Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu turpināt nodrošināt pašiem vai uzticēt to veikt citiem? Tas ir jautājums, uz ko jau tuvākajā laikā jārod atbilde Alūksnes novada pašvaldībai. Diskusijas sākās jau pagājušā mēneša Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē un turpinājās arī šomēnes, tomēr konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti. Neko nedarīt gan nevar, jo esošajos apstākļos sociālās aprūpes centrs “Alūksne” var strādāt vēl trīs gadus.

Lai arī iedzīvotāju skaits novadā turpina samazināties, pieprasījums pēc sociālās aprūpes pakalpojuma jeb vietām pansionātos nemazinās. Tieši pretēji – turpmākos piecus gadus prognozējams pieprasījuma pieaugums. Iemesli – audzis vientuļo senioru skaits, arī kopjamo personu ir vairāk (4. aprūpes līmeņa), apgādnieki nedzīvo novadā, un ir apgrūtināta sadzīves organizācija attālinātās vietās. Arī pakalpojuma maksas palielināšana pieprasījumu nav mazinājusi. Alūksnes novada Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Ilze Posta prognozē, ka nepieciešams radīt vismaz 20 jaunas vietas. Pēc desmit gadiem gan situācija varētu mainīties un pieprasījums varētu kristies.

Laiks līdz 2026. gadam

Abi novada sociālās aprūpes centri – “Alūksne” un “Pīlādži” – strādā atbilstoši normatīvajām prasībām. Lai gan nereti izskan informācija, ka Alūksnes pansionātā apstākļi ir slikti, pārbaudēs pārkāpumi nav konstatēti. Tomēr šī brīža apstākļos pansionāts var turpināt strādāt vien līdz 2026. gadam. Lai nākotnē darbu turpinātu, nepieciešami uzlabojumi.

Ieteikumi no kontrolējošām iestādēm ir šādi: nepieciešami ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanai, sanitāri higiēniskā stāvokļa uzlabošana, fasādes remonts, konstrukciju stiprināšana, lifta izbūve. I. Posta prognozē, ka kopējās izmaksas varētu būt viens miljons eiro. “Tomēr arī pēc uzlabojumiem nebūs iespējams nodrošināt vides pieejamību ēkas otrajā stāvā, un tas neatrisinās apgrūtināto pārvietošanos ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un aprūpes personāla darbu,” norāda I. Posta. Ēka nav celta pansionāta vajadzībām un to pielāgot ir grūti. Gadu gaitā ir izdarīts daudz, bet ar to vēl joprojām nav pietiekami.

Trīs iespējas

Ko darīt tālāk? Iespējas ir trīs: pašvaldība var turpināt sniegt pakalpojumu, to deleģēt privātpersonai vai citai publiskai personai, vai arī
– pakalpojumu pirkt citu novadu sociālās aprūpes centros jeb nodrošināt ārpakalpojumā. “Ja to dara pašvaldība, ir vairāki riski. Jau šobrīd ir liels administratīvais slogs ar līgumu slēgšanu, parādu piedziņu, saimnieciskās dzīves procesu vadības neelastīgumu, piemēram, lēna reaģētspēja tirgus situācijas izmaiņu gadījumā, obligātā iepirkuma procedūra. Turklāt ieguldījumi infrastruktūras uzlabošanai jārod pašvaldībai pašai,” stāsta I. Posta.

Deleģējot pakalpojumu, ieguvumi varētu būt vairāki. Labus praktiskos piemērus, kā to organizēt, Alūksnes sociālajiem darbiniekiem pērnvasar bija iespēja redzēt pieredzes apmaiņas braucienos. Savukārt izvēle pirkt pakalpojumu citā novadā ir riskanta, jo visā Latvijā ir vērojams vietu trūkums pansionātos. “Ne vienmēr klients un tuvinieki piekrīt ievietošanai iestādē citā novadā. Iemesli tam ir dažādi, tostarp pakalpojuma cena, kas var sasniegt pat 1400 eiro mēnesī,” skaidro I. Posta.

Vai jāsteidzas?

Sēdē atkārtoti izskatīja arī jautājumu par deleģējuma līguma slēgšanu ar SIA “SP Labāka rītdiena”, kas varētu nodrošināt sociālās aprūpes centra “Alūksne” darbu. Līdzīgi kā sēdē pirms mēneša, arī šoreiz deputāti neatbalstīja līguma slēgšanu. “Ir jāizpēta vairākas firmas, lai nonāktu pie vislabākā rezultāta, nevis jāizdara izvēle, zinot tikai vienu piedāvājumu. Sociālā uzņēmējdarbība attīstās, un ir ļoti labi piemēri Valmierā, Cēsīs, Kuldīgā un citās pilsētās,” pauda deputāte Maruta Kauliņa. Komitejas vadītāja Līga Langrate norādīja, ka līdz šim ir tikai runas, bet darbi uz priekšu tā arī nekust. “Sociālās aprūpes centrā “Alūksne” apstākļi nav apmierinoši. Jāatceras, ka tie ir mūsu pašu novada cilvēki. Jāizlemj, ko darām tālāk – šo funkciju turpinām veikt paši vai izskatām iespēju pakalpojumu nodot citiem. Ir saņemts uzņēmuma piedāvājums pārņemt sociālās aprūpes centra “Alūksne” darbu, un arī Sociālo lietu pārvalde uzskata, ka tas būtu pareizi un lietderīgi. Samazinātos arī pašvaldības finanšu līdzekļu izdevumi šī pakalpojuma nodrošināšanai,” teica L. Langrate.

Uztrauc ēkas liktenis

Deputāta Vernera Kalēja ieskatā problēma ar vietu trūkumu pansionātos ir likumsakarīga – laukus iznīcina. “Skolas likvidē, iedzīvotāji pārceļas dzīvot citur, arī uz ārzemēm, līdz ar to nav, kas vecos ļaudis aprūpē. Uzskatu, ka esošajā pansionāta ēkā var uzlabot situāciju. Miljons eiro mūsdienu apstākļos nav daudz, tērējam miljonus citām lietām, kas varbūt nemaz nav vajadzīgas. Visvieglāk ir noārdīt to, kas jau ir,” norādīja V. Kalējs un piebilda, ka steigties pieņemt lēmumu par pansionāta nodošanu, gan nevajadzētu. “Kāds būs ēkas liktenis, ja to pametīs. Ir jau daudz sliktu piemēru. Vai arī ir jau zināms plāns, ko tur veidos? Komersantam tā varētu būt laba vieta lepnai viesnīcai,” retoriski teica V. Kalējs.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins papildināja, ka par Alūksnes pansionātu ir radīts nepareizs priekšstats. “Protams, ēka ir veca, celtne ir tāda, kā ir, bet jāuzteic vadība, kas ir spējusi ļoti daudz izdarīt. Apstākļi nav tik dramatiski, kā tiek pasniegts, un cilvēki saņem visu pakalpojumu klāstu,” teica A. Fomins. L. Langrate tam nepiekrita.

Reiz kļūda jau pieļauta

Izpilddirektors Ingus Berkulis atgādināja, ka reiz jau kļūda pieļauta un nevajadzētu kāpt uz tā paša grābekļa. “To jau izdarījām pirms diviem gadiem, nododot nomā šādam pat mērķim bijušo Ilzenes pamatskolas ēku. Arī pašai biedrībai, ieejot ēkā, bija pārsteigums par dažām lietām. Rezultātā nomas līgums bija jāpārtrauc. Tas mulsināja iedzīvotājus par iespējamā pakalpojuma pieejamību vai paplašināšanu novada teritorijā. Šoreiz tā nevajadzētu darīt, un jābūt pilnīgai skaidrībai par visu. Pārdomāti jāvirzās uz priekšu soli pa solim,” teica I. Berkulis. Deputāts Modris Račiks vērsa uzmanību uz likuma normu, kas nosaka, ka deleģēt uzdevumus privātpersonai vai citai publiskai personai var tad, ja tā pilnvaroto uzdevumu spēj veikt efektīvāk. “Pirms pieņemam lēmumu, gribētu detalizētu salīdzinājumu, kas būs efektīvāk. Vajadzētu būt vismaz diviem vai trim piedāvājumiem, ko salīdzināt. Šobrīd informācijas ir par maz. Piedāvājums ir, bet izvērtējuma nav. Neiesaku skriet ratiem pa priekšu,” teica M. Račiks. “Patīk vai nepatīk, bet risinājums ir jārod. Vai tas būs pareizi vai nē, nevaru pateikt. To rādīs laiks, bet jāizdara izvēle,” teica deputāts Arturs Dukulis.

Sadzirdot deputātu bažas, L. Langrate rosināja pieņemt konceptuālu lēmumu un uzdeva Sociālo lietu pārvaldei sagatavot konceptuālu un salīdzinošu ziņojumu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma deleģēšanu ārpakalpojumā vai saglabāšanu veikt pašvaldībai. I. Posta prognozēja, ka šādu ziņojumu varētu sagatavot trīs četru mēnešu laikā. Pēc deputātes ierosinājuma uzdevums jāveic iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešos. Komitejas deputāti to vienbalsīgi atbalstīja.

UZZIŅAI

Alūksnes novadā ir divi sociālās aprūpes centri – “Alūksne” un “Pīlādži”.

Vietu skaits attiecīgi 66 un 58. Brīvu vietu nav, abi pansionāti piepildīti. Akūti rindā gaida 12 personas, bet 30 personas vietu rezervējušas. SAC “Alūksne” uzturēšanās maksa vienam mēnesim ir 686,46 eiro, “Pīlādži” – 753,32 eiro. Maksu gan plānots palielināt. Prognozējamās pakalpojuma izmaksas attiecīgi 753,33 eiro un 832,32 eiro. 18 cilvēkiem pērk pakalpojumu citu novadu sociālās aprūpes centros.

Lai sociālās aprūpes centrā “Alūksne” turpinātu darbu arī pēc 2026. gada, prognozējamā summa uzlabojumiem ir viens miljons eiro

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” projektu – rakstu sēriju “Sociālais darbs pārmaiņu laikā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla “Darīt pašiem, deleģēt vai vest uz citiem novadiem?” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.