“Cilvēks, kura sirds, prāts un enerģija bija veltīti Alūksnes vēsturei. Viņas dzīves ceļš bijis gan sāpīgs, gan spēku dodošs – no izsūtījuma līdz brīvībai, no personiskām ciešanām līdz mūža darbam vēstures saglabāšanā. Cilvēku atmiņas un vēsturiskie fakti dzīvo tālāk, pateicoties viņas neatlaidībai. Godinot Dzidras grāmatu, mēs godinām arī Latvijas vēsturi.” Šie vārdi lasāmi Alūksnes novada politiski represēto kluba jaunākajā grāmatā “Piemiņai…”, kas veltīta ilggadējai kluba vadītājai Dzidrai Mazikai (1937 – 2025).
Pateicoties Dzidras Mazikas neatlaidībai un politiski represēto kluba “Sarma” ilggadīgajam darbam, mūsu kopīgās vēstures mozaīka ir kļuvusi pilnīgāka un bagātāka. Kopā ar domubiedriem viņa gadiem ilgi apkopoja represēto cilvēku atmiņas, veidoja piemiņas vietas un ar savu piemēru iedvesmoja arī jauno paaudzi meklēt, izzināt un saprast mūsu tautas vēstures skaudrākās lappuses. Tagad grāmata tapusi pašai Dzidrai – kā pateicība par mūža ieguldījumu, par atbildību pret vēsturi un par neatlaidību, kas ļāvusi atmiņām nepazust.
Atmiņas, kas paliek
Runājot par grāmatas tapšanu, Alūksnes Kultūras centra direktora vietniece kultūras vadībā Sanita Eglīte izceļ politiski represēto kluba “Sarma” iniciatīvas nozīmīgumu. “Dzidra Mazika bija ļoti nozīmīgs cilvēks gan represēto saimei, gan visam Alūksnes novadam, gan arī Latvijas mērogā. Viņas spilgtākā īpašība bija neatlaidība. Apkopojot represēto cilvēku atmiņas, viņa panāca, ka tās kļuva paliekošas un dzīvas arī pēc tam, kad paši stāstītāji devās mūžībā. Tas ir nenovērtējams ieguldījums mūsu kultūrvēsturē. Turklāt tās nebija tikai grāmatas, tika veidotas arī filmas. Diemžēl daudzi no šiem cilvēkiem, tāpat kā pati Dzidra, vairs nav šajā saulē, tādēļ grāmatas tapšana par viņu ir ļoti nozīmīgs un cieņpilns žests. Dzidras atmiņu stāsti jau lasāmi citos izdevumos, taču šajā grāmatā – atmiņu albumā, kā man gribas to dēvēt – apkopotas viņas laikabiedru un sadarbības partneru atmiņas par pašu Dzidru, par kopīgi veidoto darbu un notikumiem, kas tapuši sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Šo stāstu ir daudz, tie ir bagāti un aizraujoši, atklājot gan Dzidru kā nozīmīgu personību kultūrvēstures saglabāšanā, gan kā cilvēcīgu, ikdienā klātesošu cilvēku. Šī grāmata ir kā simbolisks punkts, noslēdzot Dzidras devumu šai saulei,” teic S. Eglīte.
Tādēļ arī grāmatas atvēršanas svētki iecerēti kā silts un personisks atmiņu pasākums, kurā fotogrāfijas uz ekrāna mīsies ar stāstiem par Dzidru un kopīgi piedzīvoto. “Teiksim paldies ziedotājiem un cilvēkiem, kuri dalījās savās atmiņās. Pasākumā piedalīsies novada iedzīvotāji, un gaidām viesus arī no Rīgas un Igaunijas – Dzidras sadarbības partnerus ārpus Alūksnes. Aicinām piedalīties visus ziedotājus un atmiņu rakstītājus,” uzsver S. Eglīte. Pasākumu kuplinās Ziemera pagasta vokālais ansamblis “Pierla” (vadītāja Ilze Briediņa), izpildot Ulda Stabulnieka dziesmas. Šī izvēle nav nejauša – Uldis Stabulnieks bija viens no komponistiem, kura daiļrade Dzidrai bija īpaši tuva, tādēļ grāmatas atvēršanas svētkos skanēs tieši viņa skaistākās dziesmas.
Satikšanās Dzidras Mazikas piemiņai
Pasākums 31. janvārī Alūksnes Kultūras centra mazajā zālē sāksies pulksten 13.00, ierašanās sākot no 12.30 – pulcēšanās, saviesīgas sarunas. Pēc svinīgā pasākuma pulksten 15.30 došanās uz Alūksnes Lielajiem kapiem, lai iedegtu svecītes un pieminētu Dzidru Maziku viņas atdusas vietā. Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Dimdāne aicina pasākumā piedalīties ikvienu, kam Dzidras Mazikas darbs un personība bijusi nozīmīga, kā arī visus ziedotājus, atmiņu rakstītājus un interesentus, kuri vēlas godināt viņas mūža ieguldījumu vēstures saglabāšanā un pieminēt Dzidru siltā, cieņpilnā gaisotnē. Katram dalībniekam, kurš iesaistījās grāmatas tapšanas procesā, dāvanā tiks pasniegta šī kopīgi veidotā grāmata.
Dz. Dimdāne pateicas visiem, kuri iesaistījās grāmatas tapšanas procesā, izsakot īpašu pateicību sadarbības partneriem – Alūksnes Kultūras centram, Alūksnes un Apes novada fondam, Alūksnes nevalstisko organizāciju atbalsta centram un to vadītājai Dzintrai Zvejniecei, kā arī Alūksnes muzejam un tā vadītājai Zandai Pavlovai.
