Der zināt – kā rīkoties krīzes situācijā

Atsaucoties uz iedzīvotāju bažām par drošības situāciju Eiropā, Aizsardzības ministrija aicina sabiedrību atsvaidzināt zināšanas par rīcību krīzes situācijās un rūpīgi iepazīties ar nu jau pirms diviem gadiem izdoto digitālo bukletu “72 stundas”, novērtējot to, cik lielā mērā ir nodrošināti resursi un apgūti ieteikumi, kas aprakstīti bukletā. Mūsdienu pasaulē krīze var pienākt negaidot – dabas katastrofas, pandēmijas, satricinājumi elektroniskajā vidē un citi draudi var radīt ķēdes reakciju, kuras rezultātā var tikt apgrūtināts ikdienas dzīves ritums – nestrādāt veikali, norēķinu kartes, var nebūt pieejams internets, ierobežota ūdens vai siltuma apgāde. Šādā situācijā būtisks ir katra iedzīvotāja ieguldījums krīzes risināšanā. Bukletā Aizsardzības ministrija palīdz sagatavoties iespējamajai krīzei ar padomiem, sniedzot informāciju gan par to, kā cilvēks var tai sagatavoties, gan par to, kur meklēt palīdzību un informāciju. Tāpat svarīgi zināt, piemēram, ko iekļaut ārkārtas gadījumu somā, kādi ir mājās nepieciešamie medikamenti un kādi jautājumi jau šodien būtu jāpārrunā ar saviem ģimenes locekļiem, lai parūpētos par viņu drošību.

Sagatavot savu rīcības plānu

Aizsardzības ministrija uzsver – jebkurā krīzes situācijā ir svarīgi savlaicīgi sagatavoties, lai spētu noturēties (izdzīvot) šādos apstākļos vismaz pirmās 72 stundas jeb 3 diennaktis līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un

sniegt nepieciešamo palīdzību. Labākais veids, kā pasargāt sevi un savus tuviniekus, ir savlaicīgi sagatavoties jebkādai ekstremālai situācijai.

Būtiskākais, kas būtu jāizdara ir veltīt laiku un izrunāties un vienoties ar saviem tuviniekiem par rīcības plānu krīzes situācijā, kas var būt apdraudējums ierastajai lietu kārtībai ģimenē. Sagatavot pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču krājumus vismaz 3 – 7 dienām, pierakstīt blociņā vai iegaumēt savu tuvinieku, kaimiņu, draugu un citu tev svarīgu personu mobilo tālruņu numurus, kā arī salikt ārkārtas gadījumu somu

Krīzes situācijās ir svarīgi sekot informācijai drošos informācijas kanālos, un pārbaudīt informāciju, pirms ar to dalīties.

Rezerves ūdens un pārtikas krājumi

Dzeramais ūdens ir būtiskākais izdzīvošanas elements. Pieaugušajam jāuzņem

vidēji 3 litri ūdens dienā (karstā laikā 4 litri). Krīzes situācijā ūdens

apgādes traucējumi var apgrūtināt arī krāna ūdens pieejamību, tādēļ svarīgi aprēķināt, cik litru dzeramā ūdens tev un taviem tuviniekiem ir nepieciešams glabāšanai mājās, lai tā pietiktu vismaz 3 dienām (ieteicams nedēļai). Ēdiena pagatavošanu krīzes gadījumā varētu ietekmēt elektrības, gāzes un ūdens pieejamība, tādēļ ieteicams glabāt pārtiku, kas var glabāties istabas temperatūrā, ar ilgu derīguma termiņu, pagatavojamu bez liela ūdens daudzuma un termiskās apstrādes, kā arī pēc iespējas sātīgāku, ar augstu kaloriju daudzumu.

Ārkārtas gadījumu soma

Izdzīvošanā ārkārtas apstākļos svarīgas tieši pirmās 72 stundas jeb trīs diennaktis. Tas ir starptautiski vispārpieņemts standarts, kas nosaka, ka vismaz tik ilgu laiku krīzes situācijā cilvēkam jāspēj tikt galā paša spēkiem, nodrošinot sevi ar pajumti, siltumu un pārtiku, kamēr ierodas operatīvie dienesti. Tādos gadījumos noderēs tā sucamā ārkārtas gadījumu soma, kurā būs pašas nepieciešamākās lietas pamatvajadzību nodrošināšanai.

Somā liekamās lietas dalās trīs svarīgos blokos. Pirmkārt, dokumenti un informācija – svarīgu dokumentu (pase vai ID karte, autovadītāja apliecība) kopijas polietilēna iesaiņojumā, svarīgo telefona numuru saraksts, portatīvais radioaparāts ar rezerves baterijām, neliela naudas summa, ūdensdrošs blociņš un rakstāmpiederumi.

Otrkārt, somā liekam pārtiku un ūdeni. Tai jābūt pārtikai ar ilgu derīguma termiņu un

augstu kaloriju saturu, ko var lietot bez termiskas apstrādes, daudzfunkcionālu saliekamo nazi, konservu attaisāmo, karoti, neplīstošu, bļodiņu un krūzīti, dzeramo ūdeni plastmasas pudelēs (3 dienām), sausā spirta plītiņu, ūdens filtru, dezinfekcijas tabletes.

Treškārt, somā jābūt lietām, kas jums nodrošinās siltumu un gaismu: lādētāji, ārējās enerģijas krātuve jeb power bank, sērkociņi, šķiltavas, lukturītis, silts un ērts apģērbs, guļammais, vēlams telts. Ieteicams ielikt arī pirmās palīdzības aptieciņu, dvieli, higiēnas piederumus. Lieki nebūs arī līmlente, diegs, adata, šķēres rakstāmpiederumi.

Artis Pabriks, aizsardzības ministrs:
“Visaptveroša valsts aizsardzība nozīmē arī to, ka katram valsts pilsonim jābūt gatavam pirmajām 72 stundām jebkuras krīzes laikā. Ir izstrādāts saraksts, kādām lietām mums jābūt ārkārtas gadījumu somā, un arī es veicu eksperimentu un pārbaudīju, vai manās mājās viss sarakstā minētais ir. Tas, kas pirmais nāk prātā, ir dokumenti un nauda mazās banknotēs, kas jāieliek plastmasas maisiņā. Tāpat esmu sagatavojis ieteikto sarakstu ar man svarīgajiem telefona numuriem. Gatavībā ir arī telefons, lādētājs. Man ir arī radioaparāts un rezerves bateriju komplekts, lukturītis. Tāpat somā lieku pirmās nepieciešamības higiēnas lietas, šajā ziņā noderīgi ir speciāli mazi iepakojumi ceļošanai, drēbju komplektu, kā arī siltāku svīteri. Protams, zāles, kādas nu kuram vajadzīgas – kaklam, vēderam un tamlīdzīgi, kā arī dezinfekcijas līdzeklis. Vajadzīgs arī kaut kas enerģijas uzturēšanai. Konfektes man ne visai garšo, tādēļ sameklēju mazu ziedputekšņu burciņu. Jāpadomā arī par ēšanu, tādēļ esmu sameklējis pāris konservus. Lai varētu tos attaisīt, man ir daudzfunkcionāls nazītis, kas noderēs arī citām sadzīviskām vajadzībām. Esmu sarūpējis arī telti, paklājiņu, ūdeni, ūdenī šķīstošo C vitamīnu, kas noder, ja esi noguris. Tās ir lietas, ko es varētu salikt vienā mugursomā. Man nebija nemaz tik viegli tās savākt, tādēļ aicinu katru līdzpilsoni ieskatīties sarakstā un veikt līdzīgu eksperimentu, novērtējot, kas no vajadzīgā jums ir, kas trūkst, lai būtu gatavs jebkurai krīzes situācijai.” Avots: “Youtube.com”

Glabāšanai ieteicamā pārtika
► Ieteicams glabāt konservus un konservētus produktus, sakņaugus, makaronus,
graudaugus, sausmaizītes, ātri pagatavojamās zupas, miltus, eļļu, cieto sieru, kafiju, tēju, cukuru, medu, ievārījumu, riekstus, u.c.
► Sekot līdzi glabāto pārtikas produktu derīguma termiņam. Kad tas tuvojas
beigām, izmanto tos uzturā un atkal papildini ilgi glabājamo
produktu krājumus.
► Neaizmirst par mājdzīvnieku pārtikas krājumiem.

Katras mājas aptieciņā jābūt:
► pretsāpju un temperatūru mazinošiem līdzekļiem;
► medikamentiem pret gremošanas traucējumiem;
► pretalerģijas medikamentiem;
► medikamentiem ar nomierinošu efektu;
► dezinfekcijas līdzekļiem;
► pārsienamiem materiāliem un šķērēm (plāksteru komplekts, marles saites,
salvetes u.c.);
► ikdienā tev nepieciešamie medikamenti;
► kā arī siltumu atstarojošai izdzīvošanas segai un termometram.
Avots: Aizsardzības ministrijas buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”

Izpildot šo testu, tu vari pārliecināties, vai esi sagatavojies krīzes situācijai:
► Esmu pārbaudījis, kur atrodas izdzīvošanas somai nepieciešamie
priekšmeti.
► Esmu pierakstījis man tuvo cilvēku telefona numurus un adreses.
► Esmu pārrunājis ar savu ģimeni rīcību krīzes gadījumā.
► Esmu pārbaudījis medikamentu krājumus un derīguma termiņu.
► Man mājās ir pārtikas un ūdens krājumi vismaz 72 stundām.
► Bērni manā ģimenē atpazīst karavīru, ugunsdzēsēju, robežsargu un policistu
formastērpus un zina, ka var atbildīgajiem dienestiem lūgt palīdzību.
► Esmu noskaidrojis, vai maniem kaimiņiem krīzes gadījumā varētu būt
nepieciešama palīdzība.
►Es zinu, kā savās mājās atslēgt ūdeni, gāzi un elektrību.