Virtuālais jampadracis

Decembris parasti paskrien ātrāk, kā gribētos, – dienas ir par īsu, lai visu paspētu. Mūžīgie jautājumi – vai dāvanas jau sagādātas? Un draudi bērniem, ka gar logiem katru dienu nez no kurienes uzrodas rūķi, kuri glūn istabā, lai spiegotu, kā kurš uzvedas. Vai zināt, kas ir trakākais šajā mēnesī? Vecāku “čatiņi” lietotnē “WhatsApp”. Reizēm diskusijas izvēršas tik karstas kā Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu debates. Viss ir labi līdz brīdim, kad telefona signāls jau sāk atskanēt pārāk bieži un šie čati ir vairāk kā viens – cik bērnu, tik diskusiju paneļu. Diezin kā mūsu mammas tika ar šo galā? Nebija taču mobilo telefonu.

Daži no aktuālākajiem jautājumiem: ko dāvināsim skolotājai? Vai visi piekrīt “samesties” pa 5 eiro? Ko bērniem liekam paciņās – manējais nedrīkst šokolādi un mandarīnus… Un tā tālāk. Un dažādās atbildes vai pretjautājumi: kādi pieci eiro, vai tad žēl skolotājai…? Tad jau labāk katrs individuāli sveicam… Kādi vēl saldumi bērniem – tos taču varat katrs mājās zem eglītes palikt…

Tas, ka reizēm sāk raustīties acs, ir sīkums, galvenais šajā ziņojumu jūklī saglabāt veselo saprātu. Protams, tas nav tikai manos čatos, tā ir vispārēja problēma. Dažas pērles, ko izlasīju interneta dzīlēs: “Lūdzu, tikai ne “Lego”! Mums pilna māja, un vēl sadāvinās! Kāpēc nevar saldumu paciņu? Bērni taču gaida!”; “Kategoriski pret saldumiem! Ka-te-go-ris-ki! Jau tā zobi slikti! Visur atkal būs tie saldumi! Nevar ko citu?”; “Māmiņas, atgādinu – meistarklase par Ziemassvētku bumbiņu apgleznošanu notiks 31. decembrī pulksten 19.00! Dalība obligāta!!!”.

Saprotams, pa vidam dažas mammas čatiņu burzmā sajauc adresātus: “Nopērc kartupeļus, putru, vafeles un paketes! (Pēc pusstundas). Ne tur aizsūtīju, atvainojos, nevaru izdzēst ziņu pie visiem, jo izdzēsu tikai pie sevis.”

Ticu, ka šis ir ienesīgs laiks arī aptiekām – nervu zāles noteikti ir viens no pieprasītākajiem produktiem. Manā pieredzē īsti nav tādu kuriozu, bet saspringta virtuālā gaisotne gan ir bijusi. Katrā gadījumā, jāsaka paldies tām aktīvajām māmiņām, kuras uzņemas sagādāt dāvanu skolotājai.

Kā šomēnes nezaudēt prātu? Pavisam vienkārši – rakstiet tikai tad, ja jūsu konkrētā atbilde ir nepieciešama, un neņemiet visu pie sirds (ak, cik gan vienkārši tas izklausās!). Starp citu, esot tāds “divu stundu likums” – retāk ielūkojoties čatos, pastāv iespējamība, ka strīdīgie jautājumi jau būs atrisinājušies.

Lai jauks svētku gaidīšanas laiks un galvenais – sargājam savas nervu šūnas un “ņemam visu vieglāk”.