Vai ir vērts ieguldīt dzīvojamās koka mājās?

Daudzus gadus strādājot dzīvojamo māju celtniecībā, mēs bieži saskaramies ar jautājumu “Vai ir vērts siltināt koka māju?”. Tāpēc šajā rakstā vēlamies vēlreiz uzsvērt, ka uz šo jautājumu ir grūti atrast vienu atbildi. Patiesība ir tāda, ka tas, cik daudz ir jāsiltina māja konkrētajā mājoklī, ir tieši atkarīgs no tā, kā to ir paredzēts izmantot. Tāpēc pirms pieņemt lēmumu ir vērts kārtīgi izvērtēt savas personīgās vajadzības un papildus faktorus, kad ir svarīga ir mājas siltināšana.

Lai būtu vieglāk izlemt, vai siltināt savas dzīvojamās mājas, mēs izceļam piecus vissvarīgākos aspektus, kas jāņem vērā, pieņemot galīgo lēmumu.

1. Dzīvojamo māju mērķis

Varbūt galvenais jautājums, uz kuru jāatbild, lemjot, vai ieguldīt koka mājas siltināšanā, ir tas, cik daudz tā tiks izmantota aukstajā sezonā. Lai gan no pirmā acu uzmetienakoka mājas jau sen saistās tikai ar vasaras brīvdienām, saskaņā ar meistaramajas.lv komandas viedokli, šāda pieeja ir ļoti novecojusi. Mūsdienās siltinātas koka mājas tiek izmantotas gan kā brīvdienu mājas, gan kā pastāvīgas mājas.

Tātad, ja jums patīk atpūsties pie dabas un šķiet, ka āra temperatūra ir vienīgais iemesls, kāpēc ziemā neapmeklēt koka māju, ir vērtīgi ieguldīt kotedžas siltināšanā. Taču, ja brīvdienu māju izmantojat pārsvarā vasarā, lieliska izvēle varētu būt arī pagaidu apkures risinājumi kotedžai. Šajā gadījumā parasti tiek izmantots kamīns vai elektriskais sildītājs – lai gan siltums nesiltinātajā dārza mājiņā saglabāsies daudz īsāku laiku un sildītāji būs jāizmanto biežāk, temperatūra noteikti būs pietiekami augsta arī īsākiem apmeklējumiem vai īslaicīgam uzturēšanās laikam.

2. Celtniecībā izmantotā koksne

Nav noslēpums, ka kokam kā materiālam ir ārkārtīgi augstas izolācijas īpašības – koka zemās vadītspējas dēļ Dzīvojamās mājas var saglabāt siltumu ne mazāk kā ķieģeļu vai bloku mājā. Šī iemesla dēļ neizolētā koka māja ir pietiekami silta arī vēsākās vasaras dienās.

Šeit ir arī svarīgi pieminēt, ka koksnes augstā kvalitāte ir ārkārtīgi svarīga koksnes izolācijas īpašībām. Tāpēc, pat ja vēlaties ietaupīt, izvēloties nesiltinātu vasarnīcu, maestrocabins.co.uk komanda neiesaka ietaupīt citā veidā. Tikai izvēloties kvalitatīvu koksni savām koka mājām, varēsiet nodrošināt lielisku mikroklimatu – katrā telpā būs patīkam vēss vasarā un silts ziemā.

Izvērtējot Latvijas klimatu, reģionā koka māju celtniecībai, iespējams, visbiežāk tiek izmantota skujkoku koksne: priede, egle, ciedrs vai ciedru priede, lapegle. Protams, pirmkārt, šo koksnes veidu izvēle ir tieši saistīta ar koku izplatību valstī, taču ne mazāk svarīgas ir koksnes specifiskās īpašības, piemēram, salīdzinot ar egles koksni, eglei ir daudz lielāka noturība pret temperatūras svārstībām, tāpēc būvkonstrukciju ražošanai visbiežāk tiek izvēlēta šāda veida koksne. Priedes koksnes blīvums nodrošina labākas ēkas mehāniskās īpašības, un no tā izgatavotajai koksnei būs arī labāka gaisa cirkulācija – tā vairāk elpos. Būtiskā aspekta novērtēšana -siltumizolācija, egles mājas siltināšana būs vismaz par 10% labāka nekā priedes mājai, bet tāda pati lapegles māja būs pat par 25-30% vēsāka.

Interesants fakts ir tas, ka gan egles, gan priedes koksni ievērojami pārspēj sarkanais Kanādas un Sibīrijas ciedrs, kas, pateicoties savai unikālajai struktūrai, ne tikai ļoti labi saglabā siltumu, bet ir pazīstams arī kā viela, kas ārkārtīgi labi attīra gaisu un tajā esošos mikrobus. Ciedram ir arī ļoti zems saspiešanas koeficients, tāpēc tas praktiski nepadodas garenvirziena un šķērsvirziena rotēšanai vai sarukšanai. Ciedram ir vismazākais siltuma zudums salīdzinājumā ar citiem koksnes veidiem, pateicoties zemajam blīvumam un augstajam gaisa saturam koksnes struktūrā.

Ikviens koka dzīvojamo māju speciālists piekritīs, ka tā ir liela priekšrocība, ja var ņemt vērā ne tikai koksnes veidu, bet arī vietu, kur koki auguši, kurā gadalaikā tie nozāģēti (izvēloties koksni konstrukcijām), piemēram, skujkoki var ievērojami augt atkarībā no tā, kurš mežs ir jaukts, blīvs vai varbūt mežā kalnā, purvā vai zemienē, kas ir diezgan svarīgi ēkas izturībai un noturībai. Nereti tie, kas plāno būvēt koka māju, saskaras ar jautājumu, kurā gadalaikā baļķi ir piemērotāki koka mājai. Zināms, ka ziemā nocirsts koks būs daudz sausāks, tāpēc žāvējot jau samontētu konstrukciju, samazina lielu deformāciju un lielu plaisu iespējamību.

3. Koka mājas vispārējā siltināšana

Pat ja nolemjat, ka jums nav nepieciešams siltināt koka māju, neatsakieties no koka mājas vispārējās siltināšanas. Patiesība ir tāda, ka, nolemjot siltināt koka māju, pastāv lielāka vai mazāka izolācijas garantija pati par sevi, tāpēc varat izbaudīt, ka jums atkrīt viena problēma. Nesiltinātas mājas gadījumā īpaša uzmanība jāpievērš, kā tiks vispārīgi siltinātas Dzīvojamās mājas, jo tas noteiks, cik ilgi siltums tajās saglabāsies.

Laba koka mājas izolācija ir ne mazāk svarīga mitruma radīto apdraudējumu dēļ. Tāpat ir svarīgi paturēt prātā, ka pēc mājas uzcelšanas tā staigās vismaz dažus gadus. Tātad, ja siltināšanas process nav pareizi aprēķināts, siltināšanai izmantotie materiāli var sabojāties un var būt atkārtoti jāveic darbi.

Attiecībā uz labu guļbūves siltināšanu, grīdas siltināšana ir viena no biežākajām koka māju problēmām, ko reti kad var atrisināt ar paklājiem uz grīdas. Šī iemesla dēļ, pat ja nolemjat nesiltināt koka mājas sienas, ir vērts izvēlēties siltinātas grīdas. Jo īpaši tas aizsargā māju no “aukstuma tiltiem”, kas ir ārkārtīgi svarīgi tās kopējai iekšējai temperatūrai. Tāpat ir vērts pieminēt, ka īpaši piemērots izolācijas materiāls ir poliuretāns, lai nodrošinātu augstu grīdas izolācijas līmeni. Šis materiāls ir viendabīgs un tam nav nepieciešams papildus blīvēšana. Poliuretāns labi pielīp pie izolācijas slāņa, tāpēc parasti ļauj sasniegt daudz augstāku siltumizolāciju nekā ar citiem materiāliem.

Tāpat noteikti jāzina, ka, vērtējot koka mājas kopējo siltinājumu, logi un durvis rada pat 25% un dažkārt pat 30% siltuma zudumu. Tāpēc, ja nolemjat, ka mājas siltināšana nav priekš jums, logu un durvju kvalitātei un izolācijai jebkurā gadījumā ir vērts pievērst īpašu uzmanību. Vispopulārākais variants, kas garantē augstu siltumizolāciju, iespējams, ir plastikāta logi un hermetizētas durvis. Tomēr ir arī citi veidi, kā palielināt siltumizolāciju, lai saglabātu koka mājas autentiskumu un stilu. Šajā gadījumā varētu apsvērt iespēju nomainīt stiklu pret biezāku, un māju logiem ar sliktu izolāciju bieži izmanto žalūzijas.

Vēl viens iespējamais veids, kā nodrošināt visaugstāko durvju un logu izolācijas līmeni, ir uz stikla stiprinājuma vietas pie loga rāmja uzklāt speciālu hermētiķi, kā arī nepieciešamības gadījumā var nomainīt stikla rāmja sloksni. Kamēr āra temperatūra nav nulle, pa visu karkasu perimetru var uzlīmēt arī speciālu izolācijas lentu. Ar neapbruņotu aci redzamās plaisas logu rāmjos var aizbāzt, izmantojot vati, paralona atgriezumus vai citu sildāmu materiālu. Īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai ārpusei, bet arī visām durvīm, kas ved uz aukstajām telpām un gaiteņiem. Šeit galvenais siltināšanas līdzeklis varētu būt atstarpju aizpildīšana starp durvju rāmjiem.

Hermētiski necaurlaidīgi griesti ir vēl viens faktors, kas var saglabāt siltumu ilgāk pat neizolētās dzīvojamās koka mājās. Kad silts gaiss paceļas augšā, īpaši svarīgi, lai tie būtu hermētiski un tiem nebūtu pat mazāko plaisu, pa kurām varētu izkļūt siltums.4. Regulāra apkope

Vispārzināms fakts, ka neatkarīgi no tā, vai nolemjat siltināt savu vasarnīcu vai nē, koka mājas regulāra apkope ir neizbēgama, lai tā ilgus gadus saglabātu tai lielisku stāvokli. Tiesa, šeit svarīgi uzsvērt, ka nesiltinātas Dzīvojamās koka mājas ziemas sezonā prasa daudz lielāku aprūpi, salīdzinot ar izolētajām.

Kā norāda speciālisti no maestrocabins.co.uk, siltinātās mājas sienas kļūst īpaši svarīgas mājokļa cauruļu stāvoklim ziemas periodā. Praksē nereti ir gadījumi, kad lielais aukstums ziemas laikā skar ne tikai mājas ārpusi, bet arī sienās esošās caurules, kuras, neizturot zemu temperatūru, galu galā vienkārši pārsprāgst. Lai gan laba mājas izolācija ne vienmēr garantē pilnīgu aizsardzību no bojātu cauruļu problēmas, tā kļūst par vienu no pirmajiem drošības pasākumiem. Gadījumā, ja koka mājām nav izolācijas slāņa, īpašs risinājums varētu būt īpaši kabeļi pašā cauruļvadā to regulārai apkurei.

Visticamāk būs bieži jāapmeklē brīvdienu mājas arī tad, ja vasarnīcā aukstajā sezonā sāks uzkrāties mitrums, ko ir ļoti svarīgi kontrolēt. Tā kā pārāk liels mitrums ir lielisks pamats gan pelējuma, gan baktēriju attīstībai, kas galu galā izraisa dažādus elpošanas traucējumus, ir nepieciešams regulāri apmeklēt nesiltinātu koka māju un sildīt to ar kamīnu vai sildītāju daudz biežāk nekā siltinātā mājā.5. Apsildes sistēma

Siltināta māja vai nē, apkures sistēma mājā ir neizbēgams risinājums. Pat ja aukstajā sezonā vasarnīcā pavadāt maz laika, to ir regulāri jāapsilda. Tikai tā izvairīsieties no aizsalušām caurulēm, aizsalušām sienām un mitruma uzkrāšanās, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas problēmas, kas var sabojāt dzīvojamo koka māju konstrukciju.

Kā liecina prakse, parastā koka mājas apkure parasti tiek ierīkota bez vilcināšanās un pārdomām, ja māja tiek izmantota diezgan bieži ziemas sezonā. Taču, kā norāda speciālisti, koka vasarnīcu, kuras ziemas laikā apmeklē ļoti reti, apsildīšanai parasti tiek izvēlēts elektriskais sildītājs vai kamīns. Šeit ir vērts uzsvērt, ka šāda ēkas lokālā apkure ir ļoti īslaicīga. Ar lokālās apkures palīdzību telpu apsildīšana prasīs daudz ilgāku laiku, turklāt siltums no siltinātās vasarnīcas aizies daudz ātrāk nekā siltinātas mājas gadījumā. Tas nozīmē, ka mājas apkure būs ne tikai ilgāks, bet arī dārgāks process.