Pēc tam, kad publiski paziņoja par 80% pašvaldību gatavību atbalstīt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu, plašāku informāciju, kuras pašvaldības pauda vai nepauda atbalstu aptaujā aģentūrai LETA aptaujas veicēji un svētku pārstāvji neatklāja. “Alūksniešiem.lv” noskaidroja aģentūrā Leta.
Vēstīts, lai noskaidrotu, kuras pašvaldības pauda vai nepauda atbalstu gan Valsts izglītības satura centrs (VISC), gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva šādu informāciju “nevar atklāt”. Aģentūrai LETA tika skaidrots, ka pašvaldībām sava nostāja par svētku rīkošanu ir jāpauž pašām.
Vasiļjeva skaidroja, ka saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību. VISC sagatavotās anketas tika nosūtītas un saņemtas no pašvaldību deleģētajiem koordintoriem. Anketās pašvaldībām tika lūgts atzīmēt viedokli par gatavību piedalīties “B” modelī un “C” modelī.
Noskaidrots, ka Alūksnes novada kolektīvu vadītāji vienojās par “C” no piedāvātajiem variantiem, proti, ja epidemioloģiskā situācija valstī atļaus, tad no 2. līdz 3. septembrim novada skolās norisināsies dziesmu deju diena vai kopsadziedāšanās, attiecīgi, kas kurai skolai ir stiprā puse, sasaucot repertuāru ar dziesmu svētkiem. Papildus tam Alūksnes novada Bērnu jauniešu centrs kopā ar izglītības pārvaldi organizēs kopēju pasākumu ar domu aicināt atpakaļ bērnus interešu izglītībā. Pūtēju orķestrim savukārt jūlija beigās būs savs atsevišķs koncerts.
Kā ziņots, VISC apkopotie rezultāti liecina, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanai šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80% vietvaru.
Svētku rīkotājs – Valsts izglītības satura centrs – pēc apkopotās pašvaldību aptaujas par gatavību piedalīties un līdzdarboties svētku norisē no kopumā 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106 pašvaldības, no kurām 96 atbalstīja svētku rīkošanu šogad.
Sešas pašvaldības neatbalstīja nevienu piedāvāto scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības viedokli nepauda.
LETA jau ziņoja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem iepriekš paredzēti trīs scenāriji – “A”, “B” un “C”. Pirmais jeb “A” scenārijs nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata. “B” scenārijs paredz, ka svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar “C” scenāriju pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā – sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.
Vispirms šis jautājums bija jāuzdod vecākiem, cik no viņiem ir pēc brīvprātības principa gatavi laist savu atvasi uz šādiem pulcēšanās pasākumiem. Nav vēl zināms vai bērni skolā septembrī varēs normāli atgriezties, bet daudziem dziesmu svētki priekšā un pakaļā. Orķestrim savs pasākums Jūlijā, vai tas ir tikai pašvaldības līmenī jau viss saskaņots? 40+ cilvēku kolektīva pulcēšanās…