“Ziņu tuksnesis” paliek bez finansiālas veldzes

Laikā, kad tiek īpaši uzsvērta reģionālo mediju nozīme dezinformācijas apkarošanā un valsts drošības stiprināšanā, kā auksta ūdens šalts reģionālajai presei nācis atteikums saņemt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai. Daļai mediju tas var nozīmēt pat darbības pārtraukšanu. Naudas ieguvēju saraksts vēl nav publicēts, taču sabiedriskā medija rīcībā nonācis iespējamo pretendentu saraksts un starp tiem ir arī uzņēmuma “Tet” platforma “Helio”. Tas liek uzdot jautājumus par spēku samēriem konkursā un tā nosacījumiem.

Kā zināms, Atveseļošanas fonds paredz uzlabojumus vairākās stratēģiski nozīmīgās jomās – šie līdzekļi ieguldīti izglītības modernizācijā un digitālo prasmju attīstīšanā, energoefektivitātes celšanā, veselības aprūpē un citās būtiskās nozarēs, piemēram, skolām un pašvaldībām sagādāti klēpjdatori. Atbalsts vajadzīgs arī neatkarīgajai žurnālistikai reģionos. Finanšu nepietiekamība saistīta ar drukātās preses auditorijas novecošanos un līdz ar to – abonentu kritumu, kā arī auditorijas nevēlēšanos maksāt par ziņām tiešsaistē. Rezultātā ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā ir samazinājies vietējo žurnālistu skaits, nepietiekamo abonentu skaita dēļ tiek slēgti laikraksti, veidojot tā saucamos “ziņu tuksnešus”. Pēdējais piemērs ir šogad slēgtās “Zemgale” un “Ludzas Zeme”. Šobrīd valstī ir 43 novadu preses izdevumi un vēl reģionālās radio un TV studijas, tomēr redakcijas darbinieku trūkums, finansējuma trūkums, grūtības piesaistīt jaunos žurnālistus, mazas algas, pārstrādāšanās ir Latvijas vietējo mediju ainas specifika.

Jau ilgstoši tiek runāts par reģionālās preses stiprināšanu, un īpašs paldies par cīņu visos varas gaiteņos un kolēģu mudināšanu šajā cīņā nepagurt – Latvijas Reģionālo mediju asociācijas vadītājai Ivonnai Plaudei un Reģionālo mediju asociācijas valdes loceklim Uldim Salmiņam, kurš seko līdzi projektu iespējām un ieguldījis lielu darbu uzsāktajos un plānotajos digitalizācijas procesos. Jo – viens no veidiem ir pielāgoties tam, kā mainījušies lasītāju paradumi, vairot digitālā satura apjomu. Tāpēc jau reģionālie laikraksti bija aicināti izmantot pieejamo Atveseļošanas fonda finansējumu digitalizēšanai. Saprotot, ka katrs atsevišķi to nevarēs izdarīt, 21 laikraksts spēkus apvienoja, piesakoties kopā, taču visi saņēma ziņu, ka viņu pieteikums nav atbalstīts. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra uz to norādījusi, ka pieteicēju bija vairāk nekā naudas, tāpēc konkursā tālākai virzībai no 30 pieteicējiem izvēlēti 7 – tie, kuriem bija labāk uzrakstīti projekti. Redzot, kas saņēmis atbalstu šajā konkursā, jāsecina, ka uzklausīta nevis mediju, bet telekomunikāciju nozare, kas attiecīgi rada bažas par konkursa nolikumu.

Cerību stars šajā uzzīmētajā bēdīgajā ainā ir uzsāktā abonēšanas kampaņa un katrs lasītājs, kurš kļūst par abonentu. Paldies jums!