“Enku-drenku” tiešsaistē iestudē dejas

“Viestur, vai vari pacelt mazliet augstāk kameru? Lieliski! Esterīt, joprojām neredzu tavas pēdiņas! Jā, tagad ir! Nu, tad sāksim ar sasveicināšanos!” apmēram tā sākas Alūksnes Bērnu un jauniešu centra (ABJC) deju kolektīva “Enku-drenku” deju mēģinājumi tiešsaistes režīmā skolotājas Daigas Ozoliņas vadībā.

Daži no pulciņa atteikušies

ABJC vīrusu ierobežojumu laikā darbojies dažādi – gan klātienē, gan attālināti un individuāli, bet pašlaik – tikai attālināti, proti, interešu izglītības darbs notiek tiešsaistes režīmā, ko skolotāji vada mājās. Tā tagad neklātienē dejo arī ABJC deju kolektīva “Enku-drenku” dalībnieki.

Deju kolektīvā ir septiņas deju grupas, proti, 1.-3. klase, 2.-3., 4.-5., 5.-7., 6.-9., 10.-12. klašu dejotāji, kuriem tiešsaistes mēģinājumi notiek reizi nedēļā 40 minūtes. “Grupās ir dažāds dalībnieku skaits. Mazākajās ir vairāk dejotāju, bet vecākajā regulāri uzticīgi ir tikai četri dejotāji,” stāsta D. Ozoliņa.

Skolotāja saprot, ka deju mēģinājumi šādā formātā ilglaicīgi neraisa sajūsmu, un daudzi vecāki jau līdz ar attālināto nodarbību sākšanos atteikušies no pulciņa. Tādēļ Daiga priecājas par katru, kurš viņu regulāri gaida pie datorekrāna.

Reizēm vajadzīgs palīgs

“Protams, sākumā jaunā mēģinājumu forma radīja mulsumu. Kā, man jāslēdz kamera? Un visi skatīsies, kā es dejoju? Arī man tas bija kaut kas jauns. Taču laika gaitā sapratām, ka tiešsaistē vienam otru pētīt nemaz nav vaļas. Ir rūpīgi jāseko, kā pareizi izpildīt vingrinājumus. Un pamazām pieradām,” stāsta D. Ozoliņa. Jautāta, kā skolotāja ekrānā var izsekot desmit lodziņiem, kurā katrs polku lec savā ritmā, Daiga atzīst, ka rūpīgākam rezultātam viņai ir palīgs, otra deju skolotāja Anete Kaktiņa. Ar Aneti, Daigas meitu, var droši strādāt vienā mājsaimniecībā.

Svarīgi noturēt interesi

Sākot nodarbību, skolotājai ir savi neatņemamie rituāli. “Uzreiz jau nesākam vingrot. Bērni ir noilgojušies pēc komunikācijas, grib parunāt, pastāstīt, kas viņiem jauns, ko brīvdienās darījuši. Arī šoreiz, kamēr ekrāna otrā pusē sapulcējas visi dejotgribētāji, Daiga uzzina dažādus jaunumus un dalās ar saviem.

Lai noturētu bērnu interesi, dubultaktīvi jādomā, ko piedāvāt un paši bērni šo ideju ģenerēšanā aktīvi jāiesaista. Nodarbībās tiek ietverta daudzveidīga aerobika, stiepšanās, koordinācijas, ritmikas un lokanības vingrinājumi. “Tas vajadzīgs arī tāpēc, lai bērni attālināto mācību pauzē izkustās,” teic skolotāja. Vislabākās atsauksmes ir par ritmikas nodarbībām, un to “zūmā” apliecina arī paši dejotāji. “Piemēram, bērniem patīk “Bermudu divstūris”, un tad es cenšos viņu izraudzītajai mūzikai piemeklēt vingrinājumus,” stāsta skolotāja. Tā tapuši neskaitāmi vingrinājumi, kas fiksēti mapēs, lai noder arī turpmāk. “Šodien audzēkņi man atsūtīja vēl divus labus mūzikas gabalus,” vēsta skolotāja.

Kopā iestudē latgaliešu deju

Top arī dejas. “Sasniedzamo rezultātu vajag, tādēļ katra grupa mācās vienu deju. Piemēram, top latgaliešu deja, kuru iestudējam visi kopā – jaunieši meklē un nāk klajā ar saviem atrastajiem deju soļiem, es tos sakombinēju, un tad mēģinām, kas sanāks. Esmu iecerējusi arī prezentācijas pasākumu ģimenēs. Ar vecākiem norunājām, ka nosūtīšu viņiem dejas mūziku, lai rosina bērnus mājās deju parādīt un priekšnesumu nofilmēt. Ja labi izdosies, tad saliksim mazos video filmiņā, kas pašiem paliks par piemiņu,” stāsta D. Ozoliņa.

Liels izaicinājums

Daiga atzīst, ka šī viņas darba mūžā ir 20. deju sezona, un skolotāja nekad nebija domājusi, ka tā būs tikpat liels izaicinājums kā pati pirmā. “Ar nelielu pārtraukumu šādā režīmā strādājam jau gadu. Protams, ir nogurums, jo attālinātais darbs rada lielāku spriedzi. Bērni iesaistās, cik vien var, esam apguvuši daudz tehnoloģisku lietu, bet mēs ļoti gaidām klātienes nodarbības,” saka D. Ozoliņa.