REKLĀMA
Cilvēki jau izsenis ir slimojuši ar dažādām infekcijas slimībām – holēra, mēris, vēdertīfs, tagad populārākās – A, B, C, E hepatīts, ērču encefalīts, masaliņas, dažādi gripu paveidi, un šobrīd vispopulārākā – Covid-19. Infektoloģija kā zinātne sāka attīstīties tikai 18. gadsimtā. Kādreiz cilvēkiem neienāca prātā, cik svarīgi ir nomazgāt rokas pat pirms ķirurģiskas operācijas. Kādreiz cilvēki nemaz nezināja, ka cilvēkam kaitīgie mikroorganismi dzīvo gan uz netīrām virsmām, gan uz mūsu ādas.
Vācu-ungāru ārsts Ignācs Zemmelvaiss bija tas, kurš 18. gs. izsecināja, ka roku mazgāšana pirms katras operācijas rada veiksmīgāku tās rezultātu un uzlabo pacienta atveseļošanās procesu arī pēc tās. Samazinājās agrāk izteikti lielā sieviešu mirstība pēc dzemdībām. Tagad rokas jāmazgā ne tikai pēc katra tualetes apmeklējuma un pirms katras ēdienreizes, bet arī apmeklējot veikalus un citas sabiedriskas iestādes.
Labs infektologs atkal ir kļuvis īpaši aktuāls. Arī Covid-19 ir infekcijas slimība, kurai vakcīna ir atklāta pavisam nesen. Covid-19 ir vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekos, gan cilvēkos. Par to vēl ir daudz kā neizpētīta, taču arī Latvijas infektologi rūpīgi seko līdzi jaunatklājumiem – piemēram, pavisam drīz, iespējams, jau nākamā gada februārī, jau būs pieejama šī vīrusa vakcīna arī pie mums.
Kamēr tik daudz tiek runāts par un ap korona vīrusu, tiek nepamatoti aizmirstas citas infekciju slimības, ar kurām esam saskārušies jau gadiem. Sadarbībā ar J. Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīniku piedāvāju nelielu ieskatu par citām infekciju slimībām, par kurām korona vīrusa dēļ esam nedaudz piemirsuši.
Infekciju slimību statistika
Apskatot 2019. gada statistiku par infekciju slimībām Latvijā, redzam, ka visvairāk latvieši slimojuši ar vīrusu zarnu infekcijām – 3445 gadījumi. Uz pusi mazāk esam slimojuši ar vējbakām – 1667 gadījumi. Tāpat salīdzinoši daudz tika konstatētas saslimšanas arī ar jaunatklāto hronisko C hepatītu – 1392 un ar seksuāli transmisīvajām hlamīdiju ierosinātajām slimībām – 1249 gadījumi. Ar garo klepu sirga 720, savukārt ar laima slimību – 483. Šīs ir populārākās infekcijas slimības 2019. gadā.
2020. gada līderis pavisam noteikti būs jaunais korona vīruss – jau tagad saslimušo skaits pārsniedz 21 tūkstoti cilvēku. Taču šobrīd vēl arvien tas nav līdz galam izpētīts, ir novērotas arī tā mutācijas un vēl nav skaidrs, cik tad efektīva galu galā ir vakcīna. Kamēr vislabākais, ko varam darīt, lai no viegli saķeramā korona vīrusa izvairītos, ir regulāri mazgāt rokas un nēsāt sejas aizsargmasku, nedrīkst aizmirst arī par citām infekciju slimībām, no kurām labāk izvairīties.
Zarnu infekcijas
Pēc statistikas datiem redzam, ka pagājušajā, 2019. gadā, visvairāk slimojām ar vīrusu zarnu infekcijām. Kas tās tādas ir? Droši vien ir viena, ar kuru saskāries teju ikviens – tas ir rotavīruss jeb rotavīrusu gastroenterīts. Cilvēks to parasti pārcieš ar pēkšņu vemšanu, caureju, sliktu dūšu, reizēm novērojama arī paaugstināta temperatūra kopā ar augšējo elpceļu iekaisumu – iesnas un klepus.
Rotavīrusu var viegli ‘’pielipināt’’ gan gaisa-pilienu, gan gaisa-putekļu ceļā. Rotavīrusa slimniekam bieži jāmazgā rokas, it īpaši pēc tualetes apmeklējuma. Parasti no šīs slimības izārstējas 1-3 dienu laikā. Taču, ja pēc 3 dienām caureja vai vemšana nav pārgājusi, nekavējoties jāgriežas pēc medicīniskās palīdzības vispirms pie ģimenes ārsta, kurš, visticamāk, jūs nosūtīs pie gastroenterologa. Taču ja slimība nebūs līdz galam izprotama, tad būs vajadzīgas arī asins analīzes.
Vēl noteikti esam dzirdējuši par salmonelozi, kuru var saķert ēdot jēlas olas. Tā patiešām ir, taču vīrusa baktērijas var atrasties ne tikai jēlās olās, bet arī gaļā. Tā var ieperināties produktos un ēdienos, kas ilgāku laiku stāvējuši siltumā, nevis ledusskapī. Kas ir interesanti, ilgāku laiku tās var izdzīvot saldētos produktos un pat putekļos!
Vislielākais salmonelozes ienaidnieks ir augsta temperatūra. Tās baktērijas mirst 70’C, taču ne uzreiz. Klasiskā vēršacs ir jācep vismaz 3 minūtes no vienas, un 2 minūtes no otras puses. Gaļa un zivis noteikti jāvāra vai jācep ilgāk. Protams, mazgājiet rokas – it sevišķi saskarē ar pārtiku. Mazgājiet produktus, traukus, gaļas dēlīšus, utt!
Vakcīnām jā?
Ievērojot visus veselības drošības pasākumus, no daudzām infekciju slimībām ir iespējams izvairīties dabiskā ceļā, taču ir tādas, kuras var uzklupt pat visnegaidītākajā brīdī. Pat spēcīgo, veselīgo lauku latvieti pēkšņi no kājām var nogāzt viens niecīgs insekts – ērce ar pārnēsāto ērču encefalītu vai laima slimību. Pret šādām slimībām infektologi iesaka vakcinēties jau iepriekš.
Mūsdienās, kad mums tik ļoti patīk ceļot, infektologi iesaka vakcinēties arī pret tādām slimībām, ar kurām mēdz slimot Jūsu izvēlētajā galamērķī. Tas ir ļoti svarīgi, jo tādā veidā Jūs pasargāsiet ne tikai sevi, bet arī citus. Vienmēr jāatceras – ne visas vīrusu infekcijas Jūsos izraisīs kādas veselības problēmas, taču tā kā tās ir lipīgas, tad saslimt var arī citi. Pirms tālāka brauciena iesakām – pakonsultējies ar infektologu par nepieciešamajām vakcīnām, jo uz noteiktiem galamērķiem dažādas vakcīnas ir pat obligātas, lai Jūs vispār tur varētu iebraukt.
Infektologi mūsdienās dara ļoti nozīmīgu darbu – kontrolē sabiedrības kopējo veselību. Infektologi ir tie, kas konstatē kādu bīstamu slimību parādīšanos valstī un attiecīgi rīkojas. Šogad vārds ‘’infektologs’’ nudien bija viens no populārākajiem vārdiem medijos un sabiedrībā kopumā.
Tas, ka infektologs Uga Dumpis šogad bija viens no populārākajiem cilvēkiem valstī, nenozīmē, ka viņš ir vienīgais, kas pārvalda šo profesiju. Latvijā ir vēl daudzi citi infektologi, piemēram, 20 gadus šai profesijā pieredzējusī Angelika Krūmiņa J.Ķīša estētiskās dermatoloģijas klīnikā. Viņa labprāt sniegs konsultāciju, ja Jums ir aizdomas par kādu infekcijas slimību, sniegs padomus par vakcīnām – kuras būtu jāveic un kuras varbūt nav tik būtiskas. Turklāt profesionāla konsultācija iespējama arī tiešsaistē – vienalga, kur Jūs atrastos.
