REKLĀMA
Bēres ir svarīga sēru procesa sastāvdaļa. Plānojot sirsnīgu un neaizmirstamu dievkalpojumu, mēs varam stāties pretī savām zaudējuma izjūtām un publiski dalīties savās bēdās ar draugiem un ģimenes locekļiem. Tas ir arī notikums, kurā mēs atceramies un godinām savus mīļos, gan sērojot par viņu, gan atzīmējot viņa sasniegumus. Granīta izstrādājumu izgatavotājs “Granīta Piemineklis” www.granita-piemineklis.lv ieskatās vēsturē un apkopo dažādus interesantus faktus par bērēm.
1. Ziedi un sveces vispirms tika izmantotas, lai maskētu nepatīkamās smakas
Ziedu izmantošana bērēs ir saistīta ar lielu simboliku, un mūsdienās ir ierasts iekļaut ziedus dievkalpojumā (ar īpaši populārām rozēm, lilijām un neļķēm). Tomēr tiek uzskatīts, ka ziedu izmantošana kļuva īpaši izplatīta bēru vēsturē, jo tās palīdzēja maskēt nepatīkamās smakas.
Tehnoloģijas un morgu procesi ir uzlabojušies, kas nozīmē, ka tas vairs nav šķērslis. Tomēr prakse nest ziedus uz bērēm pastāv vēl aizvien.
2. Apbedīšana vienmēr bijusi populārāka par kremēšanu
Visā bēru vēsturē ir bijuši dažādi kā rīkojās ar mirstīgajām atliekām. Arheoloģiskie pierādījumi liecina, ka kremācija Apvienotajā Karalistē tika izmantota jau anglosakšu periodā. Tomēr laika gaitā apbedījumi kļuva arvien izplatītāki. To bieži var saistīt ar kristiešu ticību augšāmcelšanai, kur tika uzskatīts, ka apbedīšana ļaus mirušajiem augšāmcelšanās dienā atrasties kopā ar Kristu. Mūsdienās kremēšana un apbedīšana bieži vien ir vienlīdz populāras izvēles.
3. Viktorijas laikmets popularizēja grebtos kapakmeņus
Lai gan kapu zīmes ir izmantotas, piemēram, visā Lielbritānijas vēsturē. Viktorijas laikmetā arvien populārāki kļuva iegravēti vai grebti kapakmeņi. Bieži tika iekļauti uzraksti, Bībeles panti un vēstījumi par mīļajiem, kā arī mākslinieciska dekorācija. Tas ir kaut kas tāds, kas līdz mūsdienām ir saglabājies, un daudzi aizvien izvēlas pēc pasūtījuma izgatavotu kapakmeni ar skaistiem griezumiem, lai godinātu savus mīļos.
4. Rozmarīnu bieži izmantoja ziedu vietā
Lai gan ziedi ir izplatīti dievkalpojumos visā pasaulē, rozmarīnam arī ir nozīmīga vieta bēru vēsturē. Šis smaržīgais augs ir bagāts ar simboliku, un tā nozīme ir no piemiņas līdz lojalitātei un draudzībai. Kā mūžzaļš augs to bieži asociēja arī ar mūžīgo dzīvību. Var būt praktisks iemesls, kāpēc rozmarīnu bieži izmantoja bērēs. Pirms zinātnes attīstības, tāpat kā ziedus, arī smaržīgo garšaugu, iespējams, izmantoja, lai maskētu nepatīkamas smakas.
5. Romiešu bērēs bieži nolīga profesionālus sērotājus
Līdzīgi kā mūsdienās ir tradicionālie bēru gājieni, tāpat arī romieši mēdza rīkot gājienus, lai godinātu savus mirušos. Tomēr tie izskatījās ļoti atšķirīgi no gājiena veida, agrāk tika uzskatīts – jo lielāks un skaļāks gājiens, jo bagātāks vai svarīgāks ir bijis mirušais. Šī iemesla dēļ dažreiz tika nolīgti profesionāli sērotāji, lai nodrošinātu, ka gājiens ir pēc iespējas plašāks un trokšņaināks.
6. Pirmās liecības par kremāciju bija pirms 20 000 gadu
Kremēšana mūsdienās ir bieži izplatīta prakse. Kremācija kļuva zināmāka kopš Viktorijas laikmeta, tiek uzskatīts, ka vecākajām kremācijas liecībām bēru vēsturē ir vairāk nekā 20 000 gadu. Šīs arheoloģiskās liecības tika atrastas Austrālijā, netālu no Mungo ezera. Jauni pierādījumi no Mungo ezera Jaundienvidvelsas rietumos liecina, ka vietējie austrālieši kremēja savus mirušos vismaz pirms 40 000 gadu.
1801.–1802. gada ekspedīcijas laikā uz Tasmāniju Nikolass Bodins (Nicolas Baudin) pamanīja, ka pelni vai kalcinēti kauli tika rūpīgi saglabāti un daži cilvēki nēsāja tos līdzi. Vēlākajos stāstos ir aprakstīts, ka pelni un relikvijas tiek glabāti mazos ādas maisiņos, kuri bieži karājās tuviem radiniekiem kaklā.
