Studenta sindroms (studentsyndrome) ir parādība, kad cilvēki atstāj darāmos darbus līdz pat noteiktā termiņa beigām. Piemēram, studentam, kurš sāk darbu pie uzdevuma naktī pirms tā termiņa beigām. Izglītības konsultanti studentiem no ārzemēm “Education Bridge” https://educationbridge.eu ieskatās šajā problēmā dziļāk un skaidro sekas.
Noteiktie termiņi ir skolēna stresa avots, taču tiem var būt nepārprotama vērtība. Reģistrēšanās datumi palīdz studentiem sadalīt sarežģītos procesus pārvaldāmās daļās. Kad plāno un virzās uz kursa mērķu sasniegšanu, galīgie termiņi var palīdzēt organizēt un noteikt darba prioritātes, izpildīt uzdevumus, kas nepieciešami, lai pārietu uz nākamajām secīgajām prasmēm, un izvairīties no satraukuma semestra beigās, kad sakrājās nokavētie darbi. Ieguvēji ir arī skolotāji: 150 skolēnu termiņu pārvaldība var ātri pārvērsties haosā.
Studenta sindroms var izraisīt dažādas problēmas, piemēram:
- Nokavēti termiņi un iespējas. Ja darba sākšana notiek tieši pirms termiņa beigām, ir iespēja nokavēt termiņu, it īpaši, ja darba pabeigšana prasa ilgāku laiku nekā gaidīts. Tas ir tāpēc, ka cilvēki, kuriem ir studenta sindroms, bieži gaida, līdz viņiem ir atlicis pēdējais brīdis, lai izpildītu uzdevumus, kas nozīmē, ka viņiem nav drošības rezerves, ja viņi nepareizi novērtē, cik ilgs laiks būs nepieciešams uzdevuma izpildei.
- Sliktāks sniegums. Pat gadījumos, kad cilvēkiem, neskatoties uz studenta sindromu, izdodas paveikt darbu laikā, viņi bieži veic zemākas kvalitātes darbu nekā citi, jo steidzas paveikt to ātri.
- Paaugstinātas emocionālās, garīgās un fiziskās problēmas. Piemēram, aizkavēšanās tieši pirms termiņa, neskatoties uz nodomu sākt darbu agrāk, var izraisīt neapmierinātību un stresu. Tāpat pavadot nomodā ilgu laiku var rasties tādas problēmas kā miega trūkums un izsīkums.
- Paaugstinātas starppersonu problēmas. Piemēram, ja kāds gaida uz citiem, lai pabeigtu savu grupas projekta daļu – komandas locekļi var dusmoties. Tāpat, ja kāds vienmēr gaida līdz pēdējam brīdim, grupas partneris var būt vīlies.
Turklāt ņem vērā, ka vilcināšanās parasti beidzas ar problēmām, piemēram, sliktākiem akadēmiskiem rezultātiem, sliktāku nodarbinātību un finansiālo stāvokli, sliktāku emocionālo labklājību, sliktāku garīgo un fizisko veselību utt.
Studenta sindroma psiholoģija un cēloņi
Studenta sindromam ir daudz potenciālu iemeslu, kas ir saistīti ar to, kāpēc cilvēki parasti vilcinās. Lielākā daļa no tiem ietver šādas darbības:
- Motivācijas problēmas. Tie var ietvert tādus jautājumus kā abstrakti mērķi, grūtības uzdevumus saistīt ar rezultātiem, kā arī prioritāšu noteikšanu.
- Psiholoģiskie šķēršļi. Tie var ietvert tādas problēmas kā nemiers, bailes no neveiksmes, bailes no negatīvām atsauksmēm, nenoteiktība un nepatika pret uzdevumiem, kā arī saistītas problēmas, piemēram, pašnodarbinātība un aizvainojums.