Pavasaris ir viens no aktīvākajiem gada periodiem zemnieku saimniecībās visā Latvijā. Vienlaikus tas ir laiks, kad saimniecībās sāk uzkrāties izlietotais lauksaimniecības iepakojums. Lai novērstu šī iepakojuma nonākšanu dabā, tostarp tikt apraktam vai sadedzinātam, Baltijā apgrozījuma ziņā lielākais vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums SIA “Eco Baltia grupa” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu aicina no tā atbrīvoties videi draudzīgā veidā – pieteikt bezmaksas savākšanu vai nogādāt uz kādu no pieņemšanas punktiem, tādējādi nodrošinot iepakojumu nonākšanu otrreizējā pārstrādē.
SIA “Eco Baltia grupa” vides apsaimniekošanas sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Ja vēl pirms aptuveni 20 gadiem atkritumu šķirošana un pārstrāde bija kas jauns, tad šobrīd iespējas attīstās. Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā Latvijā bija teju 70 tūkstoši lauku saimniecību. Lai arī atšķirīgas pēc izmēriem, tajās visās rodas dažāda veida iepakojumi, piemēram, plastmasas kannas, plēves, lielmaisi jeb bigbag, kuros tiek iepirkti, piemēram, minerālmēsli, sējamā sēkla un citi lauksaimniecības produkti. Pēc izlietošanas šos iepakojumus svarīgi pareizi apsaimniekot, lai tie nenonāktu vidē, bet kļūtu par daļu no aprites ekonomikas. Turklāt lauku saimniecībās radītā iepakojuma pārstrāde tiek īstenota tepat, Latvijā, mūsu grupas polimēru pārstrādes uzņēmumā “Nordic Plast”.”
Zemnieku saimniecības lauksaimniecības iepakojumu var bez maksas nodot kādā no “Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmumu – SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Eko Kurzeme” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” – pieņemšanas punktiem, kas šobrīd atrodas Daugavpilī, Madonā, Aizkrauklē, Bauskā, Rumbulā, Siguldā, kā arī Liepājā. Savukārt gadījumā, ja nav iespējas uzkrāto iepakojumu nogādāt uz norādītajām vietām, uzņēmumi nodrošina iepakojuma bezmaksas savākšanu arī klātienē no zemnieku saimniecībām. Plašāka informācija par lauksaimniecības iepakojuma nodošanas iespējām pieejama ŠEIT.
No zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei bez maksas pieņem dažāda veida plēvi, tostarp skābsiena, ruļļu ietinamo, agro, dārza un cita veida plēves veidus. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BIG BAG, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās. Visam nodotajam materiālam jāatbilst kvalitātes prasībām. Tas nozīmē, ka iepakojumiem jābūt tīriem un sausiem – bez lauksaimniecības produktu piejaukumiem, piemēram, salmiem, skābbarības, dažādiem sadzīves un būvniecības atkritumiem, kā arī smiltīm un dubļiem. Turklāt, ja uzkrājies liels iepakojuma apjoms, kas atbilst kvalitātes prasībām, tad, balstoties uz kopējo cenu politiku izlietotā iepakojuma tirgū, var tikt izskatīta iespēja par atlīdzības piemērošanu.
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Atkritumu šķirošana ieņem arvien nozīmīgāku lomu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka jau tuvāko gadu laikā tās dalībvalstīm būtiski jāpalielina pārstrādāto atkritumu apjoms, lai mazāk atkritumu nonāktu poligonā vai sliktākajā gadījumā – paliktu apkārtējā vidē. Tie laiki, kad citu iespēju nebija, kā visu nevajadzīgo aprakt zemē vai sadedzināt piemājas ugunskurā, ir pagājuši. Šobrīd jau tiek piedāvātas virkne iespēju no dažādiem atkritumiem, tostarp arī lauksaimniecības iepakojumiem atbrīvoties videi draudzīgā veidā. Tāpēc aicinām zemnieku saimniecības ar atbildību lūkoties nākotnē, nodot iepakojumus pārstrādē un tādējādi parūpēties, lai arī turpmāk Latvijas zeme būtu auglīga un zaļojoša.”
Zemnieku nodotais un lauksaimniecībās savāktais iepakojums nonāk pārstrādē “Eco Baltia grupas” polimēru iepakojumu pārstrādes rūpnīcā SIA “Nordic Plast”, Olainē, lai jau pēc tam kā jaunas izejvielas varētu tikt izmantotas jaunu preču, tostarp arī dažādu iepakojumu ražošanā. Savukārt zemnieku saimniecības pēc izlietotā iepakojuma nodošanas nepieciešamības gadījumā saņem arī Valsts vides dienestam vai Eiropas Savienības fondu projektiem paredzētu apliecinājumu par vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām atbilstošu lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu.
Reklāma