Izstrādāta VEF teritorijas attīstības vīzija

Bijusī VEF teritorija tagad nonākusi Alūksnes novada pašvaldības īpašumā, to iegādājoties par pusmiljonu eiro un īpašumtiesības reģistrējot arī Zemesgrāmatā. Gatavojoties degradētās teritorijas attīstības metu konkursam, pašvaldība organizēja vairākas tikšanās ar dažādām iedzīvotāju grupām, lai uzklausītu idejas un priekšlikumus par to, kādus pakalpojumus iedzīvotāji šajā teritorijā vēlētos saņemt. Tie ņemti vērā, lai sagatavotu darba uzdevumu metu konkursam.

Tikai viens pretendents

Maijā pašvaldība pieņēma lēmumu par metu konkursa organizēšanu, izveidoja žūrijas komisiju, nosakot metu konkursa godalgu fondu un 10 000 eiro apmērā pirmās vietas ieguvējam. “Konkursam pieteicās tikai viens pretendents. Tajā noteikti vairāki vērtēšanas kritēriji – idejas oriģinalitāte, idejas atbilstība konkursa mērķim un normatīvo aktu prasībām, tehniskajai specifikācijai, arhitektoniski telpiskā kvalitāte, plānojums, funkcionalitāte un iekļaušanās Alūksnes vēsturiskajā centrā. Tāpat vērā ņemams teritorijas labiekārtojums, dizaina priekšlikumi, objekta funkcionālā sasaiste pilsētvidē,” stāsta pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis.

Metu konkursam pieteicies tikai viens pretendents. “Pašvaldības bieži vien ir ķīlnieka lomā, jo izsludinātajai finansējuma saņemšanai projektiem pieteikšanās termiņš ir ļoti īss. Tādēļ arī šoreiz nevarējām pagarināt konkursa termiņu un gaidīt, kad pieteiksies vēl kāds pretendents. Jā, interese bija, arī no citiem, bet tā palika tikai sarunu līmenī,” atklāj pašvaldības domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Pieteikšanās termiņš bija no 2024. gada 11. jūnija līdz 12. augustam.

Par konkursa uzvarētāju tādēļ arī atzīts vienīgais pretendents arhitektu firma SIA “Nams”, kura iesniegto metu no konkursā maksimāli iegūstamajiem 200 punktiem žūrijas komisija novērtēja ar 166 punktiem. SIA “Nams” ir arī autors būvprojektam multifunkcionālajai servisa ēkai Alūksnes Pilssalā, kas izveidota 2018. gadā.

Iesaka īstenot

Alūksnes novada pašvaldības Būvvaldes vadītāja arhitekte Sandra Smildziņa stāsta, ka meta mērķis bija iegūt arhitektoniski un ainaviski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu, vēsturiskajā un ainavas vidē balstītu, ilgtspējīgu Alūksnes ezera piekrastes un tās pieguļošās teritorijas nākotnes attīstības vīziju. “Žūrijas komisijas ieskatā, iesniegtais mets atbilst šim mērķim – pilnībā tiks sakārtota degradēta teritorija, padarot to par estētiski baudāmu un publiski pieejamu vidi pilsētas iedzīvotājiem un apmeklētājiem. Piedāvātajā attīstības vīzijā būs sakārtota ezera piekraste, veidojot promenādi ar dažādiem līmeņiem, kuros ir viegli pārvietoties dažādām cilvēku grupām. Piedāvātās promenādes takas un laipas sasaistās ar pārējiem Alūksnes ezera jau īstenotajiem projektiem, tiek nodrošināta pieeja jau esošajām laivu novietņu ēkām, takas turpinās starp Alūksnes ezeru, esošā vēsturiskā apbūve tiek veiksmīgi integrēta jaunajā būvapjomā, saglabājot unikālo vērtību un nezaudējot VEF teritorijas stāstu,” vērtē S. Smildziņa. Pozitīvi tiek vērtēts arī priekšpagalmu savienojums ar Alūksnes Kultūras centru un pārējo zaļo parka teritoriju vēsturiskajā centrā. Teritorijas sasaiste funkcionāli tiek veidota, savienojot Parka un Brūža ielas. Veidojas publiski pieejama vide visiem pilsētas iedzīvotājiem un viesiem. “Alūksnes pilsēta būs ieguvēja no šādi attīstītas un sakārtotas vides, tādēļ iesaku īstenot šo metu,” saka Būvvaldes vadītāja.

Atsevišķas detaļas jāpilnveido

Būvvaldes arhitekte Anda Lejasblusa norāda, ka, vērtējot projektu, katrs žūrijas komisijas loceklis izteicis arī tos aspektus, kuros vīzijā saskatītas dažas atkāpes no pašvaldības domes saistošajiem noteikumiem “Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”. Piemēram, atsevišķos punktos piedāvātais krāsu un detaļu veidojums īsti neatbilst minētajiem noteikumiem. Viņa norāda, ka vēlētos dzirdēt autora pamatojumu, tāpat arī to, kas jāmaina loģistikā un piegādēs, jo žūrijas komisijai radās šaubas, vai tā funkcionēs pietiekami labi tad, kad lielais ūdensatrakciju centra apjoms būs uzcelts. “Daļēji segtā sporta laukuma un atklātā tenisa korta sanitāro telpu un palīgtelpu risinājums nav veiksmīgs, jo tas teritorijā nav viegli atrodams, atrodas pārāk tālu, tādēļ pieļauju, ka ir jāmaina to lokācija. Tas būtu jānodrošina ūdensatrakciju centra apjomā, pie kā ir jāpiestrādā,” saka A. Lejasblusa.

Tomēr žūrijas komisija ir vienojusies vienīgo iesniegto metu atzīt par konkursa uzvarētāju un SIA “Nams” aicināt turpmākai meta īstenošanai. Sešu kārtu būvprojektēšanas un autoruzraudzības izmaksas sastāda 770 000 eiro bez PVN. Atsevišķas sadaļas projektā ir uzņēmējdarbības teritorija, kā arī pieeja Tīklu salai, kas pašlaik nav iekļauta projektējamo lietu sarakstā. Tomēr pašvaldība plāno, piesaistot investoru, turpināt arī tās projektēšanu.

Pieteikumi jāiesniedz šogad

Īpašuma pārvaldības un attīstības nodaļas vadītāja Inese Zīmele Jauniņa stāsta, ka saistībā ar iesniegtā metu konkursa plānoto izmaksu piedāvājumu ir paredzēts izdalīt no 2024. gada budžeta līdzekļiem finansējumu, lai varētu slēgt līgumu un uzsākt projektēšanu. Viņa norāda, ka projektēšanu plānots uzsākt pirmajām četrām sadaļām inženierkomunikācijām, vidi degradējošo būvju nojaukšanai, ezera piekrastes promenādes un ūdens centra projektēšanai. “Līdz 30. decembrim ir jāiesniedz projekta pieteikums, jo esam jau saņēmuši no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CEFLA) uzaicinājumu piedalīties projektu konkursā, kur pašvaldībai finansējums jau ir garantēts. Eiropas Savienības finansējums tam sastāda 2 900 000 eiro un pašvaldības līdzfinansējums 511 000 eiro. Šajā projekta kārtā jāiesniedz divas projekta sadaļas, tādēļ nepieciešams zināt aplēses projekta izmaksām,” saka I. Zīmele Jauniņa. Otrais projekta pieteikums, kurā plānots metu realizēt, ir iesniedzams programmā “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām”, kur arī ir atklāta projektu atlase. Projekta pieteikums jāiesniedz līdz 26. novembrim. Indikatīvi plānotais Eiropas Savienības finansējums tam sastāda 2 400 000 eiro un pašvaldības līdzfinansējums ir nepilni 424 000 eiro.

Sarežģīts un komplicēts

SIA “Nams” valdes loceklis Māris Mihalovskis vērtē, ka metu konkursa materiāls ir sarežģīts un diezgan komplicēts, iespējams, tādēļ citi viņa kolēģi neuzdrošinājās sagatavot savus pieteikumus.

“Bijusī VEF teritorija ir nedaudz vairāk nekā tikai ezera piekraste. Tā ir būtiska daļa pilsētas vēsturiskajā centrā, kura pašlaik ir slēgta brīvai piekļūšanai un neizskatās pievilcīga. Pirmais projekts ir vidi degradējošo būvju nojaukšana un inženierkomunikāciju izbūve plānotā ūdenscentra apbūvei. Paredzēts nojaukt garāžas, vecās sūkņu stacijas, darbnīcas, žogus uz Parka un Dzirnavu ielas pusi,” stāsta uzņēmuma pārstāvis. Labiekārtojamā teritorija ir zona no Šlosa fabrikas līdz pat Brūža, Dzirnavu un Parka ielām. Runājot par nepieciešamajām inženierkomunikācijām ūdens atrakciju centra izbūvei, M. Mihalovskis saka, ka tās izvietos piebraucamajā ceļā no Brūža ielas līdz Parka ielai, lai laikā, kad realizēs turpmākos projektus, tas viss jau būs un varēs pieslēgties brīdī, kad tas nepieciešams.

Vairākās zonās

Otrais būvprojekts ietver daļēju vidi degradējušā arhitektūras pieminekļa nojaukšanu un konservāciju. “Šāds vidi degradējošs arhitektūras piemineklis mūsu praksē bieži negadās, un tā nosaukums jau ir unikāls,” saka M. Mihalovskis. Nojaucamas ir vēsturiskās ēkas piebūves, kas tai tapušas labajā un kreisajā pusē padomju laikā. “Kamēr nav veikta būvprojektēšana, ir grūti pateikt, ko darīt ar pašu ēku. Ņemot vērā apsekojuma rezultātus, šķiet, ka no tās maz ko varēs atstāt, taču nevēlamies riskēt un nojaukt kaut ko par daudz, tādēļ mūsu piedāvājums ir ēku iekonservēt,” saka M. Mihalovskis.

Trešais projekts ietver ezera krasta promenādes izveidošanu. “Tās izbūve ir būtiska, jo ezera piekraste ir pievienotā vērtība, kas Alūksnē ir. Pilssala ir apdzīvota un izmantojama, bet šī piekraste gar iekšezeru pašlaik ir samērā mirusi un nepievilcīga. Tādēļ piedāvājam izveidot promenādi, kura savienotu ezera piekrastes gabalu ar ezertaku vienā pusē ar Pilssalu un Muižas parku otrā pusē, paredzot piekļūšanu tai gan kājām, gan ar autotransportu, gan piegādes un apkopes transportu. Zonu starp laivu mājām, kultūras centru un ezera piekrasti slēdzam klāt pilsētas infrastruktūras zonai,” par projektu stāsta uzņēmuma pārstāvis.

Promenādi SIA “Nams” piedāvā attīstīt četrās kārtās. Pirmais posms varētu būt laipa, kas savienotu laivu ielaišanas vietu ar Pilssalas tiltu un Muižas parku. Otrais posms – atraktīvas zonas izveide, kas nodrošinātu aktīvu piekļūšanu piekrastei. Te varētu būt arī “pastkartītes” vieta, kas atrodas iepretim Pilssalas drupām un ko varētu rādīt visiem pilsētas apmeklētājiem.

“Trešā zona ved gar kultūras centru un laivu mājām, kuru varētu attīstīt tālāk, bet tas jāskatās kontekstā ar baseina ēkas izbūvi. Ceturtajā posmā ir laipas izbūve līdz pat ezera takai un pašas ezera takas atjaunošana, paredzot jaunus tiltiņus un mazo arhitektūru – soliņus un apgaismojumu. Pašlaik apgaismojums tur ir tikai daļēji, bet saprātīgi to būtu izveidot visas takas garumā,” norāda arhitekts.

Pārbūvēta barbariski

M. Mihalovskis atklāj, ka meta izveides laikā interesants posms darbā bija arhitektūras pieminekļa vēstures pētīšana. “Šloss ir zināms uzvārds, to mēs sapratām, bet uzzinājām arī to, ka ēka kādreiz muižas laikos ir bijusi kūts, pēc tam tajā atradušās visdažādākās ražotnes. Iepazīstoties ar izpētes rezultātiem, sapratām, ka ēka ir ļoti sliktā stāvoklī un grūti atrast vērtības, ko projektā būtu nepieciešams saglabāt. Secinājām, ka vērts ir saglabāt laukakmeņu sienas posmu, jo ēkas pārbūve laika gaitā ir bijusi diezgan barbariska un nejauša. Uzskatām, ka vajadzētu atgriezties pie izteikti simetriskas ēkas ar atbilstošu simetrisku labiekārtojumu, ietverot kādu ideju no senās muižas,” atklāj arhitekts. Viņš uzsver, ka jāņem vērā tas, ka teritorija atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, kur atbilstoši jāizveido gan vide, gan šī vecā ēka. “Ēkas priekšpusē atradām vietu paviljonam. Tā savulaik bijusi veca garāža, bet mums likās interesanti to pārbūvēt, jo bijusi sliktā stāvoklī. Alūksne taču ir paviljonu pilsēta, un šeit būtu vēl viens. Pašlaik šajā vietā atrodas vienīgi pagrabs, bet to varētu izmantot, lai izvietotu strūklakas darbināšanai un apkalpošanai nepieciešamās iekārtas,” norāda M. Mihalovskis.

Baseini, pirtis, kubuli, sāls istaba

Ūdens atrakciju centra ēkā ir paredzēts 25 metru garš četru celiņu baseins, bērnu peldētapmācības baseins, bērnu izklaides baseins, mazo bērnu seklais baseiniņš un divas nobraucamās caurules ekstrēmākiem ūdensizklaides priekiem. Pirtis pirmajā un otrajā stāvā. “Likās svarīgi ārā izveidot baseinu, kas izmantojams arī ziemas laikā, lai var izpeldēt no iekštelpām uz āru. Ņemot vērā Alūksnes klimatu, apmeklētājiem varētu būt arī interesanti izvietot pāris siltā ūdens kubulus zem klajas debess,” stāsta arhitekts.

Otrajā stāvā plānotas pirtis, sāls istaba, telpas vingrošanai, dažādu terapiju telpas, kas būtu interesantas uzņēmēju pakalpojumu piedāvājumam, līdz ar ko nākotnē varētu paplašināt centra piedāvāto funkciju klāstu.

Šautuve ar patvertnes funkciju

Pagrabstāvā tehniskās telpas baseinu apkalpošanai un projektēšanas uzdevumā ietvertā šautuve ar 25 metru ugunslīniju, kura būtu izmantojama arī patvertnes funkcijai, jo tepat plānotas arī tualetes, dušas un citi sanitārie mezgli. “Latvijā pašlaik nav vadlīniju, kas būtu jāietver patvertnes funkcijās, tādēļ varam tikai plānot, kas tur būtu nepieciešams,” saka M. Mihalovskis.

Autostāvvietas ietilpība plānota aptuveni 30 automašīnām, ja divus blakus esošās SIA “Alūksnes enerģija” skursteņus varētu pārvietot citur. Arī katlumājas nosegšanai nepietiks ar krāsojumu vien, kā minimums tur jāizveido kāda augsta zaļā zona, bet tās skatam nenosegs arī šķeldas kaudzes, kas tur tagad atrodas.

Nolemj finansējumu piešķirt

“Par” atbalstu ieceres tālākai virzībai un finansējuma piešķiršanai domes sēdē no 14 klātesošiem deputātiem balsoja astoņi: Dzintars Adlers, Druvis Tomsons, Jānis Sadovņikovs, Ilze Līviņa, Jānis Skulte, Laimonis Sīpols, Maruta Kauliņa un Modris Račiks, “pret” – Verners Kalējs, balsojumā “atturējās” – Arturs Dukulis, Artūrs Grīnbergs, Druvis Mucenieks, Līga Langrate un Modris Lazdekalns.

Lai pieņemtu galīgo lēmumu par izmaksu iespējām, deputātiem vēl jālemj par iespējamo būvju galīgo apjomu šajā teritorijā.