Eksperti un iedzīvotāji apseko Melnupi Zeltiņos

Melnupē Zeltiņu pagastā zivis ir, tomēr situācija nav ideāla un upes ekoloģija ir jāatjauno – tādi ir pirmie ekspertu secinājumi pēc upes apsekošanas. Pētīt ūdenstilpi viņi devās kopā ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri norāda uz būtiskākajām problēmām – upe applūst, nodarot postu, un zivju resurss ir niecīgs. Viņiem rūp upes nākotne.

Projekta “Par tīrām upēm” ietvaros upi apsekoja saldūdens eksperts, biologs un zivju ekologs Matīss Žagars kopā ar pētnieku Māri Liepiņu, klātesot arī Pasaules Dabas Fonda ūdeņu programmas vadītājai Magdai Jentgenai un Alūksnes novada pašvaldības iestādes “Alja” direktoram Mārim Lietuvietim.

Melnupes apsekošana Zeltiņu pagastā turpināsies, un, kā teic M. Žagars, – darba bija vairāk, nekā domāts, tādēļ divu dienu laikā, kā sākotnēji bija plānots, visu izdarīt nevarēja. “Augšteci, virs dambja paspējām izpētīt. Secinājums – augštecē ir labs ekoloģiskais stāvoklis. Ir daudz straujteču, un tur dzīvo daudz mazu straujteču zivju, kurām tur būtu dabiski jābūt. Neatradām foreļu populāciju, lašveidīgo zivju tur nav. Potenciāli gan augštecē lašveidīgās zivis varētu nārstot. Ja nebūtu dambja, augštece varētu būt tāds kā bērnudārzs jeb bērnu istaba lašveidīgajām zivīm. Tas ir tikai viens no scenārijiem. Man kā zinātniekam ir neitrāla attieksme, vai dambis jānojauc vai nē, varu savu viedokli izteikt tikai no zinātniskā skatījuma,” saka M. Žagars.

Zivis ir!

Viņš priecājas, ka vietējie iedzīvotāji ir aktīvi un labprāt iesaistījās upes izpētē, brauca līdzi uz vairākām vietām. “Pirmā sanāksme pagājušajā gadā bija kaislīga, bet šoreiz tikšanās bija cilvēcīga un abas puses viena otru uzklausīja un saprata. Ir sasniegts kompromiss – sadzirdēt citam citu. Man radās sajūta, ka arī iedzīvotāji sadzirdēja speciālistus un mēs savukārt sadzirdējām viņu bažas. Problēma, vienkāršoti izsakoties, ka upes baseins ir ļoti ūdeņains un reizēs, kad ir plūdi, applūst visa apkārtne, pagalmi, tiek bojāti ceļi. Vietējiem tā ir lielākā sāpe, un tā ir viena no problēmām, kas nākotnē būtu jārisina. Otrs – upi atjaunot ekoloģiski. Protams, tas nebūs lēti un jāpiesaista projektu finansējums, kas gan vairs nav zinātnieku iespējās,” norāda M. Žagars.

Veicot elektrisko zveju upes augštecē, kas ir salīdzinoši sekla, noķerti grunduļi, strauta mailītes, strauta pavīķes, raudas, sapali, vēdzeles, līdakas, arī aizsargājamie strauta nēģi un platgalves. M. Žagars teic – tā ir diezgan tipiska nelielu upju zivju sabiedrība. “Nelielā upē dzīvo nelielas zivis.

Lejtecē zem dambja noķērām arī lielākas zivis, piemēram, vienu lielu foreli, baltos sapalus. Jo dziļākas bedres, jo zivis ir lielākas. Zivis pielāgojas dzīves videi, tādēļ ir skaidrs, ka augštecē, kur ir sekls, lielu zivju nebūs. Turklāt mēs nepārbaudījām pilnīgi visu upi, bet tikai izvēlētas vietas, tātad arī visas zivis nenoķērām,” stāsta M. Žagars.

Pie laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” un portāla “Alūksniešiem.lv” sociālajā tīklā “Facebook” ievietotā video izvērtās diskusija par izvēlēto metodi, elektrisko zveju, vai tā ir saudzīga un nenodara ļaunumu zivīm. M. Žagars skaidro, ka neko neatļautu nedarīja un veikt elektrozveju bija atļauja. “Tā patiesībā ir viena no saudzīgākajām metodēm. Elektrozveju zinātnieki aktīvi izmanto jau vismaz 50 gadus. Zivis pēc nomērīšanas laidām uzreiz atpakaļ, un visas bija dzīvotspējīgas. Nav runa par strāvas lielumu, bet tipu, mēs izmantojam līdzstrāvu. Piemēram, maluzvejnieku izmantotā strāva nodara daudz lielāku postu,” saka M. Žagars.

Iedzīvotāji iesaistās

Pagājušajā gadā Zeltiņos jau notika divas sabiedriskās apspriešanas, kurās runāja par iespējamiem risinājumiem Melnupes brīvā tecējuma atjaunošanai, tostarp dambja nojaukšanu. “Tobrīd šī doma izskanēja, bet secinājām, ka trūkst konkrētu datu. Arī sarunās ar vietējiem iedzīvotājiem sapratām, ka nav informācijas. Ja upes augštecē ir labas dzīvotnes un zivis tiek līdz dambim, tad varam domāt par dambja nojaukšanu. Šobrīd konkrēti lēmumi par to, vai dambis jānojauc vai tomēr ne, nav pieņemti. Apsekojot upi, aicinājām iedzīvotājus piedalīties, lai paši redz, nevis pēc tam saka, ka tas, ko redzēja speciālisti, neatbilst patiesībai. Zeltiņu pagasta iedzīvotāji ir aktīvi un iepriekš iesaistījās sarunās, arī šodien interese ir salīdzinoši liela. Viņiem interesē, kas notiek pagastā,” saka M. Jentgena.

Neatbalsta nojaukšanu

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka kādreiz zivis upē bija, un atminas to bagātību un daudzveidību. “Esmu “par” zivīm, bet no kurienes viņas nāks. Ko darīt? Beidzot jācīnās ar ūdriem un ūdelēm, zivju gārņiem. Jāsāk ir ar to. Es tikai priecātos, ja no jūras nāktu laši,” saka Helmuts Ūselis. Ervīns Zariņš piebilst, ka pirms tilta būvniecības zivju upē bija daudz, ķēruši līņus, raudas, asarus, foreles. “Neatbalstu dambja nojaukšanu, tam nav nozīmes, un nekas nemainīsies. Problēma ir nepareizi pārbūvēts tilts, kad neparedzēja zivju resursu atjaunošanu. Upē līmeni nolaida, un zivju gārņiem bija svētki. Postu nodarīja jau tad. Ko darīt tagad? Ieguldīt ļoti daudz naudas un nojaukt tiltu?” retoriski jautā viņš. Arī Haralds Mūrnieks teic, ka problēmas sakne ir iepriekš nepareizi veiktie darbi. “Zivju ceļam bija jābūt ieprojektētam, bet tā nebija. Nevis vienu reizi, bet pat divas. Tagad visu izlauzīs, lai nākamās paaudzes domātu, ko darīt? Uzskatu, ka mana paaudze nemaz nav spējīga pareizi izdomāt un atrisināt šo problēmu,” saka viņš. M. Jentgena gan norāda, ka dati rāda ko citu –
migrējošo zivju skaits krities dēļ aizsprostiem.

Konkrēta lēmuma nav

M. Jentgena norāda, ka šobrīd finansējuma dambja nojaukšanai nav. Finansējumu meklēs tikai tad, ja visiem kopā izdosies vienoties par to. “Ja cilvēki pasaka “nē”, tad neko arī nedarīsim un, iespējams, pie sarunas atgriezīsimies pēc kāda laika. Latvijā ir arī citas vietas, kur vajadzētu nojaukt dambjus un atjaunot upes. Man ir liels prieks, ka Latvijā vispār sāk runāt par dambju nojaukšanu un postu, ko tie nodarījuši,” teic M. Jentgena. Arī M. Lietuvietis norāda, ka šobrīd nav runas par dambja jaukšanu, nejaukšanu vai pārbūvi, bet notiek izpēte.

“Vietējo iedzīvotāju viedoklis ir ļoti svarīgs, un mēs negribētu kaut ko sākt darīt, ja ir liela pretestība. Pašvaldības mērķis ir rūpēties par iedzīvotāju labklājību. Ja viņi saskata, ka viss ir labi un neko mainīt nevajag, tad viss tā arī paliks,” saka M. Lietuvietis un norāda, ka vietā, kur ir dambis, teritorija applūst un problēma pastāv. “Toreiz, kad dambi atjaunoja, vajadzēja meklēt labākus un konstruktīvākus risinājumus. Dambja pieskatīšana ir pašvaldības ziņā,” uzsver M. Lietuvietis. Zīmīgi, ka pirmais dambis, kas Latvijā nojaukts, atradās arī Alūksnes novadā – Bejas dambis uz Alūksnes upes. “Šobrīd tur darbi ir pilnībā izdarīti un upe ir atradusi savu vēsturisko gultni. Makšķernieki saka, ka zivis iet uz augšu,” saka M. Lietuvietis un piebilst, ka būtu vērtīgi upi iziet zinātniekiem, lai būtu datos balstīta informācija.

Kuram galavārds?

Sanākušie iedzīvotāji Zeltiņos pauda neapmierinātību par upes izpētei izvēlēto laiku un norādīja, ka iepriekš solīja tikšanos organizēt vasarā. Atvaļinājumu laikā pagastā iedzīvotāju esot vairāk, bet septembrī visi jau atgriezušies darbos un skolā. Savukārt tie, kuri pagastā palikuši, uz tikšanos nemaz netika, jo jābūt darbā, – upes izpēte notika darba dienā. “Risinām pagastam vitāli svarīgus jautājumus, bet atnākt varēja pensionāri ar dažiem izņēmumiem. Tas nav pareizi,” laikrakstam pauda H. Mūrnieks un norādīja uz vēl ko – pirmajās tikšanās reizēs piedalījās arī novada vadība, tostarp, deputāti, bet šoreiz viņi ieradušies nebija. “Pats svarīgākais – lēmumu par savu pagastu vēlamies pieņemt mēs paši, pagastā dzīvojošie, nevis kāds no malas. Lūgums atstāt to Zeltiņu pagasta iedzīvotāju ziņā,” saka H. Mūrnieks.

ZELTIŅU DAMBIS ir viens no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” izvirzītajiem 70 aizsprostiem Latvijā, kuru nojaukšana būtiski uzlabotu migrējošo zivju populācijas. Pēdējo 50 gadu laikā Eiropas migrējošo zivju populācijas ir samazinājušās par 93 %, galvenokārt tāpēc, ka to nārsta vietas tiek bloķētas ar cilvēku radītiem šķēršļiem. Šķēršļu nojaukšana ir visātrākais, efektīvākais un ekonomiskākais veids, kā uzlabot upju ekoloģisko stāvokli. Eiropā jau ir uzsākta plaša kustība, lai nojauktu nevajadzīgos aizsprostus, atjaunotu zivju migrācijas ceļus un nodrošinātu brīvu upju tecējumu. Arī nesen pieņemtā Dabas atjaunošanas regula ir uzstādījusi mērķi atjaunot un atbrīvot vismaz 25 000 kilometru upju visā Eiropā.
AVOTS: PASAULES DABAS FONDS

Foto: Zeltiņos pēta Melnupi