Moduļu mājas, kas top Alūksnē, ir daudz vairāk nekā vienkārši koka būves. Tās iemieso ilgtspēju, energoefektivitāti, komfortu un gudru dizainu

Alūksnes novadā brīnišķīgās dabas ainavas un sakārtotā vide vairs nav vienīgā vērtība, ko novērtē ārvalstu investori. Tagad šeit ražo mūsdienīgas moduļu mājas, kuras gūst atzinību Vācijas tirgū. Alsviķu pagasta uzņēmums SIA “Jaunpuntuži” ne tikai seko līdzi pasaules tendencēm, bet arī piedāvā ilgtspējīgu risinājumu aktuālai problēmai – pieejamām, kvalitatīvām un videi draudzīgām mājām, ko iespējams uzstādīt ātri un elastīgi.

Moduļu māju tapšana Alūksnē ir stāsts par starptautisku sadarbību un vietējo uzņēmējdarbību. Ideja pie Fjodora Jerjomina, SIA “Jaunpuntuži” valdes locekļa, atnāca negaidīti, bet atbalsts no vācu partneriem – uzņēmējdarbībā pieredzējušajiem Martina Kuhlmanna un Gabriela Pausča – pārvērta šo domu par realitāti. No kazkopības līdz augsto tehnoloģiju mājām – F. Jerjomina ceļš ir apliecinājums tam, kā ar īstajiem cilvēkiem un mērķtiecību iespējams īstenot pat visambiciozākos projektus.

Vācijas tirgū klienti pieprasa ne tikai augstu kvalitāti, bet arī jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un energoefektīvus risinājumus. Par to, kā šāda ražošana nonāca līdz mazai saimniecībai Latvijā, stāsta SIA “Jaunpuntuži” valdes loceklis F. Jerjomins, kurš ideju par moduļu māju būvniecību sauc par nejaušu, taču izšķirošu pavērsienu savā dzīvē.

Piedzīvoja krīzi

F. Jerjomins, kurš vairāk nekā desmit gadus pavadījis, vadot kokapstrādes uzņēmumu Krievijā, ir pieredzējis gan starptautisku sadarbību ar partneriem Skotijā, Edinburgā, gan 2008. gada finanšu krīzes radītās sekas, kad ražošana apstājās, divas no rūpnīcām nācās aizvērt, jo nebija produkcijas noieta. Arī sadarbība ar skotiem beidzās, līdz rūpnīcas slēdza pilnībā. “Vēlāk rūpnīcai, kurā strādāju, radās jauni īpašnieki, bet senā draudzība ar sadarbības partneriem palika. 2016. gadā ar ģimeni pārcēlos uz Alsviķu pagasta Strautiņiem, kur iegādājos lauku mājas “Jaunpuntuži”. Tur sāku nodarboties ar šķirnes kazu audzēšanu un ražot kazas sieru,” stāsta F. Jerjomins. Kādudien pie viņa ciemos atbrauca jaunie rūpnīcas īpašnieki un aicināja padomāt par to, kā varētu ražot moduļu mājas eksportam, apvienojot pieredzi būvniecībā ar jaunu pievienoto vērtību lauku saimniecībai.

Iedvesma no Ziemeļeiropas tautām

Pirmās idejas par nelielu mājiņu ražošanu radās, iedvesmojoties no Ziemeļeiropas tautu – sāmu, karēļu un citu etnogrāfisko grupu – dzīvesveida. Šādas mājas F. Jerjomins ar kolēģiem bija pamanījuši netālu no Norvēģijas robežas. Tās bija vienkāršas, funkcionālas būves, kas saplūst ar apkārtējo dabu un piemērotas dzīvei skarbos klimatiskajos apstākļos.

“Nolēmām pārņemt šo pieredzi, saglabājot tradicionālo formu, bet uzlabojot ar mūsdienu tehnoloģijām un dizaina risinājumiem,” stāsta F. Jerjomins. Pirmie eksperimenti Krievijas rūpnīcā izvērtās saunu ražošanā šajā stilā. Pieprasījums pēc tām izrādījās pārsteidzoši liels. Saunas tika eksportētas gan uz Zviedriju, īpaši Gēteborgu, kur uzņēmumam bija sadarbības partneri, gan sūtītas konteineros līdz pat Amerikas Savienotajām Valstīm.

Sekoja sadarbība ar Krievijas tirdzniecības palātu, kas ļāva atrast uzņēmumu, kas palīdzēja organizēt ražoto produktu eksportu uz Vāciju. Sadarbības gaitā tika piesaistīti arī jauni potenciālie klienti, un tā sāka ienākt pasūtījumi no Vācijas. Krievijas rūpnīcā tapa arī pirmās moduļu mājas – mazliet lielākas un augstākas par sākotnēji ražotajām saunām, bet joprojām veidotas etnogrāfiskā stilā. Tās bija aprīkotas ar divām istabām, virtuvi, mēbelēm, santehniku, visu, kas nepieciešams, lai tajā komfortabli dzīvotu divu cilvēku ģimene. Drīz pēc tam notikumu gaitu mainīja ģeopolitiski notikumi – Krievijai sākot karu Ukrainā, uzņēmums nespēja vairs pildīt savas saistības un beigu beigās bankrotēja.

Ieliek stingrus pamatus

Lai gan sadarbība ar Krievijas partneriem izjuka, F. Jerjominam palika kontakti ar sadarbības partneriem. Viens no tiem bija tagadējais SIA “Jaunpuntuži” valdes priekšsēdētājs Martins Kuhlmanns, kurš ir pieredzējis jurists un ekonomists. M. Kuhlmanns no savas toreizējās idejas ražot moduļu mājas neatkāpās. Pasūtījumi no Vācijas bija, tāpēc viņš piedāvāja F. Jerjominam uzsākt šo ražošanu Latvijā. “Sākumā biju skeptisks, jo man nebija pieredzes šādā ražošanā, nebija arī piemērotu telpu,” atceras F. Jerjomins. Taču M. Kuhlmanns bija neatlaidīgs un iesaistīja vēl vienu uzticamu cilvēku, savu sadarbības partneri diplomētu ekonomistu Gabrielu Pausču, kuram Vācijā netālu no Drēzdenes savulaik piederēja liels metālapstrādes uzņēmums. Tagad, būdams pelnītā atpūtā, viņš savu biznesu pārdevis, tādēļ piekrita investēt uzņēmumā SIA “Jaunpuntuži”, un visi trīs vīrieši apvienojās darbam.

Risinājums – moduļu māja

Vācijā aptuveni 200 kvadrātmetru lielas ģimenes mājas celtniecība izmaksā no 500 000 līdz 700 000 eiro un ietver arī zemes iegādi, birokrātiju un ilgu būvniecības procesu, moduļu mājas piedāvāja alternatīvu. To nevar atļauties jaunie speciālisti, arī īres maksas ir augstas, tādēļ uzņēmumiem Vācijā grūti piesaistīt jaunos speciālistus, jo viņiem nav dzīves vietas. “Piemēram, pie Drēzdenes ir pieejami nelieli zemes gabali, kuros pat nav vietas, lai uzceltu lielu dzīvojamo māju, bet tie lieliski piemēroti moduļu mājas izvietošanai. Martins aprēķināja, ka, iekļaujot zemi, komunikācijas un transportu, moduļu māja varētu izmaksāt ap 300 000 eiro, kas ir ievērojami lētāk,” stāsta F. Jerjomins. Taču būtiskākais – tai jābūt energoefektīvai. Vācijā ir stingri noteikumi par elektroenerģijas patēriņu atkarībā no reģiona. M. Kuhlmanns bija izstrādājis koncepciju, kur moduļu māja patērē līdz pat 40 % mazāk enerģijas. Papildus tam uz jumta izvietotie saules paneļi un siltumsūknis iekštelpās nodrošinātu enerģijas ražošanu uz vietas.

M. Kuhlmanns, būdams gan ekonomists, gan jurists ar plašu pieredzi uzņēmējdarbībā, viņa vadībā savulaik darbojās uzņēmums ar filiālēm visā Vācijā un arī ASV, ielika stingrus pamatus šim projektam. Viņa profesionālā kompetence un plašais sadarbības partneru loks, tostarp G. Pausčs, nodrošināja arī stratēģisku atbalstu. Šādu ne vieglu uzdevumu uzprojektēt un būvēt mūsdienīgu, energoefektīvu, moduļu māju ar visām ērtībām un pievilcīgu dizainu M. Kuhlmanns deva F. Jerjominam. G. Pausčs un M. Kuhlmanns ieradās pie F. Jerjomina, lai Alūksnes novadā rastu vietu rūpnīcas celtniecībai.

Sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem

Savulaik, kad F. Jerjomins vēl strādāja Karēlijā, dažādas ražošanai nepieciešamās iekārtas viņš iepirka no Zviedrijas. Šie paši zviedru sadarbības partneri, kas ar uzņēmēju saglabājuši labas attiecības arī pēc tam, vēlāk ieteica moduļu māju projektēšanā izmantot speciālistus Igaunijā, norādot, ka šāds pakalpojums Tallinā būtu vairākkārt lētāks nekā Latvijā. “Vērsos pie igauņiem ar priekšlikumu un viņi solījās palīdzēt. Laimīgas sagadīšanās dēļ iepazināmies ar speciālistiem no Pelvas – nelielas, bet ļoti profesionālas projektēšanas kompānijas, kas atrodas tikai 70 kilometru attālumā no Alūksnes,” stāsta uzņēmējs.

Sadarbība izvērtās veiksmīga – moduļu māju projekts tapa, apvienojot gan igauņu, gan latviešu projektētāju pieredzi. Svarīgu atbalstu sniedza arī Latvijas uzņēmumi. Īpaši F. Jerjomins uzsver SIA “Cewood” no Jaunlaicenes un SIA “Zelta Balodis”. “Laikā, kad cēlām pirmo moduļu māju, mūsu pašu telpas vēl nebija pieejamas. Tad SIA “Zelta Balodis” īpašnieki Viesturs Balodis un Dainis Zeltiņš piedāvāja izmantot sava uzņēmuma autoservisa telpas. Pateicoties viņiem, varējām uzsākt būvniecību un testēt dažādus risinājumus,” atceras F. Jerjomins. Viņš abus vīrus raksturo kā ļoti cilvēcīgus un atsaucīgus profesionāļus.

Uzņēmējs atzīst – pozitīvā pieredze ar sadarbību un līdzcilvēku atbalstu Alūksnes novadā viņu patīkami pārsteigusi. “Mani kaimiņi Strautiņos arī ir cilvēki, uz kuriem vienmēr varu paļauties, – viņi palīdz gan fermā, gan sadzīvē, kopīgi apspriežam darāmos darbus, ejam pirtī. Iespējams, tas tādēļ, ka šeit, tālāk no lielajām pilsētām, cilvēki cits citu vairāk ciena un atbalsta. Ir sajūta, ka šeit kopiena tiešām ir saliedēta,” saka F. Jerjomins.

Nejauša sakritība

Tikpat nozīmīga izrādījās arī F. Jerjomina spēja saskatīt un izmantot arī turpmākās nejaušās sakritības. Viņš atceras iepazīšanos ar Dzintaru Adleru, tolaik Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieku, kurš pirms pieciem gadiem apmeklēja viņa saimniecību Strautiņos. Viņu saruna par novada attīstību un uzņēmējdarbību F. Jerjominam palikusi atmiņā.

Kad vēlāk radās ideja būvēt rūpnīcu moduļu māju ražošanai, Jerjomins sazinājās ar Dz. Adleru, kurš šobrīd jau bija novada domes priekšsēdētājs. Saruna noveda pie konkrēta soļa. “Pateicoties viņam, mūsu uzņēmums šī gada aprīlī piedalījās tolaik tukšās industriālās ēkas Alūksnē, Rūpniecības ielā 1a izsolē. Pēc uzvaras tajā noslēdzām nomas līgumu ar pašvaldību, un, sadarbojoties ar projektētājiem un būvniekiem no SIA “Ozolmājas”, telpas pielāgojām moduļu māju celtniecībai. Jau 1. jūlijā ēkā tika pabeigta pirmā moduļu māja, kuras būvniecība bija sākta pie sadarbības partneriem SIA “Zelta Balodis”,” stāsta uzņēmējs.

Sarežģīts loģistikas process

Lai moduļu māju ražošana ritētu raiti, nepieciešamas ne tikai telpas un investīcijas, bet arī prasmīgi speciālisti. Pašlaik pie F. Jerjomina strādā trīs darbinieki, taču par galveno balstu šajā komandā kļuvis pieredzējušais būvnieks Fjodors Krutihs. “Viņš Alūksnē jau iepriekš strādājis pie līdzīgu māju būvniecības, tādēļ uz viņa pieredzi un darba kvalitāti varu pilnībā paļauties,” uzsver uzņēmējs.

Lai nodrošinātu visu nepieciešamo inženiertehnisko aprīkojumu, “Jaunpuntuži” sadarbojas arī ar ārpakalpojumu sniedzējiem – elektriķiem, santehniķiem un citiem speciālistiem, piesaistot viņus konkrētiem uzdevumiem katrā projektā.

Kad māja ir pabeigta, sākas viens no sarežģītākajiem posmiem – tās sagatavošana transportēšanai uz ārzemēm. Šis nav vienkāršs loģistikas process. Tiek izstrādāts detalizēts projekts, kurā jāņem vērā kravas izmēri, maršruts un saskaņojumi ar valsts un pašvaldību institūcijām. Tā kā mājas konstrukcija ir liela, gara un plata, tās pārvadāšanai nepieciešama arī policijas darbinieku pavadība, lai šķērsotu tiltus vai privātīpašumus. Visa transportēšanas procesa organizēšana un izpilde aizņem apmēram sešas nedēļas un ir samērā dārga, taču tas ir neatņemams posms ceļā uz gatava produkta nonākšanu klienta īpašumā.

Pilns komplekts

“Pirmā moduļu māja ir izdevusies mājīga un komfortabla. Tajā esam ieguldījuši visas tehnoloģijas, kādas vien iespējamas šāda tipa mājā,” stāsta F. Jerjomins, rādot gaišas, moderni iekārtotas telpas – divas istabas, virtuvi, gaiteni un dušas telpu. Sienas veidotas no Igaunijā ražotiem paneļiem, samontējot atliek vien tos nokrāsot. Citi materiāli nākuši no Holandes, Zviedrijas un arī Latvijas.

Plašie logi piešķir telpām gaismu un rada plašuma sajūtu. Tie aprīkoti ar automātiskām žalūzijām. Atverot tās, iespējams arī atvērt logu un iziet pagalmā. Mājas iekšienē uzturēts vienmērīgi patīkams klimats, pateicoties ventilācijas sistēmai ar siltuma atgūšanu un gaisa kondicionēšanu.

Drošību un komfortu papildina videonovērošanas kameras katrā telpā, kas kopā ar viedajām sistēmām ļauj māju attālināti pārvaldīt. Saimniecības zonā ierīkota moderna virtuves iekārta, pilns mēbeļu komplekts, televīzija un interneta pieslēgums. Mājas neatkarību no centrālajiem elektrotīkliem nodrošina uz jumta uzstādītie saules paneļi un ietilpīgs akumulators.

“Kad ieej mājā, rodas sajūta, ka viss ir savā vietā, šeit ir patīkama enerģētika,” saka F. Jerjomins. Lai saprastu, kā cilvēki šādā mājā jūtas ikdienā, viņš pats tajā pavadījis divas naktis. Vienīgā nianse, kas sākotnēji radījusi nelielu diskomfortu, bijis ventilācijas iekārtas troksnis, taču tā ir pielāgojama.

Katrs pasūtījums tiek veidots individuāli, ņemot vērā klienta specifiskās vēlmes, sākot ar inženiertehniskiem risinājumiem un iekšējo apdari līdz piemērotu mēbeļu izvēlei. Tas ietekmē gan izmaksas, gan izpildes termiņu.

Līdzīga tipa māju tūristiem uzņēmējs plāno nākotnē izvietot arī Alūksnes ezera krastā. Taču līdz šim mērķim vēl ejams garš ceļš – nepieciešams iziet visu atļauju saskaņošanas procesu, tostarp arī ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Lai demonstrētu iespējas

Ar uzņēmuma ražoto produkciju vēlējās iepazīties arī Alūksnes novada pašvaldība, tādēļ SIA “Jaunpuntuži” vadība šim notikumam piešķīra īpašu nozīmi. “Mums bija svarīgi parādīt ne tikai ideju, bet arī reālu rezultātu – taustāmu, izmēģināmu un vizuāli pievilcīgu,” saka F. Jerjomins. Tāpēc uzņēmums nolēma, ka prezentācija nevar notikt tukšā vietā. Pagalmā industriālās ēkas teritorijā tika izvietota jau uzbūvētā un pilnībā aprīkotā pirmā divistabu moduļu māja, kas tagad kalpo gan kā demonstrācijas objekts, gan kā kvalitātes un tehnoloģisko iespēju paraugs.

Šī māja tika iekārtota tā, lai demonstrētu visu, ko uzņēmums spēj nodrošināt, – no mēbelēm, virtuves un santehnikas līdz videonovērošanai, viedās mājas risinājumiem un autonomai elektroapgādei. “Gribējām, lai katrs interesents var redzēt un sajust, kā šādā mājā ir dzīvot,” uzsver F. Jerjomins.

Vienlaikus rūpnīcas iekštelpās sākts darbs pie nākamā pasūtījuma – šoreiz jau pie trīsistabu dzīvojamās moduļu mājas, kas būs vēl plašāka un ar papildu funkcionalitāti, pielāgota konkrēta klienta vēlmēm. Šī paralēlā būvniecība demonstrēja ne tikai uzņēmuma spējas, bet arī potenciālu turpmākai izaugsmei.

Prezentācijas pasākumā piedalījās ne tikai pašvaldības pārstāvji, bet arī sadarbības partneri no Šveices, arhitekti, būvnieki un loģistikas speciālisti, kas iesaistīti projekta īstenošanā. Klātesošie varēja apskatīt gan uzbūvēto māju, gan iepazīties ar plāniem nākotnei – tostarp eksporta iespējām un ražošanas paplašināšanu.

Mājas ar risinājumu

SIA “Jaunpuntuži” veiksmīgi pierāda, ka arī Latvijas reģionos iespējams attīstīt inovatīvu un eksportspējīgu ražošanu, apvienojot vietējās prasmes ar starptautisku pieredzi un redzējumu. Moduļu mājas, kas top Alūksnē, ir daudz vairāk nekā vienkārši koka būves. Tās iemieso ilgtspēju, energoefektivitāti, komfortu un gudru dizainu.

Šobrīd uzņēmums sper pirmos soļus, taču jau tagad eksperti vērtē, ka interese no ārvalstu klientiem pieaug, un vietējā kopiena kļūst par daļu no lielāka stāsta. Tā ir sadarbība, kurā katram ir sava nozīme, sākot no projektētājiem un būvniekiem līdz pašvaldības atbalstam un kaimiņu plecam ikdienas darbos.

Alūksnē top mājas, kas sniedz risinājumu Eiropas izaicinājumiem un tajā pašā laikā iedvesmo ar cilvēkstāstiem, kuri apliecina, ka īstā vieta un īstie cilvēki var mainīt gan vidi, gan dzīves kvalitāti.

SIA “Jaunpuntuži” ražotās moduļu mājas raksturo plašums, modernas tehnoloģijas un videi draudzīgi materiāli, kas apvienojas komfortam:

● Izturība un uzticamība – būvēts no dabīgiem CLT koka paneļiem, nodrošinot izturību, izolāciju un ilgtspējību.

● Plašums un gaisma – lieli panorāmas logi ielaiž dabisko gaismu un rada atvērtības sajūtu.

● Iekštelpu klimats – ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu un gaisa kondicionēšanu uztur mājās komfortablu temperatūru visu gadu.

● Energoefektīva apkure – siltumsūknis un malkas kamīns nodrošina siltumu pat bargās ziemās.

● Autonomija – saules paneļi un lielas ietilpības akumulators nodrošina neatkarību no centrālajiem tīkliem.

● Drošība un savienojamība – novērošanas sistēma, satelīta internets un viedās mājas funkcijas ar tālvadības pulti nodrošina komfortu un aizsardzību.

● Mājas ir labs risinājums pastāvīgai dzīvošanai, dzīvei dabā vai mājīgai atpūtai laukos.