Izglītības kvalitātes un pedagogu darba apstākļu uzlabošana

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieskatā publiskotais Valsts kontroles (VK) ziņojums
“Vai sagatavojam nepieciešamos pedagogus un rūpējamies par to noturību profesijā?” un tā secinājumi
saskan ar IZM paveikto un iecerēto darbu plānu attiecībā uz izglītības kvalitātes celšanu, jauno
pedagogu sagatavošanu, pedagogu atalgojuma pieaugumu un darba slodzes līdzsvarošanu, uzlabojot
pedagogu dzīves apstākļus un labbūtību.

IZM uzskata, ka VK secinājumi būs papildu arguments gaidāmajās valsts budžeta veidošanas sarunās, lai
panāktu turpmāku finansējumu pedagogu atalgojuma pieaugumam, kā arī lai turpinātu pilnveidot pedagogu ataudzes sistēmu.

Ieviesta pedagogu ataudzes plānošanas un nodrošināšanas sistēma un papildu rīki

VK iesaka, ka būtu jāveido pedagogu ataudzes plānošanas un nodrošināšanas sistēma. IZM uzsver, ka tā jau ir veikusi būtiskas reformas un īstenojusi vairākas iniciatīvas, lai šāda sistēma gan tiktu ievesta, gan efektīvi strādātu. Piemēram, ieviesti vairāki finanšu instrumenti, kas stimulē un rada labvēlīgus apstākļus pedagogu ataudzei, to skaitā šī gada 16. janvārī, tika pieņemti IZM virzītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par stipendijām ar mērķi nodrošināt stipendiju piešķiršanu darba vidē balstītās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” studējošiem – stipendija 300 eiro apmērā 12 mēnešu garumā. Stipendija tiek nodrošināta prioritāri STEM un valodu pedagogiem (gan latviešu, gan citu ES valodu pedagogiem).
IZM arī ieviesusi valsts budžeta vietu finansējumu nepilna laika studijām pedagoģijā, 2024.gada pavasara
semestrī pirmo reizi piešķirot vairāk nekā 700 budžeta vietu nepilna laika studijām. Ministrija arī ieviesa
atbalstu absolventiem pirmajā gadā pēc studiju pabeigšanas jeb tā saucamo indukcijas gadu. Tas ir atbalsts jaunajiem pedagogiem pēc skolotāja kvalifikācijas iegūšanas, lai nodrošinātu viņu tālāku iekļaušanos izglītības iestādes vidē un veicinātu palikšanu skolotāja profesijā. Joprojām ir spēkā arī studiju kredītu apmaksas atvieglojumi studējošajiem pedagoģijā. Pedagogu ataudzes un sagatavošanas regulējošie mehānismi ir iestrādāti arī augstskolu galvenajos darbības rādītājos (KPI – Key Performance Indicators) caur noslēgtajiem līgumiem par speciālistu sagatavošanu, tādējādi no IZM kā valsts politikas veidotājas stratēģiski vadot jauno pedagogu ataudzi. No 2024.gada šim mērķim ir arī Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas un RTU Liepājai piešķirtas 758 jaunas studiju vietas nepilna laika pedagogu sagatavošanai, ko iepriekš normatīvais regulējums par valsts studiju finansējumu ierobežoja.

No IZM puses jauno pedagogu sagatavošanas regulējošie mehānismi detalizētākā formā būs iekļauti arī
jaunajā augstākās izglītības institucionālajā finansēšanas modelī, kura informatīvais ziņojums tika apstiprināts šī gada 18. jūnija Ministru kabineta sēdē. Jaunais modelis tiks ieviests, sākot no 2026. gada,
pirms tam augstskolām tajā piedaloties izmēģinājumprojektu formā.

Papildus augstāk minētajam, 2023. gada novembrī IZM sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU)
izstrādāja analītisko rīku vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un
piedāvājuma prognozēšanai un pedagogu nodarbinātības modelēšanai. Tas būs instruments, kas palīdzēs
valsts, pašvaldības un izglītības iestāžu līmenī prognozēt iespējamās vakances, modelēt to aizpildījumu un
plānot pedagogu sagatavošanas un piesaistes iespējas. Jaunais rīks būs arī atbalsts IZM darbā un tiks lietots nepieciešamo pedagogu plānošanai.

Efektivizēta un pilnveidota skolotāju profesionālā atbalsta sistēma

Ņemot vērā, ka pedagoga profesija ir reglamentēta profesija, tai ir specifiskas prasības līdzīgi kā citām
reglamentētām profesijām, piemēram, ārstiem. Tas paredz, ka uz pedagogiem jau attiecas profesionālās
pilnveides prasības. Piemēram, pedagogiem ir nodrošinātas mācības valsts definētajās prioritārajās tēmās: digitālās prasmes, pilsoniskās attieksmes veidošana , emocionālā inteliģence, nākotnes mācību saturs nākotnes kompetenču veicināšanai, ilgtspējīga attīstība un iekļaujoša izglītība.

Šādas mācības ir bijušas pieejamas 18 000 skolotājiem 2022./2023. mācību gadā. Ņemot vērā, ka Izglītības
likumā skolotāja pienākumos ir noteikta profesionālā pilnveide un regulējums nosaka minimālo obligātumu (36 stundu garumā trīs gadu laikā), tad iespēja saņemt minēto profesionālās kompetences pilnveides atbalstu skolotājam (vidēji 12 stundas gadā uz vienu skolotāju) no valsts budžeta jau tiek nodrošināta. Tam novirzīts valsts budžeta finansējums 1,2 miljoni eiro apmērā katru gadu, kā arī ES fondu papildu finansējums. Papildu valsts noteiktajām skolotāju profesionālās kompetences pilnveides vajadzībām nozīmīgi, ka arī izglītības iestādes dibinātājs (piemēram, pašvaldība) un izglītības iestādes vadītājs (direktors) sadarbībā ar skolotāju vērtē, kādas ir katra konkrētā skolotāja mācīšanās vajadzības un kā tās risināt.
Pedagogu profesionālās kompetences atbalstam tiks veidots un attīstīts vienots un stratēģiski pārraudzīts skolu profesionālā atbalsta Metodiskais centrs. To paredz IZM sagatavotie noteikumi, kas šī gada 11. jūnijā jau apstiprināti valdībā. Metodiskā centra izveidei tiks novirzīts finansējums 67,84 miljoni eiro apmērā, ko veido ESF+ finansējums 57 664 877 eiro un valsts budžeta finansējums 10 176 155 eiro.

Centrs nodrošinās profesionālās kompetences pilnveides atbalstu, metodiskos materiālus, kā arī tiks sniegts mācību procesa īstenošanai nepieciešamais metodiskais atbalsts vienotā sistēmā valsts, pašvaldības un izglītības iestādes līmenī. Skolu profesionālā atbalsta centrs plāno izstrādāt metodiskā atbalsta materiālus skolotājiem vispārējā izglītībā šādos termiņos:

• STEM jomā – dabaszinātnes vidusskolā un inženierzinātnes pamatskolā līdz 31.08.2025., matemātika
  pamatskolā un vidusskolā līdz 31.03.2026., dabaszinātnes un datorika pamatskolā līdz 30.06.2026.,
• latviešu valodā pamatskolā un vidusskolā līdz 31.08.2026.,
• vēsturē un sociālās zinībās vidusskolā līdz 31.12.2026.

Pārējos mācību priekšmetos materiāli tiks izstrādāti prioritārā secībā.

Metodiskā centra darbības mērķis ir izveidot profesionālā atbalsta sistēmu valsts, pašvaldību un izglītības
iestāžu līmenī, nodrošinot profesionālās kompetences pilnveides iespējas un metodiskā atbalsta materiālus pedagogiem, un veicināt izglītojamo izcilību.

Panākts vēsturiski lielākais pedagogu atalgojuma pieaugums

VK secinājusi, ka nepieciešams izveidot tādu pedagogu darba samaksas sistēmu, kas nodrošina pedagogiem konkurētspējīgu atalgojumu. Šajā sakarā IZM norāda, ka ministrija turpina darbu, lai sasniegtu Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam noteiktos rādītājus: pedagogu vidējās bruto darba samaksas sabiedriskajā sektorā ir 130% attiecība pret vidējo bruto darba samaksu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem.
Divu gadu laikā (2023-2024) no valsts budžeta pirmskolas un vispārējai izglītībā ir tikuši piešķirti 300
miljoni eiro, no kuriem 75 % tikuši novirzīti tieši pedagogu atalgojumam. No 2022. līdz 2025. gadam pedagogu atalgojumam piešķirtais finansējums palielināts par vidēji 40 %, kas ir vēsturiski lielākais kāpums. Ievērojami celta pedagogu darba samaksas zemākā stundu likme: no 7,5 eiro stundā (2022.gadā) uz 8,5 eiro (2023.gadā), tālāk uz 9,54 eiro (2024. gadā), sasniedzot 1374 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā, un 2025. gadā tā plānota jau 10,35 eiro stundā jeb 1490 eiro par slodzi 36 stundas nedēļā.

IZM izstrādājusi un ar visām pašvaldībām saskaņojusi jaunu pedagogu finansēšanas modelis. Tas paredzēs, ka pedagoga atalgojumu neietekmēs skolēnu skaits klasē. Jaunais modelis stāsies spēkā, sākot no 2025. gada 1. septembra. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša vairākkārtīgi ir uzsvērusi, ka pedagoga atalgojumam ir jābūt vismaz 2500 eiro, un uz to IZM konsekventi iet.

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana jau ir uzsākta

VK ieteikusi veikt nepieciešamās darbības un noteikt prasības, lai izglītības iestāžu dibinātāji un izglītības
iestādes nodrošinātu vispārējā izglītībā ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla izveidi. Minētais process jau ir
uzsākts.
Pašvaldību skolu tīkla apraksts un kritēriji ir definēti IZM sagatavotajā un pērn 21. novembrī Ministru
kabinetā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā”. Pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas izskatīšanai valdībā, tas tika detalizēti apspriests ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai skaitā pašvaldību politiskās vadības un izglītības pārvalžu pārstāvjiem – ar katru pašvaldību tikšanās bijušas vismaz trīs reizes. Šobrīd IZM turpina darbu pie nepieciešamās normatīvās bāzes izstrādes.
IZM vienmēr ir uzsvērusi, ka motivēti pedagogi un ilgtspējīga izglītības ekosistēma ir pamats kvalitatīvai
izglītībai. Tas paredz, ka jāveido ilgtspējīgas, labas skolas ar kvalitatīvu izglītības programmu piedāvājumu,
būtiski jāpalielina pedagogu atalgojums un jāievieš jauns finansēšanas modelis, jānodrošina optimāla
pedagogu slodze vienā skolā, kā arī jāinvestē ilgtspējīgā skolu infrastruktūrā. No IZM puses minētās
aktivitātes tiek konsekventi īstenotas.

Latvijā izglītības sistēmā darbojas gan IZM, gan – ne mazāk svarīgi – pašvaldības. IZM veido valsts izglītības politiku, taču to īsteno pašvaldības, jo izglītības nodrošināšana iedzīvotājiem saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu ir pašvaldību autonomā funkcija, piemēram, izglītības iestāžu skaitu nosaka konkrētā pašvaldība.
Veicinot pašvaldībās to lomas apzināšanos izglītībā, tiek stiprināta gan pašvaldību līdzdalība izglītības
kvalitātes un pedagogu darba apstākļu uzlabošanās, gan tiek stiprināta demokrātija, ļaujot pašvaldībām pašām attīstīt iedzīvotāju līdzdalību un lemt par izglītības iestāžu tālāku pastāvēšanu. IZM konsekventi aizstāv pašvaldību autonomās tiesības lemt par izglītības iestāžu skaitu un vienotu izglītības ekosistēmu, uzturot ar pašvaldībām konstruktīvu dialogu.

Ieviesti gan OECD rādītāji pedagogu slodžu līdzsvarošanā, gan izmantota arī OECD metodoloģija

Uzsākot pedagogu slodžu līdzsvarošanu IZM izvērtēja starptautisko praksi pedagogu slodzes noteikšanai,
vidējos rādītājus slodzes sadalījumam, kā arī ir izvērtēta padziļināti OECD un Eiropas Komisijas pielietotā
metodoloģija pedagogu slodzes salīdzināšanai. VK norāda, ka jānodrošina pedagogu darba slodzes
sabalansēšana, sasniedzot OECD valstīs noteikto vidējo līmeni. Latvijā minētie OECD rādītāji jau ir sasniegti, proti, izmantojot OECD noteikto metodoloģiju Latvijā skolotājiem ir noteikts slodzes sastāvā 43% mācību stundu vadīšanai un 57% citiem pienākumiem nedalot sīkāk pa klašu grupām.

Informē Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa