Jaunajā mācību gadā – vairākas izmaiņas

Profesionālās atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, darba samaksas palielināšana, risinājumi jaunu pedagogu piesaistei un profesijas konkurētspējai, pāreja uz izglītību valsts valodā, izmaiņas izglītības saturā ir svarīgākie akcenti, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā. Svarīgākās aktualitātes skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Kūtri atsakās no krievu valodas

No krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves atteikušies 2838 skolēni no 4. līdz 9. klasei. Tie ir 4,26 % no visiem 4. 9. klašu skolēniem, kuri 2023./2024. mācību gadā apguva krievu valodu kā otro svešvalodu.

Visvairāk pieteikumu par atteikšanos apgūt krievu valodu saņemts Rīgā – 390 pieteikumi. Ropažu novadā saņemti 210 pieteikumi, bet Siguldas novadā – 207. Vairāk par 100 pieteikumiem saņemts arī Valmieras novadā, Ogres novadā, Liepājā, Ķekavas novadā, Mārupes novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā un Saldus novadā. Alūksnes novadā saņemti 20 pieteikumi par atteikšanos no krievu valodas. Rēzeknē, Daugavpilī, Preiļu novadā, Līvānu novadā, Balvu novadā, Gulbenes novadā, Kuldīgas novadā, Augšdaugavas novadā, Salaspils novadā un Varakļānu novadā saņemto pieteikumu skaits nepārsniedz desmit. Krāslavas novadā un Valkas novadā neviens skolēns nav atteicies apgūt krievu valodu kā otro svešvalodu.

Visvairāk no krievu valodas apguves atteikušies 7. klases skolēni – 717. Ministrija ir radījusi vairākus atbalsta mehānismus. Izglītības iestādēm pamatizglītībā ir iespēja slēgt savstarpējos līgumus par ne vairāk kā divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu, to finansējot no valsts piešķirtās mērķdotācijas, vispārējās pamatizglītības 4. 9. klašu posmā. Piemēram, regulējuma izmaiņas skolās, kurās šobrīd vienīgā otrā svešvaloda ir tikai krievu valoda, var slēgt savstarpēju līgumu ar kādu citu izglītības iestādi par citas otrās svešvalodas īstenošanu pamatizglītības programmā 4. 9. klašu posmā. Praksē tas nozīmē, ka šī cita skola padalītos ar svešvalodas skolotāju.

Ceļ eksāmenu slieksni

Jaunajā mācību gadā spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā. Centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. 2024./2025. mācību gadā mainīsies arī centralizēto eksāmenu slieksnis. Beidzot 9. klasi, centralizēto eksāmenu vērtējumam jāsasniedz vismaz 15 %, bet vidējā izglītībā vismaz 20 %. Šos sliekšņus paredz normatīvie akti, aizvadītajā mācību gadā to ieviešana tika atlikta par gadu. Ministrija skaidroja, ka Valsts izglītības un satura centram ir uzdevums strādāt pie tā, lai skolēnu zināšanas uzlabotos. Ir runa par jauniem mācību metodiskajiem materiāliem, par pedagogu tālākizglītību, par individuālu atbalstu skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās. Līdz ar to, ministrijas ieskatā, šie preventīvie pasākumi īsākā vai garākā laika posmā noteikti dos rezultātu un bērnu eksāmenu rezultāti būs arī augstāki. Plānots, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus nākamajā gadā skolēni varēs iegūt nedēļu agrāk, nekā tas bija šogad.

Obligāta – Valsts aizsardzības mācība

Gan vispārējā vidējā izglītībā, gan profesionālajā vidējā izglītībā obligāti jāsāk Valsts aizsardzības mācības īstenošana 112 stundu apjomā, savukārt vidusskolēniem, kuri sāks apgūt pamatkursus optimālajā līmenī, kursus Vēsture I un Sociālās zinātnes I mācīs atsevišķi.

Turpinot pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, no 1. septembra mācības turpinās 1., 4. un 7. klasēs un uzsāks secīgi 2., 5. un 8. klasēs. Pāreju visā izglītības sistēmā uz mācībām tikai latviešu valodā, kuras ieviešana tika uzsākta pagājušajā mācību gadā, noslēgsies 2025./2026. mācību gadā. Sekmīgai mācību procesa norisei latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. Skolēniem iesaistoši atbalsta pasākumi – mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Tāpat IZM ir nodrošinājusi finansējumu, lai skolas, kurās nepieciešams, var nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās, kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām atbalstam ne tikai mācību procesā, bet arī latviešu valodas lietošanas ikdienā paradumu stiprināšanai. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas kursi un metodiskie materiāli, mentoru atbalsts no skolu vides, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.

Cels skolotāja profesijas prestižu

Ministrija turpina darbu pie jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas. Esošais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis “nauda seko skolēnam” rada nevienlīdzīgas iespējas izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Mērķis – katra skola saņemtu izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksai pilnā apjomā, lai nodrošinātu ikvienam Latvijas bērnam kvalitatīvu izglītību, kuru īsteno motivēti pedagogi ilgtspējīgā skolā. Jauno finansēšanas modeli “Programma skolā” ieviesīs no 2025. gada 1. septembra.

Pedagoga profesijas pievilcībai un motivāciju izvēlēties darbu izglītības iestādē ministrija mērķtiecīgi ir nodrošinājusi un turpinās papildu finansējuma piesaisti pedagogu atalgojuma celšanai, pēdējo divu gadu laikā nodrošinot minimālās atalgojuma likmes celšanu. Jāatgādina, ka no šā gada 1. janvāra minimālā darba algas likme sasniedz 1526 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Saskaņā ar apstiprināto pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku no 2025. gada 1. janvāra plānota minimālās darba samaksas celšana līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Pedagogu atbalstam valdībā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz noteikt papildu atlīdzību, kompensējot transporta un mājokļa īres maksas izdevumus. Tāpat ministrija risina nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar atbalstu pedagoģijas studijām, nodrošinot stipendijas, budžeta studiju vietas, kā arī studiju kredītu dzēšanu.

Nepieļaus vardarbību skolās

IZM sadarbībā ar Veselības ministriju un Labklājības ministriju izstrādājusi risinājumus, kā mazināt emocionālo un fizisko vardarbību izglītības iestādēs. Risinājumi paredz ciešāku valsts un pašvaldību institūciju sadarbību, lai efektīvi risinātu vardarbības gadījumus skolās. Lai gan 2022. gadā veiktie grozījumi Izglītības likumā jau paredz iesaistīto pušu pienākumus vardarbības mazināšanā, to skaitā vecāku rīcību un atbildību, tomēr praksē joprojām pastāv problēmas. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka īstenotā pieeja vardarbības gadījumu risināšanai ir fragmentāra, nav pietiekami skaidrs iestāžu kompetenču sadalījums un preventīvie pasākumi bieži vien tiek realizēti tikai atsevišķu projektu ietvaros. Tāpat arī dati par vardarbības gadījumiem tiek apkopoti bez sistēmiskas pieejas. Līdz šī gada 30. septembrim jāsagatavo grozījumi Izglītības likumā, nosakot, ka katrai izglītības iestādei ir jāizmanto kāda no vardarbības mazināšanas un novēršanas programmām atbilstoši vecumposmam.

Vardarbības mazināšanai plānoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Ja līdz šim netika regulāri aktualizētas pedagogam nepieciešamās zināšanas par bērnu tiesību aizsardzību un vardarbības mazināšanu, nākotnē paredzēta prasība pedagogiem profesionāli pilnveidoties saistībā ar bērnu tiesību jautājumiem. Tāpat arī līdz šim nebija skaidras iesaistīto pušu un iestāžu kompetences, tādēļ izveidots skaidrs rīcības algoritms vardarbības gadījumu risināšanā izglītības iestādēs. Ja iepriekš izglītības iestāžu vadītājiem trūka instrumentu vardarbības tūlītējai norobežošanai, tad turpmāk izglītības iestādes vadītājs varēs lemt par atšķirīgu izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veidu – citā telpā, laikā vai organizēt attālinātas mācības. Tāpat arī iepriekš nebija noteikts laiks, cik ātri jāsasauc pašvaldības sadarbības grupa. Risinājums – sadarbības grupa jāsasauc divu darba dienu laikā. Jaunais plāns paredz vardarbības gadījumu monitoringa sistēmas izveidi, jo esošie dati ir sadrumstaloti un nav vienas izpratnes un sistēmas par datu apkopošanu.