Latvijas dabā atrodamo vērtību saglabāšana prasa rūpes. Cilvēkiem, kuri mīl dabu un patīk atrasties brīvā dabā, īsteno Dabas aizsardzības pārvaldes un Pasaules dabas fonda kopīgu iniciatīvu “Daru labu dabai”, brīvprātīgi iesaistoties labu darbu darīšanā. Šīs iniciatīvas ietvaros arī Alūksnes novadā paveikts kāds nozīmīgs darbs – sakopts dižkoks Kolberģa ielā.
Labo darbu iniciatīvu īsteno projekta “LIFE Osmo Baltic” ietvaros, un Kolberģa dižkoka gadījumā labo darbu speciālisti veica sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību un tās iestādi “Spodra” no apauguma atbrīvoja dižkoku – iespaidīgu parasto ozolu ar 6,45 metru apkārtmēru (mērīts 1,3 metru augstumā) Alūksnē, Kolberģa ielā, netālu no Alūksnes ezera.
Dabas vērtību saglabāšana
Noņemot konkurējošo apaugumu, ozolam uzlaboti gaismas apstākļi, izcelta tā ainaviskā vērtība, tādējādi veicinot koka saglabāšanu. Lieli un veci koki ir būtiski ekosistēmai, jo nodrošina mājvietu retām un aizsargājamām sugām. Projekta “LIFE Osmo Baltic” viens no mērķiem ir atjaunot lapkoku praulgrauža (Eiropas nozīmes aizsargājama un reta vaboļu suga) dzīvotnes, veikt to apsaimniekošanu. Aktivitātes īstenošanai ieviesta programma “No koka uz koku”. Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE Vides programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu.
Dabas aizsardzības pārvaldes projekta “LIFE Osmo Baltic” koordinatora asistente Zanda Segliņa skaidro, ka programma “No koka uz koku” sniedz iespēju īpašniekiem saņemt bezmaksas koku sakopšanu, tātad tiek taupīti konkrēto personu privātie līdzekļi. Programmas galvenais mērķis ir aktualizēt sabiedrībā tematu par koku nozīmi dabā un sniegt nelielu ieguldījumu atsevišķu koku sakopšanā, jo, protams, koku, kam būtu nepieciešama kopšana, ir daudz vairāk. Vienlaikus viņa norāda, ka par dižkoku sakopšanas darbiem atbilstoši likumdošanai atbildīgs ir īpašnieks. “Svarīgi ņemt vērā, ka dižkoka parametrus sasniedzis koks parasti ir arī vecs koks, tāpēc šādu koku sakopšana ir veids, kā izcelt šo koku estētiskumu, un piemērota koka sakopšana var veicināt koka dzīvotspējas saglabāšanos ilgtermiņā. Vecāki koki ir lēnāki augšanā salīdzinājumā ar jaunākiem kokiem, tāpēc līdzās augoši jaunie koki var radīt negatīvu ietekmi uz senajiem kokiem, jo rada noēnojumu kokam,” skaidro Z. Segliņa.
Dižkoku kopšana
Vaicāta par Latvijas dižkoku vispārējo stāvokli, Z. Segliņa atzīst, ka precīzas statistikas nav. “Kopumā var teikt, ka koku veselības stāvoklis ir ļoti dažāds. Tas ļoti atkarīgs no koka īpašnieka attieksmes, zināšanām un rocības. Veciem kokiem sakopšana ne vienmēr ir nepieciešama, bet konkurējošā apauguma novākšana varētu būt viens no aktuālākajiem darbiem. Bieži redzam, ka koka vainaga zonā tiek novietoti komposti, akmeņu un lūžņu kaudzes, kas ir kaitējums kokam un ļoti mazina to ainaviskumu. Ir, protams, arī daudzi labie piemēri, kur saimnieks par koku rūpējas ikdienā un dod tam telpu augšanai līdz ar to kokam pat vecumā nav nepieciešami nekādi būtiski kopšanas darbi. Aicinu cilvēkus noskatīties mūsu materiālus “YouTube”, jo tos veidojām pēc pirmā programmas gada, kad sapratām, ka zināšanas par kokiem nepieciešamo apsaimniekošanu kopumā ir ļoti, ļoti atšķirīgas,” norāda Z. Segliņa.
Talkas laikā Alūksnē sakoptajam kokam bez apauguma novākšanas vēl veiks arī vainaga sakopšanas darbus, kurus savukārt īstenos projekta programmas “No koka uz koku” ietvaros. Kolberģa ielas ozols programmās uzņemts 2024. gadā. Arī šogad tika izsludināta programma, un šobrīd tiek vērtēti iesniegto koku pieteikumi. Programmas ietvaros īpašniekiem tika sniegta iespēja pieteikt kokus bezmaksas sakopšanas darbiem projekta ietvaros. Kopumā programmā atlasīs un apkops vismaz 200 kokus. Programmas mērķa teritorijā ir Alūksnes novads, arī Smiltenes novada Trapenes, Gaujienas, Virešu pagasti. Kopumā programmas “No koka uz koku” ietvaros Alūksnes novadā sakops piecus kokus, 2025. gada programmas rezultāti gan vēl nav zināmi.
Vecie koki – mājvieta dabas vērtībām
Speciālisti norāda veci, lieli koki ir mājvieta (dzīvotne) sēņu, augu un dzīvnieku sugām, no kurām daudzas ir īpaši aizsargājamas. Lai veicinātu šādu dzīvotņu ilgmūžību, nepieciešama piemēroto koku uzturēšana un kopšana. “Dažām īpaši aizsargājamām sugām ir vājākas izplatīšanās spējas, tāpēc piemērotu mājvietu tuvums ir ļoti svarīgs sugu ilgtspējai. Piemēram, veco lapu koku dobumos mīt īpaši aizsargājama un reta kukaiņu suga lapkoku praulgrauzis. Vabole savas dzīves laikā spējīga pārvietoties vien dažus kilometrus, tāpēc piemērotu dzīves vietu savienojamība ir ļoti būtiska šīs un daudzu citu sugu pastāvēšanai ilgtermiņā. Lapkoku praulgrauzis ir lietussargsuga, un aizsardzības pasākumi šai sugai sniedz nozīmīgu ieguldījumu daudzu citu aizsargājamo sugu saglabāšanā,” skaidro Dabas aizsardzības pārvalde.
Latvijā kopumā apzināti un reģistrēti 16 053 dižkoki (dati uz 20.10.2025.) un visbiežāk (6069 no kopējā) ir parastie ozoli. Alūksnes novadā reģistrēti 282 dižkoki: 130 ozoli, 38 parastās priedes, 27 parastās liepas u.c.
Interaktīva informācija, kas saistīta ar dižkokiem, pieejama Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.ozols.gov.lv/dizkoki/. Šajā lapā iespējams iegūt dažāda veida statistisko informāciju par dižkokiem, un tur atrodas arī anketa jaunu dižkoku pieteikšanai.
