Politiski represēto klubs “Sarma” kopā ar atbalstītājiem devās ekskursijā “Gaismas ceļu meklējot” uz Mālpils muižu Siguldas novadā. Šī muiža, celta 18. gadsimta vidū, laika gaitā vairākkārt atjaunota, un tās pārvaldītāji gadu desmitu gaitā ir mainījušies.
1940. gadā muiža tika nacionalizēta, tajā tika iekārtots Mājturības tehnikums, vēlāk Mālpils Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, vēlāk tapa muzejs. Skola tika likvidēta, jo tika uzcelta jauna, skaista ēka. 2003. gadā muižu iegādājās Aldis Plaudis. Sākās atjaunošanas darbi. Muižas interjers risināts klasicisma stilā, kas savienojas ar mūsdienu moderno mākslu. Papildināts ar klasicisma un bīdermeijera stila antīkām mēbelēm.
2008. gada augustā noslēdzās Mālpils muižas ēkas rekonstrukcija, līdz ar to arī Mālpils muižas parkā tika atklāts arhitekta Vilhelma Bokslafa piemineklis, kuru veidoja Gļebs Panteļejevs. Tiek atjaunotas apkārtnes ēkas, parki, dārzi. Šobrīd muižas īpašniece ir Līga Plaude.
Esam pateicīgi gidam Dainim par stāstījumu par vēsturi un ne tikai. Dzirdējām arī reālus spoku stāstus, bet tas jādzird un jāredz pašiem…
Apmeklējām arī muižas restorānu, tikāmies ar brīnišķīgu apkalpojošo personālu. Izbaudījām dienas piedāvājumu – ēdiens patiesi garšīgs, gaumīgi noformēts, arī desertiņš deva mundrumu tālākam ceļam.
Pa ceļam apmeklējām Mālpils Represēto pieminekli, kur aizdedzām svecītes piemiņai. Devāmies tālāk uz Ropažu baznīcu, kur mūs jau gaidīja gide Mārīte. Ropažu baznīca senajos dokumentos minēta jau 1320. gadā, tā sākumā bija celta no koka. 1984. gadā Ropažu muižas īpašnieka un baznīcas patrona Džeimsa Georga Leonharda fon Volfa līdzekļiem uzcēla mūra baznīcu no laukakmeņiem un ķieģeļiem ar 400 sēdvietām. Laiku pa laikam notika negadījumi, ugunsgrēki. 1997. gadā baznīcas draudze sāka aktivizēties. Baznīcas drupās notika dievkalpojumi. Taču 2001. gadā sākās strauja aktivizēšanās, un mēs kļuvām par aculieciniekiem tās izaugsmei. Tik skaistu “Gaismas gaidīšanas” laiku reti kur var ieraudzīt.
Visu papildināja Babītes Kultūras centra koklētāju ansamblis “Balti”. Ansambļa muzikālais izpildījums, kuru caurstrāvo sirds siltums no pašiem ansambļa dalībniekiem. Klausoties sajūti tādu kā eņģeļu pieskārienu, kas liek ticēt baltajam, gaišajam, tīrajam uz šīs pasaules. Skaisti!
Mazliet nosaluši, bet laimīgi un gandarīti iekāpām siltajā autobusā, kur mūs laipni sagaidīja šoferītis Andrejs. Ceļš veda atpakaļ uz mūsu eņģeļu pilsētu – Alūksni. Sirsnīgs paldies visiem par kopā pavadīto dienu!
Dzidra Dimdāne
