Viena sauja Latvijas dabas

Mēs dzīvojam unikālā un skaistā vietā – nekur nav tik skaista dabā kā Latvijā. Esam to teikuši paši un dzirdējuši no citiem vairākkārtīgi, tomēr šonedēļ par to man lika aizdomāties kāds darbiņš, kas bija jāpaveic bērnudārzniekam, proti, bija jāveido kāds rotājums gaidāmajiem svētkiem. Šo darbiņu atliku līdz pēdējai dienai, nebija ne ideju, ne iedvesmas. Ko es varu un kas ir manās mājās? Vēl pērnā gada čiekuri, no Adventes vainaga pāri palikušās skujas, sūnas, ķērpji. Viss no dabas nācis un salasīts pašu lauku mājās. Saliku visu, kas man ir, un tapa viena sauja Latvijas dabas apaļas bumbas veidolā. Skatos uz to un brīnos – cik tomēr skaista ir Latvijas daba – katra zaļā sūna, katrs čiekurs, katrs asais egļu zars ir tik unikāls! Tas viss mums pieejams bez maksas un vienas rokas stiepiena attālumā paņemams.

Varētu jau turpināt jūsmot un ar nelielu naivuma devu priecāties, bet dabā viss nav skaists. Lai arī cik daudz skandināts, nedarbojas princips, ko atnes, to aiznes. Joprojām kāds pamanās izmest sev lieko dabā un joprojām ne visiem ir noslēgti līgumi par atkritumu izvešanu, tādēļ sakrātais liekais paslepus tiek izmests svešos konteineros. Neviļus manī radās jautājums, kas ir sliktāk – izmest dabā vai svešā konteinerā? Labi nav ne viens, ne otrs, bet tomēr – par kuru variantu balsotu Tu? Pavisam ne priecīgu ainu atklāj “Mana jūra” dati. Jā, jūra mums, alūksniešiem, nav vienas rokas stiepiena attālumā, tomēr tā ir daļa no Latvijas, viens no Latvijas simboliem. Saskaņā ar “Mana jūra” veikto jūras piesārņojošo atkritumu monitoringu 2024. gadā Latvijas piekrastes pludmalēs vidēji katros 100 metros atrastas 334 atkritumu vienības, savukārt katrā pludmalē identificēti vidēji 36 dažādi atkritumu veidi. No kopējā atkritumu daudzuma, izvērtējot materiālu īpatsvaru pludmalēs, 75,9 % veido dažādi plastmasas izstrādājumi un polimēru materiāli, tiem seko papīrs un kartons (8,4 %), metāls (4,8 %), zemāk ierindojas – stikls un keramika, pārtikas atkritumi, gumija, tekstils un apģērbs, koks un ķīmiskās vielas. Savukārt atkritumu veidu topa augšgalā ierindojas smēķēšanas atkritumi (32,6 %), plastmasas pārtikas iepakojumi (8,2 %), identificējamie papīra un kartona gabali (7,2 %), neidentificējamie plastmasas gabali (6,3 %). Lielākā daļa vienreizlietojamo atkritumu nav pārstrādājami – tie paliek atkritumi uz visiem laikiem. Tātad kļūst par daļu no dabas. Man tādu dabu negribas.