Civilajā aizsardzībā katram iedzīvotājam ir nozīmīga loma – individuālā atbildība ir tikpat svarīga kā institūciju un dienestu darbība. Lai Alūksnes novada iedzīvotāji būtu informēti un gatavi negaidītām situācijām, trešdien notika konference “Sabiedrības iesaiste Civilās aizsardzības sistēmā”. Tās galvenais mērķis – ikvienam no mums jābūt zinošam un gatavam rīkoties. Būt gataviem jebkam, lai to nekad nepiedzīvotu!

Konferencē par Alūksnes novada sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānu stāstīja Alūksnes novada pašvaldības policijas civilās aizsardzības speciāliste Maija Sliņķe. Pēdējā laikā viņa no iedzīvotājiem saņēmusi jautājumus par šo plānu, kas ir pozitīvs signāls, – tas liecina, ka cilvēkiem rūp drošība un sabiedrība aktīvi seko līdzi drošības jautājumiem. “Normatīvajos aktos noteikts, ka civilās aizsardzības plāns jāaktualizē reizi četros gados. Ņemot vērā, ka iepriekšējais tika atjaunināts 2021. gadā, šobrīd ir pienācis laiks veikt nākamo aktualizāciju. Esam ieguldījuši lielu un pamatīgu darbu – plānu ne tikai atjauninājām, aizvietojot novecojušo informāciju ar jaunu, bet burtiski pārskatījām katru nodaļu un punktu, tādēļ var teikt, ka plāns ir pilnībā pārstrādāts. Šobrīd esam finiša taisnē – projekts ir gatavs, gaidām vien pēdējo papildinājumu, un tuvākajā laikā to virzīsim apstiprināšanai domē. Pēc tam tas būs publiski pieejams vēl līdz šī gada beigām,” skaidroja M. Sliņķe. Dokuments ir plašs un detalizēts, tā apjoms sasniedz aptuveni 150 lapaspuses.

Katrs iedzīvotājs – daļa no civilās aizsardzības sistēmas

Katram cilvēkam, īpaši savā dzīvesvietas teritorijā, ir svarīgi apzināties savu lomu civilās aizsardzības sistēmā. Civilās aizsardzības plāns nav domāts tikai institūcijām vai pašvaldībai – tas attiecas arī uz fiziskām un juridiskām personām jeb visu sabiedrību. Katrs indivīds ir sistēmas dalībnieks. “Var rasties jautājums – ko es varu darīt un kā izpaužas mana dalība? Drošība sākas ar katru no mums. Ja vēlas iesaistīties aktīvāk, var kļūt par brīvprātīgo, atbalstot civilās aizsardzības sistēmu ar savām zināšanām, prasmēm un resursiem. Svarīgi nestāvēt malā, bet iesaistīties, lai atbalstītu līdzcilvēkus. Visi civilās aizsardzības plāni tiek veidoti ar vienu mērķi – cilvēku un īpašumu drošību. Apzinoties savu lomu sistēmā, mēs labāk saprotam, cik būtisks ir plāns. Iestājoties apdraudējumam, cilvēki saņems informāciju par tālāko rīcību, un ir svarīgi šo informāciju rūpīgi ievērot, lai nodrošinātu savu un līdzcilvēku drošību,” norāda M. Sliņķe.

Kā rīkoties apdraudējuma gadījumā?

Plānā izvērtēti iespējamie apdraudējuma riski, balstoties uz pieejamiem datiem un iestāžu sniegto informāciju. Alūksnes novadā risks ir mežu un kūdras purvu ugunsgrēki, taču kā potenciālie draudi minēti arī, piemēram, epizootijas (dzīvnieku slimību izplatība), epifitotijas (augu slimību vai kaitēkļu izplatības), ugunsgrēki ēkās un būvēs, sniegs un putenis, kiberuzbrukumi, elektrotīklu bojājumi, lietusgāzes un ilgstošs lietus, stiprs sals, slapja sniega nogruvumi, karstums un sausums, vētras, kā arī sabiedriskās nekārtības un nemieri. Plānā ir noteikti konkrēti pasākumi katra apdraudējuma gadījumā, lai nodrošinātu savlaicīgu un koordinētu rīcību, aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību un īpašumu, kā arī mazinātu iespējamos zaudējumus. Lielākā daļa informācijas ir paredzēta dienestiem, bet evakuācijas sadaļa kļūst par ikvienam būtisku daļu, kurā ietvertās pamatlietas jāzina visiem iedzīvotājiem.

M. Sliņķe norāda, ka visgrūtāk paredzēt ir dabas katastrofas, savukārt cilvēku darbības izraisītās katastrofas iespējams novērtēt salīdzinoši vieglāk. “Ja runājam par militāru apdraudējumu, tad, ja vien nedzīvojam informācijas vakuumā, sekojam līdzi norisēm pasaulē un valstī – redzam, kā attīstās notikumi. Brīdī, kad situācija eskalē tik tālu, ka pastāv militārs drauds, valstī tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis. Tad jāsāk masveida evakuācija, un šajā brīdī iedarbina agrīnās brīdināšanas sistēmas un informācija tiek nodota iedzīvotājiem caur dažādiem kanāliem. Ja uzsāk evakuāciju, varat būt droši, ka informācija jūs sasniegs. Cilvēkam jāņem 72 stundu soma un jādodas vai arī jāpaņem viss svarīgais, taču jau šobrīd jāzina, kur kas atrodas. Plānā ir paredzēti evakuācijas punkti, kurp cilvēkiem jādodas vispirms, bet tos iedarbinās attiecībā no situācijas. Tā būs pirmā vieta, kur doties. Iedzīvotājiem, kuriem nav sava transporta, jādodas uz pulcēšanas vietām, kas noteiktas katra pagasta centrā, un tālāk no šīs vietas cilvēkus vedīs uz tuvāko drošo evakuācijas punktu, kur savukārt tālāk tiek organizēta evakuācijas izmitināšanas vieta,” skaidro M. Sliņķe.

Cilvēku ar kustību traucējumiem evakuācija ir nozīmīgs izaicinājums, kas aktuāls visā valstī. Noteikts, ka šo cilvēku evakuāciju organizē pašvaldība, taču, ja persona nav sociālo dienestu redzeslokā, informācija par viņu var nebūt pieejama. Ja ģimenes locekļi spēj nodrošināt evakuāciju, viņi to dara paši; ja ne – jāziņo civilās aizsardzības komisijai, lai tiktu nodrošināta atbilstoša palīdzība. Vērts gan zināt, ka daļa civilās aizsardzības plānā iekļautās informācijas netiks publiskota – īpaši tā, kas saistīta ar rīcību militāra apdraudējuma gadījumā, jo šāda informācija nav paredzēta vispārējai pieejai.

Par to, cik nozīmīgs resurss var būt nevalstiskās organizācijas – biedrības un nodibinājumi, rakstīsim turpmāk, kā arī par to, kā praktiski sagatavoties krīzes situācijām.

Konferenci organizēja biedrības “Alūksnes NVO atbalsta centrs” un “Alūksnes lauku partnerība” un nodibinājums “Alūksnes un Apes novada fonds” sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību.

Krīzes brīdī – rīkoties, nevis apjukt

Konferences dalībnieki darba grupās diskutēja par trim tēmām – izziņošanu, cilvēku evakuāciju un evakuācijas punktu darbību. Runājot par izziņošanu, alūksnieši uzsvēra, ka situācijās, kad mobilie sakari nedarbojas, svarīga būs vietējā komunikācija – informāciju varētu nodot pašvaldības darbinieki, brīvprātīgie, cilvēks cilvēkam, un svarīgi, lai šiem cilvēkiem uzticētos, – viņi nevar būt sveši. Resurss – Alūksnes novada iedzīvotāju padome, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras teritorijas, tādēļ ieteikums jau šobrīd katrā teritorijā veidot informācijas tīklu. Jautājums ir par pilsētu Alūksni, kur šādus informācijas tīklus varētu veidot pa pilsētas daļām jeb rajoniem. Lai pievērstu uzmanību, varētu zvanīt arī baznīcu zvanus, apkārt braukāt automašīnas, kas signalizētu vai atskaņotu svarīgo informāciju. Liela nozīme ir drošiem informācijas avotiem, tādēļ būtu jāizmanto vietējo iestāžu mājas lapas un vietējais medijs. Nozīmīgs atbalsts apziņošanā būs lietotne “112” un šūnu apraide, kas ļaus precīzi sasniegt apdraudētās teritorijas iedzīvotājus.

Kad tiek izziņota evakuācija un cilvēkiem jādodas prom no mājām, svarīgi, lai viss nepieciešamais būtu sagatavots jau iepriekš. Mājsaimniecībās ieteicams veidot degvielas rezerves, un transportlīdzekļiem jābūt tehniskā kārtībā. Ideālā gadījumā katram iedzīvotājam būtu jābūt sagatavotai “72 stundu somai”, taču vismaz visai ģimenei jāzina, kur mājās atrodas svarīgākās lietas. Jāpadomā arī par mājdzīvniekiem – tiem jāparedz pārvadāšanas kaste un barība.

Pulcēšanās vietas pagastos plānots veidot ciemu centros, bet pilsētā – vairākos rajonos, piemēram, Torņa un Apes ielā. Aktuāls jautājums ir cilvēku ar kustību traucējumiem evakuācija, jo ne vienmēr ģimene to spēs nodrošināt. Tāpat vēl jāvienojas par bērnu evakuācijas kārtību, ja tie atrodas skolā pilsētā, bet vecāki – pagastos. Savukārt sociālajās iestādēs evakuāciju nodrošinās pati iestāde. Vai bērnus evakuēs izglītības iestāde, vai viņi gaidīs vecākus? “Par konkrētām evakuācijas vietām šobrīd atbildi sniegt nevar neviens – tās būs atkarīgas no situācijas. Taču par šiem jautājumiem tiek domāts, un pulcēšanās vietās cilvēki saņems visu nepieciešamo informāciju par tālāko rīcību,” skaidroja konferences vadītāja, Alūksnes lauku partnerības valdes priekšsēdētāja Santa Harjo-Ozoliņa. Evakuācijas punktu darbības nodrošināšanā būs nepieciešami cilvēki, kuriem uzticēs dažādus darbus, sākot no registrācijas, līdz pat pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai. Punktiem jābūt aprīkotiem ar visu primāri nepieciešamo, ne tikai ar vienu tējkannu un dažām krūzītēm. Tā kā visticamāk šie punkti darbosies vairāk nekā 12 stundas, jāparedz arī personāla rezerves. Evakuācijas punkti būs vietas, kur iedzīvotāji saņems aktuālāko informāciju par notiekošo, īpaši par to, kurp doties tālāk. Svarīga loma šeit būs arī nevalstiskajām organizācijām, kas var sniegt būtisku atbalstu, ja tiek mērķtiecīgi iesaistītas un apmācītas. “Jau tagad ir būtiski apzināt pieejamos resursus – transportu, aprīkojumu, cilvēkus,” norādīja S. Harjo-Ozoliņa.

Iedzīvotājs = civilās aizsardzības sistēmas dalībnieks:

■ atbildīgs par savu un savu tuvinieku drošību;

■ pienākums sagatavoties iespējamai ārkārtas situācijai (soma, rīcība),

■ pienākums ziņot dienestiem par bīstamām situācijām;

■ brīvprātīgais – palīdz īstenot glābšanas un palīdzības darbus ārkārtas situācijā, iesaistās apdraudējuma seku likvidācijas darbos.