Ar mērķi izvērtēt teritoriju potenciālu dzīvojamā fonda uzlabošanai Alūksnes pilsētā, uzņēmums “Grupa 93” Alūksnes novada pašvaldības uzdevumā veikusi priekšizpēti. Rezultātus prezentēja Alūksnes novada pašvaldības marta Tautsaimniecības komitejas sēdē.
Alūksnes pilsētā esošie mājokļi lielākoties celti laikā no 1961. līdz 1991. gada – tie ir 46 % no kopējiem mājokļiem. Pirmskara periodā celti apmēram 30 % mājokļu, pēckara laikā līdz 1960. gadam – 17 %. Tikai 8 % mājokļu būvēti laikā no 1992. gada līdz mūsdienām. Kā norāda “Grupa 93” vadītājs Neils Balgalis – tas ir ļoti maz. Tieši kvalitatīvu mājokļu pieejamībai ir būtiska nozīme ekonomikas attīstībā, pilsētas, novada un reģiona konkurētspējai – vai darbaspēkam, tostarp augsti kvalificētam, ir vieta, kur dzīvot. “Kvalitatīvu mājokļu pieejamība ierobežo arī iedzīvotāju emigrāciju. OECD rekomendācijās norādīts, ka tieši kvalitatīvu īres mājokļu trūkums ir valsts iekšējās mobilitātes galvenais kavēklis. Faktiski visas pašvaldības ārpus Rīgas pievērš lielu uzmanību šim jautājumam. Tas ir viens no nākotnes izaugsmes attīstības pamatiem, līdztekus uzņēmējdarbībai un izglītībai. Tie ir trīs vaļi, uz kuriem jābalsta nākotnes attīstība,” skaidroja N. Balgalis.
Izvērtē 19 īpašumus
Uzņēmums izvērtējis un salīdzinājis 19 zemes vienības, kur varētu būvēt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, sociālo māju un senioru ciematu (ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu nodrošināšana pensijas vecuma personām). “Šo izvērtējumu pašvaldība var izmantot turpmāko lēmumu pieņemšanā, tostarp izskatot pirmpirkuma tiesību izmantošanas, lokālplānojuma vai detālplānojumu izstrādes, investīciju piesaistes un tamlīdzīgus jautājumus,” norādīja N. Balgalis. 11 zemes vienības izvērtētas daudzdzīvokļu māju apbūvei, piecas – īres sociālo dzīvokļu mājokļu funkcijai, senioru ciemata funkcijai – trīs teritorijas slimnīcas apkārtnē, pie Ošu ielas. “Vērtētie aspekti – teritorijas platība, īpašumu piederība, transportģeogrāfiskais novietojums, sociālās infrastruktūras objektu pieejamība, tuvums. Svarīgi aspekti – ar ko teritorija robežojas, iederība apkārtnes apbūves kontekstā, inženiertehniskās apgādes iespējas,” skaidroja projektu vadītāja, pilsētplānotāja Sarmīte Lesiņa, ilustrējot arī kopējo pilsētas apdzīvojuma struktūru, pašreizējo ēku nolietojumu, nekustamā īpašuma tirgus aktivitātes u. tml.
Iesaka būvēt Alsviķu ielā
Daudzdzīvokļu māju būvniecībai izvērtēti īpašumi – Alsviķu iela 2, Siseņu priedes, Ojāra Vācieša iela 11, helikopteru nosēšanās laukums, Kanaviņu iela, Ziemeru iela 4, Ganību iela 13, Laurencenes iela 8, Pils iela 3a, Tālavas iela. Skatot labas prakses piemērus jaunu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektu īstenošanā reģionos (Sigulda, Cēsis, Valmieras), vienas daudzdzīvokļu mājas mērogs varētu būt optimāli ar 24 dzīvokļiem, perspektīvā attīstot kvartālu ar četru līdz piecu māju kopumu, ap 100 dzīvokļiem, ar mūsdienīgu teritorijas labiekārtojumu. “Izvērtējot vairākus kritērijus, visaugstākais potenciāls ir zemes gabalam Alsviķu ielā 2, kur ir vairākas priekšrocības. Teritorija ir vairāk nekā trīs hektārus liela, jauna daudzdzīvokļu māja iederētos apkārtējā vidē, ir salīdzinoši laba situācija inženierkomunikāciju pieejamībā. Ierobežojošais faktors – zemesgabals nepieder pašvaldībai, bet ir nekustamo īpašumu tirgū. Vieta ir ainaviski skaista un varētu būt kā Alūksnes pilsētas vizītkarte. Ilgtermiņā tas varētu būt labās prakses piemērs,” stāstīja S. Lesiņa.
Ne visas vietas labas
Nākamās piemērotākās teritorijas ir Ojāra Vācieša ielā 11 (“Vidlatauto” teritorija), tomēr arī šai teritorijai ir trūkumi. “Ojāra Vācieša ielā ir visas nepieciešamās komunikācijas, turpat ir parks un tuvu ezers, tomēr mājas nebūtu ieteicams būvēt augstākas par trīs stāviem, ņemot vērā tiešā apkārtnē dominējošo savrupmāju apbūvi, attīstības iespējas ierobežo arī teritorijas lielums. Siseņu priežu teritorijas daļā pie Pleskavas ielas, iepretim labiekārtotajai peldvietai pie ezera, nebūtu piemērota prioritārai apbūves īstenošanai, jo ir tālu no centra un inženierkomunikācijām. Ir neapšaubāmi priekšrocība, kā ainaviskai vietai tiešā ezera tuvumā, taču kopumā tehniski -ekonomiski tā nebūtu pamatojama ieguldījumiem daudzdzīvokļu dzīvojamu māju apbūvei,” norādīja S. Lesiņa.
Vairāki no izvērtētajiem īpašumiem arī nepieder pašvaldībai, kas ir vērtējums kā trūkums, tostarp izvērtētā vieta Laurencenes ielā, arī helikopteru nosēšanās laukums. “Laurencenes iela ir laba, jo tuvumā ir citas daudzdzīvokļu mājas, tomēr teritorija ir reljefaina, vieta ir nesakārtota. Salīdzinot ar turpat pretī esošo Alsviķu iela, šai potenciāls vērtējams kā zemāks,” norādīja S. Lesiņa. Teritorija Tālavas ielā ir plaša, bet vieta ir purvaina, reljefaina un visu nemaz nevar izmantot apbūvei, drīzāk saglabājama kā buferzona starp industriālo teritoriju un esošo savrupmāju apbūvi, iesaka speciālisti.
Ideja par senioru ciematu
Sociālajiem dzīvokļiem izvērtēti divi īpašumi Torņa ielā, Kārklu ielā 3, Kanaviņu ielā, Dārza ielā 22. Arī šajā gadījumā māja varētu būt ar 24 dzīvokļiem. Uzcelt varētu vienu vai divas mājas. “Rekomendējam Torņa ielu 13, 1,28 hektāru plātībā. Zemes gabalā ir ļoti sens un morāli novecojis bērnu rotaļu laukuma aprīkojums, tādēļ ieguvums arī apkārtējo māju iedzīvotājiem būtu vides labiekārtošana, izbūvētu mūsdienīgu rotaļu laukumu,” stāstīja S. Lesiņa. Senioru māju ciemata būvniecībai vērtētas trīs teritorijas Ošu ielā – 3b, 5a un teritorija starp Ošu un Miera ielu. Sākumā varētu būvēt četras mājās, vēlāk attīstot teritoriju plašāk – līdz 20 mājām. “Pieci hektāri šādam mājokļu segmentam būtu pietiekami. Ļoti labi, ka turpat blakus ir slimnīca, arī esošā pansionāta ēka. Tas varētu būt līdzīgs senioru ciemats kā Babītē – tā būtu savrupmāja apbūve,” norādīja S. Lesiņa.
Ko rāda iedzīvotāju aptauja?
► Veiktā iedzīvotāju aptauja ļāvusi secināt, ka 58 % iedzīvotāju kvalitatīva mājokļa jautājums ir ļoti būtisks, 27 % iedzīvotāju – būtisks.
► Uz jautājumu, vai pašvaldībai būtu jāatbalsta jaunu savrupmāju un daudzdzīvokļu ēku būvniecība pilsētā, 50 % atbild, ka jāatbalsta tikai daudzdzīvokļu ēku būvniecība, 40 % domā, ka jāatbalsta gan savrupmāju, gan daudzdzīvokļu ēku būvniecība.
► Tikai 8 % uzskata, ka nekas nav jāatbalsta un visu noteiks tirgus.
Pēc alūksniešu domām, iederīgās daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apbūves augstums Alūksnes pilsētā varētu būtu trīs līdz četri stāvi – tā domā 56 % aptaujas dalībnieku. 36 % iedzīvotāju iesaka, ka jābūvē piecu līdz sešu stāvu mājas, atsevišķi respondenti (9 %) minējuši, ka varētu būvēt arī septiņu līdz deviņu stāvu mājas.
► Iegādājoties jaunu mājokli, alūksniešiem piemērotākā cena būtu līdz 1000 eiro par kvadrātmetru, tā domā 25 % aptaujas dalībnieku. Cena no 1000 līdz 1600 eiro būtu pieņemama 14 % aptaujāto, 2000 eiro un vairāk – 7 %.
► Aptuveni 30 % aptaujā piedalījušos minējuši, ka tuvāko piecu gadu laikā varētu plānot iegādāties vai būvēt jaunu mājokli, tikpat līdzīgs īpatsvars paredz drīzāk ieguldīties esošā mājokļa uzlabošanā, vai neparedz jauna mājokļa iegādi.
► Aptaujā kopumā piedalījās 220 respondenti.
Svarīgākās lietas mājoklī:
1.Augsta energoefektivitāte
2.Zemas apsaimniekošanas izmaksas
3.Sakārtota vide ap mājokli
4.Kvalitatīvi materiāli
5.Autostāvvietu pieejamība tuvu mājoklim
Avots: “Grupa 93” veiktā Alūksnes iedzīvotāju aptauja
Uzziņai
Pašvaldībām ir pieejams finansējums jaunu mājokļu būvniecībai Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā paredzētajās atbalsta programmās – mājokļu būvniecībai uz tirgus nosacījumiem (40 miljoni eiro), īres māju būvniecībai (120 miljoni eiro), sociālo mājokļu būvniecībai un atjaunošanai (70 miljoni).
