Apes pilsētas un pagasta iedzīvotāji ir lepni par vietu, kur dzīvo, un arī paši ir gatavi iesaistīties, lai dzīve mīļajā Apē būtu vēl labāka. Ko tieši vajadzētu darīt, apenieši diskutēja iedzīvotāju forumā. Foruma moderatore Anita Birzniece atzīst, ka trīs stundu laikā tikai atvērta lāde, bet rīcība sekos pēc tam, vēlreiz sanākot visiem kopā. Viņa arī vairākkārt uzsver – jādara pašiem, nevis jāliek kādam darīt.
Viens no ierosinājumiem, kas ieinteresēja sanākušos – organizēt tikšanās ielu iedzīvotājiem. “Satikt kaimiņu pa labi, pa kreisi un pāri ielai. Tiktos katrs savā ielā – Brīvības, Priežu, Skolas, Pasta vai citās. Ielas mums ir dažādas, atšķiras gan to garums, gan iedzīvotāju skaits tajās. Tā būtu diena ārpus mājas, kad parunātos, kā dzīvojam. Labs piemērs ir Smilšu iela, kur jau ir tradīcija tikties. Tajā pašā laikā pie iedzīvotājiem varētu doties vadība, pagasta pārvalde, kas uzklausītu gan slikto, gan labo. Arī pārrunātu, ko katrs pats var izdarīt, lai būtu forši dzīvot savā ielā,” ideju skaidroja Alda Liepiņa. Arī ierosinājums organizēt ģimeņu vakarus un kopīgas ēdienreizes ieguva konkrētākas aprises. “Piemēram, Ģimeņu dienā, kas nākamgad būs 15. maijā, varētu organizēt kopīgu ģimeņu pasākumu visām paaudzēm. Nevis aicināt māksliniekus, bet uzstāties pašiem ar ģimenēm,” rosināja A. Liepiņa. Dzintars Raibekazs atcerējās, ka kādreiz bija uzņēmēju un zemnieku, lauksaimnieku vakari, un arī šo tradīciju varētu atjaunot.
Lai rastos idejas, jārunā
Apes tautas nama vadītāja Ilva Sāre atzina, ka ir notikumi, kas izdzīvo savu ciklu, beidzas, un to vietā nāk citi. Forumā izskanējušās idejas, iespējams, rezultēsies kā jauni pasākumi. “Ja to, kas izskanēja, cilvēki patiešām vēlas, tad idejas savā laikā realizēsies, plauks, zels un ikviens varēs piedalīties. Būs diena ārpus mājām, ģimeņu vakari, arī Līgo svētki, balles,” teica I. Sāre. Viņa arī rosināja mācīties dzīvot visiem kopā un vairāk iesaistīties vietējo norišu organizēšanā.
Apē šis nebija pirmais iedzīvotāju forums, arī iepriekš tādi notikuši un daudz no iepriekš ierosinātā arī izdarīts, piemēram, tapusi dabas taka, hokeja laukums, BMX trase, atgādināja Anita Harju, sakot, ka visa sākums bija iedzīvotāju forumā. Tas vieš cerību, ka arī šajā forumā runātajam būs rezultāts. “Sabiedrībā par labu uzskata tikai to, kurš dara. Tomēr, lai būtu jēgpilna un efektīva rīcība, pirms tam jādomā un jārunā, kas prasa daudz laika. Citkārt liekas – cik var runāties, bet idejas vai pārdomas no nekā neakumulējas. Rodas, tikai kopā esot, citam citu dzirdot. Būsim godīgi, cilvēku paliek mazāk, kopienas paliek mazākas un nevar vairs segmentēt jeb dalīties bērnos, jauniešos, pieaugušajos. Jādara kopā! Stiprā kopienā jāprot sadzīvot,” sacīja A. Birzniece.
Nevis žēloties, bet darīt
A. Birzniece norādīja, ka aktīva kopiena nav tikai pasākumi un izklaide. “Aktīva kopiena ir sanākšana, funkciju deleģēšana un to uzņemšanās. Arī svētki jārada pašiem, darbojoties visiem kopā. Nevis viens gādā svētkus un citi nāk tikai izklaidēties un pieprasīt, kādus māksliniekus vai izklaides vēlas, lai visi būtu apmierināti. Vienmēr jāskatās perspektīvā, ko es pats varu izdarīt ar saviem resursiem. Piemēram, ja vajag atjaunot stadionu, jāvērtē, ko katrs pats var izdarīt, nevis likt kādam darīt par lielu naudu. Ērti dzīvot, bet viegli žēloties, ka, re, kā nekas nenotiek. Pirms 20 gadiem labi projekti bija tie, kuros varēja remontēt, atjaunot ēkas. Telpu atjaunoja, bet ja nav cilvēka, kurš dod saturu, tad tam nav jēgas. Ja apenieši lepojas ar radošo ideju centru, tad tas ir tikai tādēļ, ka darbojas forši cilvēki, nevis ir labas telpas. Svarīgs ir cilvēks, citam nav nozīmes,” teica A. Birzniece.
Pašiem dzīvot laimīgi
Viņa iedrošināja nebaidīties darīt. “Būt pirmajam vienmēr ir visgrūtāk. Pēc tam likt klāt ķieģeli pie ķieģeļa ir vieglāk. Tas darītājiem ir jāatceras. Kad jāsāk radīt kaut kas ne no kā, visgrūtākais ir ar pirmo, kas, iespējams, nebūs ideāls. Pēc tam ne viens vien zina, kā vajadzēja izdarīt labāk, piemēram, uzrakstīt, izstrādāt dokumentu vai noorganizēt pasākumu. Tomēr pirmie iedod pamatu, uz kā var veidoties nākamais,” teica A. Birzniece. Stiprās kopienās nav viena līdera, uz kura darbu viss balstās. “Katrs cilvēks var ietekmēt procesus. Jā, ir cilvēki, kuri deg par kādu ideju, bet sistēmiski šis cilvēks nevar būt viens, jāvelk līdzi arī citi. Ja šis viens cilvēks izdeg, pazūd visa kustība. Pirms desmit gadiem bija populāri ražot līderus un visi skatījās, kā tas viens pārstrādājas,” pauda A. Birzniece. Foruma moderatore arī vēlēja apeniešiem runāties, draudzēties, sadzīvot, nākt kopā, palīdzēt. “Nebūt klasiskajam patērētājam, kurš gaida, ka kādam viņa dzīve jāizveido laimīga. Jāveido pašiem!” vēlēja A. Birzniece.
Forums notika projekta “Alūksnes NVO atbalsta centrs – turpina izaicināt” ietvaros.
Ko vēlas apenieši?
*Balles dažādas vecuma paaudzēm dažādās lokācijās
*Katru gadu svinēt Līgo, Ziemassvētkus
*Ideju attīstīšanai jāorganizē “prāta vētra” tikšanās
*Ģimeņu vakarus
*Kopīgas ēdienreizes
*Ielu iedzīvotāju tikšanos, kopīgu darbošanos
*Meistarklases
*Satikšanās vakarus – burziņus
*Podkāstus, radio vietējiem
*Kurpnieku
*Labiekārtot stadionu
Reklāma