Aicina pašvaldības pieteikt ūdenssaimniecības projektus valsts atbalsta saņemšanai

9. septembrī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina pašvaldības pieteikt ūdenssaimniecības projektus iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētajiem tīkliem, kas izbūvēti ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu. Pašvaldībām ir iespēja saņemt valsts aizdevumu augstas gatavības investīciju projektiem, tos uzsākot 2020. gadā.

Ūdenssaimniecības projekti ir viena no atbalsta jomām, kurā pašvaldības var pieteikt savus investīciju projektus VARAM atbalsta programmas ekonomikas veicināšanai reģionos ietvaros, kas nodrošina iespēju pašvaldībām saņemt valsts budžeta aizņēmumu ieguldījumiem projektos, kuru īstenošana sākas 2020.gadā. Pašvaldības projektus var iesniegt līdz katra mēneša 1. datumam. Lai aizdevumu saņemtu, pašvaldībai jābūt iepriekš īstenotam ES fondu projektam (izbūvētiem centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem)*, jābūt izstrādātiem dokumentiem, kas apliecina projektu tehnisko gatavību. No finansējuma puses – pašvaldībai jābūt gatavai saņemt aizdevumu ne mazāk kā 50 000 EUR apmērā, gatavai nodrošināt līdzfinansējumu vismaz 25% apmērā no kopējām izmaksām, kā arī jāievēro, ka pieslēguma būvdarbu izmaksas nav lielākas par 4 000 euro uz vienu mājsaimniecībā deklarēto iedzīvotāju, kas gūst labumu no šā atbalsta pasākuma. Tāpat pašvaldībai jāplāno atbalsts atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem un attīstības programmai.

Šobrīd atbalstu iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai centralizētajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem ir saņēmuši trīs pašvaldību projekti. Tāpēc VARAM aicina pašvaldības aktīvāk izmantot iespēju atbalstīt savā teritorijā dzīvojošos iedzīvotājus, lai pieslēgtu mājsaimniecības centralizētajiem tīkliem, tādējādi rūpējoties par vides aizsardzību un iedzīvotāju veselību.

Ūdenssaimniecības sakārtošana – centralizēto kanalizācijas savākšanas un ūdens apgādes tīklu atjaunošana un paplašināšana, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu renovācija un jaunu izbūve, kā arī dzeramā ūdens sagatavošanas staciju rekonstrukcija un jaunu celtniecība – ir bijusi viena no VARAM prioritātēm jau kopš 20.gs. deviņdesmitajiem gadiem. Šiem pasākumiem tērēta lielākā daļa Latvijai pieejamo vides investīciju ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem iespēju nodot mājsaimniecībā radītos notekūdeņus centralizētai savākšanai un atbilstošai attīrīšanai, kā arī izmantot drošu dzeramo ūdeni, vienlaikus mazinot vidē nonākošo piesārņojumu un riskus veselībai. Papildus minētajam ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par notekūdeņu apsaimniekošanas prasībām, ja šādi ūdeņi netiek novadīti centralizētajās sistēmā, ir vēl viens pasākums, lai novērstu nekontrolētu pazemes ūdeņu piesārņošanu.

Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības joprojām uzskata, ka avota un aku ūdens ir viskvalitatīvākais un veselībai labākais, tāpēc turpina to izmantot, nepārliecinoties par tā drošumu. Taču Valsts monitoringa dati, analizējot avotu ūdens paraugus, apliecina, ka ne visos gadījumos tas tā tiešām ir. Seklie pazemes ūdeņi, tai skaitā arī avotu ūdens un aku ūdens, ir visneaizsargātākie un visātrāk pakļauti piesārņojuma riskam. Ievērojama daļa Latvijas sabiedrības joprojām uzskata, ka avota un aku ūdens ir viskvalitatīvākais un veselībai labākais, tāpēc turpina to izmantot, nepārliecinoties par tā drošumu. Taču Valsts monitoringa dati, analizējot avotu ūdens paraugus, apliecina, ka ne visos gadījumos tas tā tiešām ir. Seklie pazemes ūdeņi, tai skaitā arī avotu ūdens un aku ūdens, ir visneaizsargātākie un visātrāk pakļauti piesārņojuma riskam. Lai noskaidrotu, kādas kvalitātes dzeramo ūdeni izmanto iedzīvotāji, kuri lieto ūdeni no akām, ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu Latvijas universitātes pētnieki šajā gadā ir uzsākuši  projektu “Dzeramā ūdens kvalitātes novērtējums akās Latvijā”, kura ietvaros novērtēs dzeramā ūdens kvalitāti 350 akās, tai skaitā arī pilsētu un ciematu teritorijās,  ietverot gan hidroķīmisko parametru novērtējumu, kā arī analizējot mikrobioloģiskā piesārņojuma (zarnu enterokoku un Escherichia coli) iespējamo klātbūtni ūdens paraugos.