REKLĀMA
Prokrastinācija mūsdienās ir izplatīts izaicinājums, ar ko cilvēki saskaras dažādās jomās un galvenokārt tas ietekmē produktivitāti un vispārējo cilvēka labklājību. Šajā rakstā psihologs iedziļināsies prokrastinācijas būtībā, izpētīs tā pamatcēloņus un iepazīstinās praktiskas stratēģijas, lai palīdzētu samazināt prokrastināciju ikdienas dzīvē un darbos.
Kas ir prokrastinācija?
Prokrastinācija ir izpildāmo uzdevumu vai darbību aizkavēšana vai atlikšana, bieži vien darīšanas vietā izvēloties īslaicīgu gandarījumu vai iesaistoties mazāk svarīgās darbībās. Tas ietver izvairīšanos no uzdevumiem vai to atlikšanu, neskatoties uz to, ka zini, ka šāda rīcība var radīt negatīvas sekas. Prokrastinācija var izpausties dažādos veidos, sākot no vienkāršiem uzdevumiem, piemēram, mājsaimniecības darbiem, līdz sarežģītiem projektiem ar noteiktiem termiņiem.
Kāpēc cilvēki prokrastinē?
Lai efektīvi risinātu šādu uzvedību, ir ļoti svarīgi izprast prokrastinācijas iemeslus. Šeit daži izplatīti faktori, kas to veicina:
a) Bailes no neveiksmes vai perfekcionisms: cilvēks var atlikt uzdevumus, jo baidās neattaisnot paša vai citu cerības. Bailes no neveiksmes vai kļūdu pieļaušanas var radīt trauksmi, kas rezultējas prokrastinācijā.
b) Motivācijas vai intereses trūkums: cilvēks, visticamāk, vilcinās, ja uzdevumi šķiet neinteresanti, nesaistoši vai trūkst skaidras motivācijas un mērķi. Bieži īpaši motivācijas trūkums var apgrūtināt darba uzsākšanu un pabeigšanu.
c) Laika pārvaldības un plānošanas problēmas: sliktas laika pārvaldības prasmes un neatbilstoša plānošana var veicināt prokrastināciju. Bez skaidrām prioritātēm vai strukturētiem grafikiem cilvēkiem var būt grūti efektīvi sadalīt laiku, kā rezultātā rodas prokrastinācija.
d) Zema pašregulācija: Prokrastinācija bieži ir saistīta ar pašregulācijas un impulsu kontroles grūtībām. Indivīdiem var būt grūti pretoties tūlītējam gandarījumam vai kārdinājumiem, izvēloties īstermiņa prieku, nevis ilgtermiņa mērķus.
e)Kontroles trūkums pār savu dzīvi un situācijām: ja cilvēkam ir kontroles trūkums un viņš neuzņemas atbildību ne par savu dzīvi, ne situācijām – īpaši sarežģītām, – tad prokrastinācija sanāk tāds kā mehānisms, kurš atliek kontroles iegūšanu un atbildības uzņemšanos vēl vairāk un cilvēks aiz šīs prokrastinācijas slēpjas. Tas var izraisīt trauksmes un savas dzīves bezjēdzīguma izjūtu un stresu.
Vai ir kāds veids, kā mazāk prokrastinēt?
Par laimi, ir efektīvas stratēģijas, kas palīdz cilvēkiem pārvarēt prokrastinēšanu un uzlabot produktivitāti:
a) Sadali uzdevumus pārvaldāmās daļās: sadali lielākus uzdevumus mazākos, vieglāk pārvaldāmos uzdevumos un tad tie var šķist mazāk nomācoši. Šī pieeja palīdz radīt progresa un sasniegumu sajūtu, paaugstinot motivāciju un mazinot vēlmi atlikt.
b) Nosaki konkrētus mērķus un termiņus: skaidri definējot mērķus un nosakot reālus termiņus, var iegūt virzības un steidzamības sajūtu. Konkrētu mērķu noteikšana uzlabo fokusu un palīdz cilvēkiem efektīvi noteikt savu uzdevumu prioritāti.
c) Attīsti efektīvas laika pārvaldības prasmes: laika pārvaldības prasmju uzlabošana var ievērojami samazināt prokrastināciju. Grafiku izveide, prioritāšu noteikšana un produktivitātes rīku izmantošana var palīdzēt efektīvi sadalīt laiku un samazināt traucējošos faktorus.
d) Identificē un izaicini nederīgas, nomācošas domas: Prokrastinācija bieži rodas no negatīviem domāšanas modeļiem, piemēram, šaubām par sevi vai bailēm no neveiksmes. Šo domu identificēšana un aizstāšana ar pozitīvākām un reālākām domām var mazināt trauksmi un palielināt motivāciju.
e) Meklē atbalstu un uzņemies atbildību: Mērķu un progresa kopīgošana ar citiem var sniegt atbalstu un veicināt atbildības sajūtas rašanos. Sadarbība ar draugu vai tuvinieku, pievienošanās mācību grupai vai profesionālas palīdzības meklēšana var palīdzēt saglabāt motivāciju un uzticību saviem uzdevumiem.
f) Praktizē rūpes par sevi un mācies pārvaldīt savu stresu: Nosaki rūpes par savu prātu un ķermeni kā prioritāti. Aktīvas rūpes, piemēram, vingrinājumi, pareizs miegs un meditācija, var palīdzēt samazināt stresa līmeni un uzturēt garīgo labsajūtu. Tas savukārt samazina prokrastinācijas iespējamību.
Secinājums:
Neļauj prokrastinācijai kavēt tevi izaugsmē. Sadali uzdevumus, uzstādi konkrētus mērķus, uzlabo laika plānošanu, izaicini negatīvas domas, meklē atbalstu un praktizē rūpes par sevi, un tu varēsi pārvarēt prokrastināciju un pilnībā atraisīt savu produktivitātes un personīgās izaugsmes potenciālu.
Sertificēta psiholoģe Natālija Dauberga
