Ekonomikas ministre Ilze Indriksone ir pārliecināta, ka reģioni jāstiprina un jāveicina attīstība. Jau šobrīd vairākas atbalsta iespējas ir tieši reģionos, nevis Rīgā vai Pierīgā, tomēr speciālu nodokļu režīmu ieviest nav paredzēts.
To var paveikt ar mobilitāti un infrastruktūru. “Iedot visas iespējas, nevis nodokļu atlaides. Veidojot jaunās atbalsta programmas, daudz domājam tieši reģionu kontekstā. Ir jāņem vērā reģionu specifika un jādod instrumenti, kas motivētu jeb kvotētu iespējas, lai koncentrācija nav Rīgā vai Pierīgā. Jo tālāk no Rīgas, jo lielāka atbalsta intensitāte un priekšrocības. Tas nozīmē – ja iesniegti divi identiski projekti, tikai vienu plānots īstenot Mārupē, bet otru Alūksnē, tad priekšrocība būtu Alūksnei. Reģioniem jābūt prioritāriem,” skaidro I. Indriksone un norāda, ka dažās programmās Rīgai jau šobrīd liegts pretendēt finansējumam, piemēram, zemas īres maksas mājokļu būvniecībai.
Alūksne – labais piemērs
Ministre ir zinoša par mājokļu trūkuma problēmu reģionos, un zemas īres maksas programma ir viens no veidiem, kā situāciju risināt. Programmas ietvaros ir cerība uzbūvēt jaunas mājas arī Alūksnes novadā. Savukārt mobilitātes veicināšana nenozīmē darbinieku vešanu uz Rīgu, bet gan labus ceļus un iespējas, darbiniekiem ērti nokļūt līdz darba vietai un atpakaļ mājās. “Reizēm nevis darbiniekam jāiet pie darba devēja, bet investoram pie darbiniekiem. Jāskatās uz vietām ar augstiem bezdarba rādītājiem, kur var būt šie potenciālie darbinieki,” saka I. Indriksone.
Viņa arī norādīja, ka jāmazina administratīvais slogs, un Alūksnes novada pašvaldība šajā jomā ir labais piemērs. “Daudzas lietas pārvaldībā jau sakārtotas, līdzīgi kā katrs uzņēmējs vērtē savus resursus un efektivitāti. Alūksne ir labais stāsts. Katra pašvaldības darbinieka atlaišana ir sāpīga, bet viņš ir potenciālais darbinieks ekonomikai,” norāda ministre.
Jārīkojas aktīvāk
Speciāls nodokļu režīms, pēc ministres domām, gan nebūtu jāievieš “Tas nav risinājums, un tādu regulējumu neļauj arī mūsu kopējais vienotais tirgus. Izņemot gadījumus, ja ir speciāla ekonomiskā zona, kādu izdevies iegūt Latgalei. To izveidoja, lai veicinātu reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstīšanai. Speciāla ekonomiskā zona ir arī Rēzeknei. Tas palīdz, tomēr ne tik daudz, kā gribētos, jo tā tik un tā ir Latgale. Visi rādītāji apliecina, ka problēmas tur ir un attīstība jāveicina,” norāda ministre. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers piekrīt, ka reģioni ir jāstiprina, tomēr līdz šim par to ir tikai daudz runāts, bet darīts maz. Viņš norādīja uz nevienlīdzību, pretendējot programmu atbalstam. “Reģioni ir jāstiprina, bet, kā to izdarīt, ja Alūksnes novadā vidējā alga ir gandrīz uz pusi mazāka nekā vidējā alga valstī. Proporcijas ir milzīgi atšķirīgas. Atšķiramies pat no vidējiem Vidzemes rādītājiem par 20 līdz 30 procentiem. Gribētos, lai uz valsti skatāmies kā vienotu veselumu un stiprinātu visas teritorijas vienādi,” norāda Dz. Adlers.
Reklāma