Dalās atmiņās par Baltijas ceļu

1989. gada 23. augustā Baltijas valstīs norisinājās unikāls notikums -
mierīga politiskā demonstrācija Baltijas ceļš, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās vairāk nekā 600 kilometru garā ķēdē no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai. Baltijas ceļu organizēja Baltijas valstu nacionālās kustības: “Rahvarinne” Igaunijā, Latvijas Tautas fronte un “Sajūdis” Lietuvā. Arī toreizējā Alūksnes rajona ļaudis devās ceļā, lai noteiktajās ķēdes vietās pieslēgtos un piedalītos šajā demonstrācijā, būdami klāt saviļņojošā mirklī un veidojot vēsturi. To kopības sajūtu nevar aizmirst neviens, kurš tur bija, tajā skaitā arī alūksniete Gita Tortuze, kura labprāt dalās savās atmiņās par to laiku, kad visas trīs Baltijas valstis bija tik vienotas kā vēl nekad.

Arī šodien dotos

Apciemojot Alūksnes pilsētas pensionāru biedrību “Sudrabs”, satiktās seniores atzina, ka ne visi varējuši nokļūt Baltijas ceļā darba dēļ, kaut ļoti gribējuši būt klāt. Tolaik ne visas iestādes rīkojušas organizētu nokļūšanu akcijas vietā. Bet visas kā viena dzīvojušas līdzi šim notikumam, uztraukušās, līdzpārdzīvojušas. Laikabiedres uz jautājumu “Ja būtu tāda vajadzība, vai tagad piedalītos Baltijas ceļā?” vienbalsīgi atbild: “Bet protams!” Tagad dotos arī, lai aizstāvētu Ukrainu pret krievu iebrucējiem, kā arī, ja būtu vajadzība, noteikti aizstāvētu Latviju. “Cerams, ka tādas vajadzības nebūs un mūžīgi mūžam paliksim brīva valsts. Mūsdienu jaunākā paaudze noteikti būtu aktīvi un piedalītos šādā akcijā. Esam pārliecinātas, ka mūsu bērni un mazbērni varētu būt vieni no pirmajiem aktīvistiem, kuri iestātos par brīvu Latviju,” atzīst uz sarunu uzaicinātās kundzes. “Jaunieši mūsdienās ir izglītoti, viņi vairāk interesējas par politiku, ir zinoši par to, kas notiek. Paskatieties, cik daudzi iestājušies Zemessardzē! Tas jau vien rāda, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz patriotu!” viena otrai piekrīt biedrības “Sudrabs” pārstāves.