Ik pa laikam katram
no mums uznāk “sava personīgā budžeta” sakārtošanas vēlme.
Visbiežāk tas notiek pēc neplānotiem lielākiem tēriņiem vai
jautri pavadītām brīvdienām, kad panikā tiek novērtēts strauji
sadilušais bankas konta atlikums un tiek domāts par patēriņa
kredīta iespējām.
Te būs pieci bieži
meli, ko cilvēki veic, plānojot personīgo budžetu. Ja vien jūs
nebūsiet godīgi attiecībā pret to, kā jūs patiešām nopelnat
un tērējat savu naudu, jums ir garantēta personīgā budžeta
realizēšanas neveiksme.
1. “Viss ir
kārtībā, es varu tikai [krasi samazināt] naudas summu, ko tērēju
izklaidēm.“
Ja jums ir nosliece
uz to, ka no jūsu bankas konta pazūd liela daļa naudas dēļ
kafejnīcu, bāru un dažādu interesantu restorānu apmeklējumiem,
tad jums par to ir jābūt godīgiem.
Tāpat kā diētas
gadījumā, ja vienā dienā cilvēks izdara kaut kādas krasas
pārmaiņas, viņš noteikti kļūs neapmierināts un pametīs visus
pūliņus jau pirms būs pagājis pirmais mēnesis.
Šajā situācijā
daudz veselīgāk ir paskatīties uz faktisko iztērēto summu
(dažādas personīgā budžeta programmas Jums pateiks to līdz
pēdējam centam), pieņemt lēmumu samazināt to par nelielu, bet
nozīmīgu daļu (teiksim, 20%) un sākt šo naudas summu automātiski
pārskaitīt savos ietaupījumos katru mēnesi uzreiz pēc tam, kad
tā ir saņemta.
Kad jūsu smadzenes
pielāgojas šim mazākam tēriņu limitam, jūs varat lēnām sākt
atlicināt šo budžeta daļu vēl vairāk un atrast arvien labākus
veidus, kā izbaudīt savu brīvo laiku, netērējot tam pārāk
daudz naudas līdzekļu.
2. “Es netaisos
tērēt vairs naudu [x kategorijai], man tas nav vajadzīgs.”
Mēs vienmēr tā
sakam, bet visbiežāk tomēr to neizdaram. Piemēram, var nolemt, ka
vajadzētu samazināt apģērbu budžetu. Bet mēs vienmēr,
neatkarīgi no budžeta kategorijas, atradīsim veidu, kā tomēr to
iztērēt, paziņojot, ka mums “absolūti kaut kas tāds ir
nepieciešams”.
Tāpēc šeit ir
daudz labāk pateikt sev: “Es varu iztērēt šo konkrēto summu
mēnesī par dažādām sadzīves lietām un skaitīt tajā visas
kategorijas,” nekā kaut ko liegt sev pilnībā. Teiksim, simts
eiro mēnesī, kas var tikt iztērēti uz “lietām, no kurām mēs
cenšamies izvairīties”.
3. “Šis ir
budžets, ko es izmantošu šim gadam!”
Vēlams budžetu
pārskatīt, teiksim, reizi ceturksnī, ja iespējams, pat ja jūs
joprojām pelnat to pašu naudas summu (patiesībā jāatzīmē, ka
ir svarīgāk to darīt, kad jūsu ienākumi ir saglabājušies, jo
nekavējoties palielināt budžetu algas palielinājuma dēļ nav
labākā ideja). Vismaz reizi trijos mēnešos ir labi ielūkoties
jūsu tēriņos – ir daudz programmu, kas palīdzēs ar šo tikt
galā.
Kad esat pieradis
dzīvot noteiktā robežās, jums jācenšas ietaupīt vairāk.
Budžeta ideja ir apmācīt prātu dzīvot krietni zem jūsu
tēriņiem, un, ja jūs saņemat 1000 eiro neto algu mēnesī,
ietaupīt 250 eiro no tās, lai gan sākumā tas nav īpaši viegli,
nav nemaz tik nereāls mērķis.
4. “Esmu
sagatavojis savu budžetu, esmu gatavs sākt!”
Ar ļoti retiem
izņēmumiem pirmais budžets, ko jūs sev jebkad esat izveidojis,
būs briesmīgs. Tas nebūs ļoti precīzs jūsu izdevumu
atspoguļojums, pat ja jums ir dati, no kā veidot aprēķinus.
Jums būs jānodzīvo
budžetā vismaz dažus mēnešus, lai patiešām redzētu, kur jūs
pastāvīgi tērējat un no kuras sadaļas jūs varat paņemt
līdzekļus, lai mazliet iedotu citai. Iespējams, ka jums vajadzēs
vēl dažus projektus, lai tiktu līdz tam budžetam, ar kuru varat
sadzīvot.
Nespēja veiksmīgi
pieturēties pie pirmā nav nekas traģisks. Tas tikai nozīmē to,
ka esat cilvēks, un ir vienkārši jāmēģina vēlreiz.
5. “Es neesmu no
tiem, kas spēj turēties pie budžeta.”
Šie, iespējams, ir
lielākie meli, ko pieļauj cilvēki. Sev iestāstot, ka esat “viens
no tiem cilvēkiem, kam viss ir slikti ar naudas plānošanu” un
aizmirstot par to, ir lielisks veids kā garantēt to, ka vienmēr
būsiet finansiālais analfabēts. Ir tik viegli vienkārši atmest
ar roku un padoties.
Tas protams ir
pirmais apņēmīgais solis garā procesā, bet rūpīgi aplūkojot
savus tērēšanas ieradumus un nolemt, ka ir dažas lietas, ko
varētu samazināt vai izslēgt, un sapratne par to, cik lieli
ietaupījumi varētu veidoties no tāda lēmuma, ir milzīga uzvara
un papildus motivācija.
Tas viss šķiet
biedējoši tikai tad, ja par to domā virspusēji un pavirši,
piemēram, “šis ir gads, kad es iemācīšos būt veiksmīgākam
naudas lietās”, bet, kad sāc ar vienkāršām pirmām darbībām,
piemēram, “instalēšu telefonā programmu, lai analizētu savus
bankas kontus”, tas ir solis pareizā virzienā.
Katrs var izveidot
budžetu un turēties pie tā, tikai jāsāk to darīt gudri.
