Finansiālā neatkarība ir jebkura cilvēka
mērķis. Mēs visi vēlamies dzīvot laimīgu un pārtikušu dzīvu
bez raizēm par savu finansiālo situāciju un atkarību no
kredītņēmējiem. Diemžēl, daudzi to nekad nespēj sasniegt,
neatkarīgi no tā, cik daudz naudas viņi nopelna. Problēma ir
tajā, ka cilvēki pierod pie konkrēta dzīvesveida un vairs nespēj
iekrāt naudu. Tas ir kā bezgalīgs loks, kas piespiež cilvēku
strādāt arvien vairāk un vairāk, lai varētu segt savas arvien
pieaugošās vajadzības. Pēc tam vēl tiek ņemti ātrie kredīti
jeb pikavippi
heti, kas uzliek vēl lielākas saistības un
izdevumus. No šī apburtā loka izkļūt ir ļoti grūti, jo ir
pilnībā jāmaina savs domāšanas veids un rīcība, taču sekojot
vienkāršam, 4 soļu plānam, jūs ātri vien varēsiet pārmainīt
savu finansiālo situāciju un panākt, ka finanses jums vairs raizes
nesagādā un jūs vairs neesat savas naudas vergs.
-
Saprotiet, kur paliek jūsu nauda
Pats svarīgākais ir saprast, kur īsti jūsu
nopelnītā nauda paliek. Daudzi noteikti domā, ka zina, kur tērē
savu naudu, bet patiesībā neapzinās, cik daudz naudas aizplūst
tādās izdevumu kategorijās, kas nebūt nav nepieciešams. Lai
saprastu, kur jūs tērējat savu naudu un kāpēc ar to nepietiek,
ir jāpiefiksē visi savi izdevumi, sadalot to sīkās, precīzās
izdevumu kategorijās. Jūs būsiet pārsteigti par to, cik daudz
naudas jūs tērējat dažādiem sīkumiem un lietām, kas jums
nekādu labumu nedod. To visu redzot un saprotot, jums uzreiz būs
skaidrs, kur ietaupīt, kādus tēriņus apgriezt, no kā atteikties
un ko mainīt savā dzīvē kopumā. Tas nenozīmē, ka jūsu dzīve
kļūs sliktāka vai ka jūs varēsiet atļauties mazāk. Tas
vienkārši nozīmē, ka vairs netērēsiet naudu nelietderīgu un
ātri vien varēsiet izveidot uzkrājumus, kas palīdzēs turpmāk.
-
Iemācieties kontrolēt savus tērēšanās
paradumus
Tomēr ar teorētisku izpratni un zināšanām
vien nereti ir par maz. Pat tad, ja jūs skaidri apzināsieties, ka,
piemēram, kafijas tasīte, ko ik rītu kioskā nopērkat, izmaksā
jums ap 40 eiro mēnesī, nav teikts, ka varēsiet no tā atteikties.
Pieradumiem ir ļoti spēcīga ietekme un no tiem uzreiz atradināties
ir grūti. Tas ir darbs ar sevi un savu gribasspēku, kas var prasīt
ļoti daudz laika. Lai padarītu šo procesu vienkāršāku, varat
sevi ietekmēt ar dažādiem fiziskiem ierobežojumiem. Piemēram,
neņemiet līdzi uz darbu naudu, lai nevarētu šo kafijas tasīti
nopirkt vai arī pamainiet savu maršrutu, lai kiosks jums nebūtu pa
ceļam. To, kas no tā visa darbosies tieši jūsu gadījumā, ir
jāizdomā jums pašam, bet jāsaprot, ka bez cenšanās nekas
nesanāks.
-
Ietaupīto netērējiet, bet investējiet
Ja pirmos divus soļus vēl vairums cilvēku spēj
spert, tad tālāk sākas problēmas, jo ietaupīto naudu uzreiz
rodas vēlme iztērēt. Ja visu laiku esat pieradis savu naudu tērēt
līdz pēdējam centam, tad noteikti būs grūti atturēties no
naudas tērēšanas, kad jums brīvi pieejama tik liela naudas summa,
taču iekrājumu izveidošana ir tikai sākums. Daļu no ienākumiem
ir jāatstāj brīvi pieejamu, neparedzētām situācijām, bet
atlikušo summu ir jāinvestē. Tas nozīmē, ka naudu ir jāiegulda,
lai pēc tam, jūs varētu pelnīt uz pasīvajiem ienākumiem.
Pasīvie ienākumi ir nauda, kas tiek saņemta aktīvi nestrādājot,
piemēram, no akciju dividendēm. Tad, ja jūs to paveiksiet, jau
būsiet izkļuvis no sava dzīvesveida radītā loka, jo naudu
saņemsiet neatkarīgi no tā, cik daudz strādājat.
-
Tieciet vaļā no īstermiņa
kredītsaistībām
Ja kredītsaistību jums nav, tad atliek vien
izvairīties no jaunu saistību uzņemšanās, bet ja ir, no tām pēc
iespējas ātrāk jātiek vaļā. Tas neattiecas uz ilgtermiņa
kredītiem, kā, piemēram, hipotekāro kredītu vai studiju kredītu,
bet gan, piemēram, uz ātrajiem kredītiem, patēriņa kredītiem,
kredītkarti un kredītlīniju jeb joustoluotto.
Šādi īstermiņa aizdevumi izmaksā ļoti dārgi, jo to procentu
likmes ir augstas, līdz ar to, nauda visu laiku tiek tērēta
nelietderīgi. Tāpat paļaušanās uz kreditoru pakalpojumiem ir
riskanta un jūs esat pilnībā atkarīgs no viņu lēmumiem. Ja
beigsiet izmantot aizdevēju naudu un turpmāk, izmantosiet tikai
savu naudu, jūs ātri vien varēsiet sasniegt pilnīgu finansiālo
brīvību.
Kā redzams, ierobežojumus savai finansiālajai
brīvībai mēs uzliekam paši, ar savu darbību, jeb pareizāk,
bezdarbību. Mēs pierodam pie sava dzīvesveida un pat
neaizdomājamies, ka mazliet pamainot savus ieradumus, varētu dzīvot
daudz labāk un stabilāk.
