Kamēr Latvijā notiek karstas diskusijas par plānoto
administratīvi teritoriālo reformu un sabiedrības viedokļi ir
visai nokaitēti, Igaunijai šis posms jau aiz muguras. Reformas
vadītājs, bijušais Valsts administrācijas ministrs Arto Āss
vērtē pārmaiņu procesu, tajā paveikto un vēl darāmo nākamajos
gadu desmitos, kā arī novēl kaimiņvalstij veiksmīgu tās
īstenošanu.
Likumu par administratīvo reformu Rīgikogu (Igaunijas
parlaments) pieņēma 2016. gada 7. jūnijā. Kritērijs pašvaldības
teritorijas izveidošanai bija 5000 iedzīvotāju, lai gan iepriekš
debatēs izskanēja arī 10 000 iedzīvotāju kā minimālais
iedzīvotāju skaits. “Lai gan parlaments apstiprināja variantu ar
divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu, izrādījās, ka daudzas
pašvaldības šim kritērijam neatbilst,” uz reformu atskatās A.
Āss.
“Reformu pabeidzām 2017. gada rudenī, samazinot pašvaldību
skaitu no 213 līdz 79. Igaunijā administratīvo iedalījumu
joprojām veido 15 apriņķi, kas sīkāk iedalās 79 pašvaldībās
(15 pilsētas, 64 pagasti),” skaidro reformas perioda ministrs,
kurš šobrīd vada Igaunijas Darba devēju konfederāciju.
Reforma Igaunijā norisinājās divos posms – pirmajā posmā
pašvaldības varēja apvienoties, kaimiņus brīvi izvēloties
sarunu ceļā pēc savas iniciatīvas, vēsturiskiem un
saimnieciskiem kontaktiem un saitēm. Tāpat varēja izvēlēties arī
jaunās formācijas nosaukumu. Otrajā posmā likumiskā kārtībā
apvienoja tās pašvaldības, kas nebija spējušas vienoties. Dažu
pašvaldību iesniegtās nedaudzās prasības Augstākā tiesa
noraidīja.
Arto
Āss, kas vadīja teritoriālo reformu kā valsts pārvaldes
ministrs, ir apmierināts ar sasniegto, tomēr uzskata, ka
apvienošanās process nākotnē turpināsies. (Publicitātes foto)
“Kā īpašs bonuss pašvaldībām apvienošanās posmā bija
papildu valsts finansējums, kas sasniedza vairāk nekā 65 miljonus
eiro. Jāpiemin arī tas, ka viens no argumentiem pret reformu
noteikti bija tīri cilvēcisks faktors – vecā modeļa pašvaldību
vadītāji negribēja zaudēt amatus. Viņiem valdība izmaksāja
kompensāciju gada algas apjomā,” komentē A. Āss.
Igaunijas premjers Jiri Ratass izteicies, ka administratīvā
reforma stiprinājusi pašvaldības un radījusi iedzīvotājiem
labākus pakalpojumus. A. Āss tam piekrīt, atklājot, ka mazākajā
Igaunijas pašvaldībā bijuši vien 99 iedzīvotāji. “Uz kādām
gan investīcijām vai attīstību varēja cerēt tik maza kopiena?”
viņš retoriski jautā.
Pēc Igaunijas amatpersonu teiktā, reforma ļāvusi būtiski
palielināt pašvaldību finansiālo autonomiju un ieņēmumu bāzi.
