Ieviešot grozījumus
Patērētāju
tiesību aizsardzības likumā (PTAL), gada procentu likme patēriņa
aizdevumiem samazināsies līdz pat piecām reizēm. Tas veicinās
ilgtermiņā sabalansētas kredītsaistības iedzīvotājiem un īsa
termiņa aizdevumus padarīs neizdevīgus aizdevējiem. Tādā veidā
valstī varētu mazināties ātro aizdevēju skaits, kas šobrīd jau
pārsniedz 60 firmas.
“Paredzēts,
ka PTAL likums stāsties spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un maksimāli
atļautā gada procentu likme samazināsies vairākkārtīgi – no
138% uz 28% patēriņa aizdevumiem, kas tiek izsniegti
uz 30 dienām, un no 278% uz 54% aizdevumiem, kas izsniegti uz gadu.
Tas nozīmē, ka, piemēram, maksimāli iespējamais procentu
maksājums 1000 eiro aizdevumam uz gadu samazināsies no 912 eiro uz
255 eiro,” šodien preses konferencē pastāstīja Bigbank Latvijas
filiāles vadītājs Ģirts
Kurmis.
“Likumdošanas
izmaiņas arī palīdzēs cilvēkiem,
kas ir iekļuvuši ātro kredītu “vāveres ritenī”, no tā
izkļūt, jo vairs nevarēs īstermiņā šķietami atrisināt savas
finansiālās problēmas. Būs jārisina pēc būtības –
apvienojot aizdevumus un atmaksājot iekrāto parādu jau par krietni
zemāku likmi,” saka Ģirts Kurmis.
Bigbank
valdes priekšsēdētājs Igaunijā Martins
Lants
saka, ka “Igaunijā jau no 2015. gada tiek regulēta maksimālā
gada patēriņu aizdevuma likme. Tā tiek pārskatīta katru pusgadu,
ņemot vērā centrālās bankas statistiku par vidējo patēriņa
aizdevumu likmi un to reizinot ar trīs. Pašlaik maksimālā likme
ir 60,03%, savukārt vidējā likme nebanku aizdevējiem ir ap 40%.
Šis regulējums pasargā iedzīvotājus no pārāk augstām kredītu
izmaksām.”
Igaunijā
ir ierobežota arī patēriņu kredītu reklamēšana, Paredzams, ka
šādas līdzīgas izmaiņas Latvijā varētu atstāt nelabvēlīgu
iespaidu attiecība uz Latvijas medijiem, jo līdz šim reklāmās
ieguldītā nauda tiks novirzīta lielajiem, globālajiem
reklamētājiem kā Facebook un Google. “Līdz ar to arī
iedzīvotājiem kļūst sarežģītāk salīdzināt un izvēlēties
labāko piedāvājumu,” saka Martins Lants.
Plāno
tērēt un aizņemties atšķirīgiem mērķiem
Patēriņa kreditēšana
ir viens no populārākajiem finansēšanas veidiem cilvēku
vajadzībām. Latvijā patēriņa aizņēmums ir vispieprasītākais
starp visām Baltijas valstīm, un turpat katrs trešais jeb 31%
latviešu ir ņēmuši patēriņa kredītu. Kamēr Igaunijā
populārākais finanšu produkts ir kredītkarte, ko izmanto vairāk
nekā puse igauņu, bet arī patēriņa kredītu ir ņēmuši 28%
iedzīvotāju. Savukārt Lietuvā patēriņa kredītu ir izmantojuši
20% iedzīvotāju, liecina Bigbank pētījums.
“Interesanti, ka
atšķiras tas, kam cilvēki šogad visvairāk plāno tērēt un kam
aizņemties. Visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji visbiežāk
atzinuši, ka plāno tērēt ceļošanai – 43% Latvijā, 47%
Igaunijā un 34% Lietuvā. Arī otrs populārākais mērķis ir
kopīgs, un tas ir mājokļu remonts, kam naudu šogad plāno tērēt
34% latviešu, 42% igauņu un 30% lietuviešu. Savukārt Latvijā
trešais populārākais mērķis, kam cilvēki plāno izmaksas, ir
medicīnas pakalpojumi (33%), tomēr Lietuvā šim mērķim tēriņus
plāno uz pusi mazāk cilvēku (15%). Lietuvā un Igaunijā trešais
populārākis tērēšanas mērķis ir elektronikas iegāde sev un
savai mājsaimniecībai (attiecīgi 27% un 32%),” pastāstīja
Ģirts Kurmis.
Raksturojot to, kādiem
mērķiem cilvēki plāno aizņemties, baņķieris atklāj, ka
“aizdevumus ceļošanai plāno ņemt tikai 7% iedzīvotāju
Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% – Igaunijā. Bet visbiežāk plāno
aizņemties šādiem mērķiem – mājas remontam (13%), mašīnas
pirkšanai (12%) un mēbeļu iegādei (9%) Latvijā, mājas remontam
(15%), mašīnas pirkšanai (13%) un nekustamā īpašuma iegādei
(9%) Igaunijā un nekustamā īpašuma iegādei (15%), mašīnas
pirkšanai (14%) un mājas remontam (12%) Lietuvā.”
Pēc Bigbank pētījuma
datiem vidēji katrs trešais patēriņa kredīts Baltijas valstīs
tiek ņemts mājokļa remontam (33%) un katrs ceturtais mašīnas
iegādei (26%), savukārt katrs desmitais ceļošanai (10%).
Interesanti, ka Lietuvā visbiežāk aizņēmumu mājokļa remontam
ņem tieši sievietes. Kopumā patēriņu kredītu visās Baltijas
valstīs visbiežāk izvēlas cilvēki ar augstāko izglītību un ar
vidēji augstiem ienākumiem.
