Annas pagasta saimniecību apciemo lācis – iedzīvotāji uztraukušies

Šonedēļ redakcija saņēma satrauktu zvanu no Annas pagasta iedzīvotājas Ivetas Jogures, kuras saimniecību Annas pagasta “Lejiņās”divreiz apciemojis lācis.

Nezina, kur vērsties

Saimniecība atrodas meža ielokā, nodarbojas ar bioloģisko saimniekošanu, tostarp ar biškopību savām vajadzībām. Lācis nedēļas nogalē divas dienas pēc kārtas paviesojies dravā, izpostījis stropus, un nav garantijas, ka nenāks arī turpmāk. “Vienmēr esam jutušies ļoti droši, trīsdesmit gadus dzīvojam kā “lāča ausī”, taču tagad šis teiciens mainījis nozīmi. Pēc pēdām atlikušajā sniegā var spriest, ka tas nav nekāds lācēns, bet liels dzīvnieks. Pirmās liecības par lāča viesošanos konstatējām Pūpolsvētdienas rītā – dravā, kas atrodas piecdesmit metrus no pagalma. Bija apgāzts bišu strops, kāres iznēsātas pa mežmalu, bites satrauktas meklēja patvērumu,” stāsta I. Jogure.

Saimniecei svētdien nav izdevies sazvanīt nevienu atbildīgo dienestu, tādēļ ar bailēm gaidīta nākamā diena. Pa šo laiku lācis paviesojies atkārtoti. “Mēs nevēlamies, lai lāci likvidē, mēs mīlam dabu, bet kādai izejai no šīs situācijas taču jābūt,” tā “Lejiņu” saimniece.

Iesaka elektrisko ganu

Šonedēļ saimniecību apmeklējuši Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts mežu dienesta pārstāvji, lai novērtētu situāciju un ieteiktu “Lejiņu” saimniekiem risinājumus.

Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Rūta Zepa pastāstīja, ka izbraukušie speciālisti saimniecei ieteikuši, ko darīt. Pašlaik risinājums varētu būt vienīgi elektriskā gana vai drāšu sētas uzstādīšana apkārt dravai. Savukārt kompensāciju par bišu dravai nodarītajiem postījumiem var saņemt tikai tad, ja bites ir reģistrētas.

Neturēt pagalmos ēdamo

R. Zepa atzīst, ka šis ir pirmais gadījums Alūksnes novadā, kad cilvēki fiksējuši lāča klātbūtni, taču arī iepriekšējos gados tādi gadījumi bijuši. “Tagad lāči mostas un ir izbadējušies, tādēļ arī šādas situācijas. Pēdējos gados lāču skaita pieaugums notiek visā Baltijas populācijā, tas nozīmē, ka vairāk šo dzīvnieku ienāk Latvijā un daļa no tiem paliek te uz dzīvi. Lai gan pēdējā laikā mediju telpā izskanējušās ziņas mudina domāt, ka lāču skaita pieauguma dēļ cilvēkam mežā doties ir bīstami, tā nav tiesa, jo lāči tāpat kā citi savvaļas dzīvnieki, izvairās no tikšanās ar savu lielāko apdraudējumu – cilvēku,” mierina R. Zepa. Jautāta par praktiskiem ieteikumiem, kas preventīvi novērstu lāča interesi no viesošanās lauku saimniecībās, speciāliste iesaka neturēt pagalmos neko ēdamu, noslēgt atkritumu konteinerus un tamlīdzīgi.

Vairāk stāstīsim 22. aprīļa laikrakstā.