Ģimnāzija izdot 110. jubilejas grāmatu

2020./2021. mācību gads Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā noslēdzies ar īpašu notikumu – izdota grāmata “Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijai 110.” Hronoloģisko notikumu apkopojumu skola pēdējos gados izdod katru piecgadi, un arī šī nav izņēmums.

Visu pat nejaudā ievietot

“Grāmata ir ģimnāzijas tradīcija. Plānojot šo izdevumu, uzrunājām ģimnāzijas bijušos audzēkņus, pedagogus un darbiniekus dalīties atmiņās par skolā pavadītajiem gadiem. Liels paldies visiem, kuri atsaucās un atsūtīja mums ne tikai atmiņu stāstus, bet arī skolas gadu fotogrāfijas. Otra īpašā grāmatas sadaļa ir pašreizējo ģimnāzistu ieguldījums, proti, viņu pierakstītie skolas absolventu stāsti. Savukārt trešā sadaļa ir faktoloģisks materiāls, ko parasti apkopojam par aizvadīto piecgadi: absolventu saraksti, sasniegumi, projekti, ievērojami notikumi un tas viss fotomirkļos. Notikumu un fotogrāfiju bija tik daudz, ka mēs tās visas nevarējām izdevumā ievietot, vismaz trešdaļa tagad glabāsies skolas muzejā,” stāsta Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktore Daina Dubre – Dobre.

Dāvana visiem iesaistītajiem

Lai iegūtu grāmatas izdošanai finansējumu, “Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas atbalsta biedrība” ar projektu “Gaismā cauri gadsimtam – mūsu skolas stāsti” startēja Vidzemes kultūras programmas projektu konkursā, kur gan to iegūt neizdevās, tādēļ izmantoti skolas jubilejai paredzētie līdzekļi, nodrukājot apmēram 1000 eksemplārus.

“Grāmata pasniegta kā dāvana šī mācību gada absolventiem, skolēniem ar labiem mācību sasniegumiem, skolotājiem, sadarbības partneriem, darbiniekiem un, protams, visiem, kuri piedalījās tās veidošanā, jo tas lielākoties balstījās uz brīvprātības principa. Tāpat nosūtīsim eksemplārus bibliotēkām, kur ar to varēs iepazīties plašāka auditorija,” stāsta direktore.

Interesentiem jāsazinās ar skolu

Tiklīdz publiskajā telpā parādījās ziņa par grāmatas nākšanu klajā, saņemti arī pirmie jautājumi, kā izdevumu savā īpašumā var iegūt bijušie skolas audzēkņi. Parasti šāda iespēja bija skolas apaļo gadskārtu svētkos, taču pašlaik šāda pulcēšanās nav plānota. D. Dubre – Dobre interesentus aicina sazināties ar skolu par grāmatas iegūšanas iespējām. To var darīt arī, atnākot uz skolu pie dežuranta darba dienās no pulksten 9.00 līdz 14.00.

Svētki nākamgad vai 2025. gadā

Par grāmatu prieks, bet vai gaidāmi arī jubilejas svētki, kas pandēmijas ieviesto korekciju dēļ nenotika 2020. gadā? “Pērnvasar bija ieplānots 110. jubilejas pasākums ar publisku grāmatas atvēršanu, absolventu tikšanās pasākumiem un citām jubilejas tradicionālajām norisēm. Tāpat septembrī nācās atteikties no starptautiskās konferences rīkošanas. Kaut arī kovidsituācija pēdējā laikā normalizējas un pieņemti lēmumi par vairāku ierobežojumu atcelšanu, diemžēl arī pašlaik vēl neko šim gadam nevar plānot. Varētu vien absolventos iesēt mazu cerību stariņu par nākamo gadu pie nosacījuma, ja tam būs labvēlīga epidemioloģiskā situācija,” saka D. Dubre – Dobre. Direktore arī uzsver, ka pašlaik apjomīgus pasākumu norisi varētu sarežģīt ģimnāzijas renovācija, kuras noslēgums paredzēts 2022./2023. gadā.

Aizvadītais mācību gads iezīmējās ne tikai ar uzsāktajiem vērienīgajiem remontdarbiem, bet arī iekļūšanu Valsts ģimnāziju reitinga desmitniekā. “Lielās Pūces” pasniegšanas ceremonija gan atlikta līdz labākiem laikiem.

“Ja neizdosies sapulcēties nākamgad, tad 2025. gadā noteikti. Arī pēc pieciem gadiem ģimnāzijas tradīciju – grāmatas izdošanu – turpināsim, un mums jau ir ieceres, kā to darīt citādākā veidolā, parādot mūsu talantīgo audzēkņu darbus,” atklāj skolas direktore.

CITĀTI NO ATMIŅĀM

“Angļu valodas skolotāja Valda Treiliba, lasot Samuel Clemens darba fragmentu “par mutes palaišanu”, aizliedza man atgriezties klasē, līdz nebūšu izlasījis un atstāstījis visu daiļdarbu. Kad kādu klasesbiedreni ķīmijas stundā pie Rutas Bērziņas nosaucu par pujeni, mani sagaidīja līdzīgs liktenis – klasē atgriezos tikai pēc referāta sagatavošanas par šo košumaugu, ko, izrādījās, pareizāk saukt par peoniju.”
Ilmārs Dukulis, 1983. gada absolvents

“Astoņdesmito gadu beigas bija laiks, kad gaisā virmoja pirmās neatkarības vēsmas. Reizēm gan jaunības maksimālismā protestējām nevis lielās idejas, bet vienkārši protesta dēļ. Īsi pirms noslēguma pārbaudes darbiem tika atcelts vēstures eksāmens, kas bija liels atvieglojums, jo tolaik valdīja liels apjukums un neviens nezināja, kas ir “pareizā vēsture.””
Eva Aizupe, 1988. gada absolvente