Apes pilsētā noslēgušies vērienīgi pārbūves darbi Avotu ielā. Tagad iedzīvotāji var pārvietoties drošāk, jo ierīkota ietve gājējiem un ielu apgaismojums ir mūsdienām atbilstošs. Izbūvētas arī inženierkomunikācijas – ūdensvads, kanalizācija un pilnībā rekonstruēta ielas braucamā daļa.
Apes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja Liene Ābolkalne stāsta, ka Avotu iela nav tranzītiela un satiksme nav intensīvākā, bet iedzīvotājiem tā ir ļoti svarīga. Ielas galā atrodas skola, bērnudārzs, un bērni pa Avotu ielu dodas gan uz izglītības iestādēm, gan atpakaļ mājās un uz autoostu. “Visvairāk Apes iedzīvotāju priecājas par trotuāru, jo nu var droši pārvietoties un ielu apgaismojumu. Iepriekš iela bija samērā tumša, jo vēsturiski laternas, gandrīz visā Apes pilsētas teritorijā, ir tālu viena no otras.
Ne viss apmierina
“Sakarā ar to, ka ielas apbūvei paredzamā teritorija ir tik liela, cik tā ir, tad varbūt ne viss ir izdevies, kā gribētos,” saka L. Ābolkalne. Uz to laikrakstam norāda arī lasītāji – lielākā neapmierinātība ir par auto novietošanas vietu pie pirmsskolas izglītības iestādes “Vāverīte”. Automašīnām paredzētā vieta ir īsa, tādēļ garākām automašīnām aizmugures daļa paliek nedaudz uz braucamās daļas. Šā iemesla dēļ daži pat izvairās pa ielu braukt.“Tā diemžēl ir. Ar projektētāju esam šo jautājumu apsprieduši. Vai varēs ko mainīt un labot, šobrīd nevaru atbildēt. Jebkurā gadījumā tas nenotiks uzreiz. Satiksme ielā nav ļoti intensīva, un iedzīvotāju teiktais, ka pa to jāizvairās braukt, ir krietni vien pārspīlēts. Problēma ir tikai vienā posmā. Un jāatceras, ka šajā posmā ir arī ātruma ierobežojums. Atzīšos, projekts tapa samērā ātrā tempā. Finansējums un iespējas bija jāspēj paņemt tad, kad tas ir pieejams,” saka L. Ābolkalne.
Taciņai priekšā grāvis
Līdz ar ielas rekonstrukcijas darbiem, iedzīvotājiem liegta pārvietošanās pa iecienītu taciņu līdzās estrādei – priekšā izrakts notekūdeņu grāvis. “Tā bija cilvēku iestaigāta taciņa, lai mērojamais ceļš būtu īstāks, bet pieeja estrādei nav liegta. Joprojām estrādē var ieiet pa galveno ieeju. Esmu zinoša par atsevišķu iedzīvotāju neapmierinātību. Tas ir saprotams, jo ierastās taciņas vairs nav. Domāsim par to,” teic viņa. Izskan arī iedzīvotāju pārmetumi par pļaviņu, kas dēļ Avotu ielas rekonstrukcijas applūst vairāk, kā arī tur novada notekūdeņus. Apkārtējo māju iedzīvotāji no tā cieš jau gadiem. Vai tā tiešām ir? “Ja runājam un domājam par vienu un to pašu vietu, tad pļaviņa mitra bija jau iepriekš, tā tas bijis visu laiku,” skaidro L. Ābolkalne.
Izbūvē gājēju ietvi
Vieni darbi Apē noslēgušies, bet sākušies nākamie – Skolas ielā sāk izbūvēt gājēju ietvi. “Gājēju ietvi veido nedaudz atstatus no braucamās daļas, jo šī ir tranzīta iela. Arī šeit atjaunos ielu apgaismojumu un braucamās daļas segumu, pašu ielu gan nepārbūvēs,” stāsta L. Ābolkalne. Darbi noslēgsies nākamgad. Gan Avotu ielā, gan šobrīd Skolas ielā darbus veic SIA “8CBR”. L. Ābolkalne norāda, ka ar būvnieku darbu pašvaldība ir apmierināta un izveidojusies laba sadarbība. “Firma ir uzticama un par kvalitāti sūdzēties nevar,” teic pārvaldes vadītāja.
Apgaismojums uzlabots arī citās vietās pilsētā. Šajā vasarā pilsētā visam ielu apgaismojumam lampas nomainītas uz LED lampām, līdz ar to gribas teikt, ka situācija krietni uzlabojās un tumšie vakari ir kļuva gaišāki, proti, ielu apgaismojums ir spilgtāks un rādiusā aptver plašāku laukumu,” saka L. Ābolkalne.
Domāts arī par to, lai pilsētā nebūtu nevienas grants seguma ielas. “Jau otro gadu budžetā paredzēts finansējums dubultās virsmas apstrādei ielām. Ir uzlabots ielu segums Aptiekas, Vaidavas, Kalna, Smilšu ielās. Paredzēsim finansējumu arī nākamā gada budžetā, jo ir vēl daudz ielu ar grants segumu,” teic viņa.
Katrs par sevi
Vaicāta, kā apenieši jūtas, dzīvojot jaunajā Smiltenes novadā, L. Ābolkalne teic, ka iedzīvotāji ikdienā atšķirību nejūt. “Sākumā bija nesapratne ar maksājumiem, kur kas jādara un jāraksta, bet šobrīd viss sakārtojies. Iepriekš esam roku rokā strādājuši četri pagasti, kopā lēmuši un darījuši, tagad katrs pats par sevi. Katram jāveido savs budžets, iepriekš tā nebija, tādēļ ir daudz nezināmā,” stāsta L. Ābolkalne. Pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja viņa ir mēnesi. “Iepriekš esmu strādājusi pašvaldībā kā projektu rakstītāja un vadītāja. Pievērsties administratīvām lietām nav sanācis daudz, tāpēc ir daudz jauna, kas īsā laikā jāuzzina un jāiemācās,” saka L. Ābolkalne.
Grib centrālo apkuri
Runājot par prioritārajiem darbiem pilsētā, nākamā gada budžeta plānā iekļaus finansējumu, lai sakārtotu vietu Pasta ielā pie skolas un bērnudārza, kur regulāri krājas ūdens. “Ļoti gribētos ēkā, kur atrodas mūzikas skola, bāriņtiesa un sociālais dienests, ierīkot centrālo apkuri. Šobrīd tur ir krāšņu apkure, krāsnis ir sliktā stāvoklī un telpās esošajiem mūzikas instrumentiem tas nav labvēlīgākais mikroklimats. Krāšņu remontēšana izmaksā dārgi – 3000 eiro vienai krāsnij. Pārējās pašvaldības iestādēs apkures un energoefektivitātes jautājums ir atrisināts. Vēl domes ēku gribētos pieslēgt jaunajai tautas nama katlu mājai, kas ir pietiekami jaudīga, lai varētu apsildīt arī domes ēku. Šobrīd domes ēkas telpas sildām ar elektrību,” rāda L. Ābolkalne.
