Ielu un māju norādes – pašvaldības pienākums

Alūksnes novada pašvaldība apstiprinājusi saistošos noteikumus “Par kārtību, kādā izvietojamas un noformējamas ielu nosaukuma plāksnes, ēku nosaukuma norādes zīmes, ēku numura (nosaukuma) zīmes Alūksnes novadā”. Būtiskas izmaiņas līdzšinējos noteikumos nav izdarītas, tie piemēroti jaunajam likumam “Par pašvaldībām”, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, un nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums visā novada teritorijā izvietot ielu un māju norāžu zīmes.

Viss atkarīgs no finansējuma

Pirms saistošo noteikumu apstiprināšanas domes sēdē deputāti tos apsprieda pašvaldības Attīstības komitejā. Pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis paskaidroja, ka saistošie noteikumi nosaka kārtību, kādā izvieto un noformē ielu nosaukuma plāksnes, ēku nosaukuma norāžu zīmes, ēku numura (nosaukuma) zīmes, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās – arī telpu grupu informācijas zīmes ar dzīvokļu numuriem, Alūksnes novada administratīvajā teritorijā, kā arī administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu, noteikumu izpildes kontroli. Deputāts Modris Lazdekalns teica, ka, iepazīstoties ar jaunajiem saistošajiem noteikumiem, nesaskata nekādas būtiskas atšķirības ar jau 2015. gadā pašvaldībā izdotajiem. I. Berkulis, atbildot uz šo jautājumu, norādīja, ka ar 2023. gada 1. janvāri stājās spēkā jaunais likums “Par pašvaldībām”, kas nosaka, ka tām ir jāpārskata visi līdzšinējie saistošie noteikumi un jāizdod tie no jauna. Tādēļ šajos nekas netiek grozīts, bet noteikti normatīvo aktu regulējumi pēc jaunā likuma. “Izvietot ielu un māju norādes zīmes ir pašvaldības pienākums. Pašlaik apsekojam, kur un cik šādas norādes zīmes ir nepieciešamas. Esam veikuši arī aprēķinu, cik pašvaldībai tas izmaksātu lai norādes zīmes izvietotu visā novada teritorijā, no pašvaldības budžeta nepieciešami nepilni 100 tūkstoši eiro,” atklāja I. Berkulis.

Saprotams, ka uzreiz ieguldīt šādu naudu norādes zīmju izvietošanai pašvaldība nevarēs, tādēļ izpilddirektors, apspriežot nākamā gada pašvaldības budžetu, ir plānojis lūgt finansējumu pakāpeniskai norādes zīmju ieviešanai. “Cik naudas ik gadu šim nolūkam piešķirs, tik ilgā laikā pašvaldība novada teritorijā arī varēs izvietot visas nepieciešamās māju norādes zīmes pagastos. Piemēram, Kalncempju pagastā jau ir izvietotas visas nepieciešamās norādes zīmes, bet, tiekoties ar iedzīvotājiem citur novadā, esam par šo jautājumu diskutējuši, un arī viņi ir uzsvēruši to nepieciešamību,” saka I. Berkulis.

Īpašnieki var izvietot arī savas

Attīstības komitejas vadītājs domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons atgādināja, ka iedzīvotāji pie sava īpašuma arī turpmāk var izvietot personalizētas māju norādes zīmes, bet pašvaldības funkcijā ietilpst tās izgatavot un uzstādīt vienotā stilā, ievērojot sarkanās līnijas un robežlīnijas.

Deputāts Modris Račiks vēlējās zināt, kā pašvaldība rīkosies situācijās, kad noteiktās sarkanās līnijas nesakritīs ar robežlīnijām, bet ievirzīsies dziļāk kādā īpašumā. “Vai tad pašvaldība šīs zīmes izvietos privātīpašumā? Tādu ielu pilsētā ir daudz. Noteikumos rakstām, ka zīmes izvietosim sarkano līniju krustpunktos, bet liekam kaut kur uz ielas?” neizpratnē bija M. Račiks.

I. Berkulis atbildēja, ka ielu norādes zīmes ir izliktas visur pilsētā, bet situācija pagastos ir savādāka: “Tomēr, ja tāda rastos, tas jāsaskaņo ar konkrētās zemes īpašnieku.”

“Pilsētās ir jāvērtē ne tikai sarkano līniju krustpunkts, bet visa apkārtējā situācija. Ielu norādes zīmes uzstādām arī uz laternu stabiem un uz ielas,” viņu papildināja pašvaldības Īpašumu nodaļas kartogrāfe Agnese Forstere.

Savukārt deputāts Arturs Dukulis jautāja, vai individuāla, mākslinieka izgatavota, mājas norādes zīme privātīpašniekam pirms uzstādīšanas jāsaskaņo Būvvaldē. “Atbilstoši atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem labiekārtojamie elementi un ceļazīmes, izvietojot savā teritorijā, Būvvaldē nav jāsaskaņo. Arī ēku nosaukumu zīmes, ko veido paši iedzīvotāji un izvieto savā teritorijā, ar Būvvaldi nesaskaņo,” paskaidroja pašvaldības Būvvaldes vadītāja arhitekte Sandra Smildziņa.