Vai tu esi īstens latvietis?

Alūksnes pilsētas sākumskolai ir apstiprināts Sabiedrības integrācijas fonda projekts “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem”, tādējādi iegūstot iespēju nodrošināt latviešu valodas mācības 120 stundu apjomā A1 līmenī. Kursos var pieteikties visi Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, ir Ukrainas kara bēgļi vai Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri Latvijā jau dzīvo un strādā.

Atceros laiku, kad mans tētis, Ukrainas valstspiederīgais, pirms daudziem gadiem vēlējās iziet naturalizācijas procesu, kas gan, protams, ir pavisam kas cits, nekā vienkārši apgūt valsts valodu saziņas līmenī. Viņam bija latviešu valodas gramatikas grāmatas, kā arī vēstures grāmatas un Satversme. Jau toreiz man šķita, ka es pati dažas no šīm lietām nezinu, un prātoju, vai tas mani padara par mazāku dzimtenes patrioti. Atceros, ka pirms daudziem gadiem mūsu ģimenes Jāņu svētki nebūt nebija “latviski”. Tas bija auto ar atvērtām durvīm, lai dzirdētu radio līgo dziesmas un ugunskuru, savukārt mūsu radiniekiem vienmēr bija dažādas atrakcijas ar vainagu mešanu, Jāņu zālēm un citām tautiskām tradīcijām. Kas tad īsti latvieti padara par latvieti? Tikai pilsonība vai arī vēlme integrēties?

Līdz ar tagadējo saspringto situāciju Krievijas un Ukrainas starpā, daudzi izsaka nepatiku pret krievu valodu, un to es nevaru izprast. Valoda ir bagātība jebkurā gadījumā. Es izprotu sašutumu, ja Latvijā strādājošs personāls nesaprot latviešu valodu, tas man nudien nešķiet pieņemami, kā arī nav saprotama pieprasīšana runāt krievu valodā. Taču agresija pret valodu – arī tas šķiet pārspīlēti. It kā ar šādu nostāju mēs iestātos pret karu Ukrainā, it kā ar to vien pietiktu un tas būtu vienīgais veids, kā parādīt savu nostāju. Es ticu, ka ir arī krievvalodīgie, kuri atbalsta okupācijas pieminekļu nojaukšanu, un nav tā, ka ideoloģijai ir tikai valodas izpausmes. Ideoloģija ir agresīva nepiekāpība un viedoklis, kurš nav atvērts nekādai diskusijai, arī tādus mēs esam sastapuši attiecībā uz krievvalodīgajiem, taču, cik gan bieži ziņās rādīti kādi konflikti, bet kaimiņš ar kaimiņu (latvietis ar krievu) var sadzīvot mierīgi. Kā atzina kāda ukrainiete, kuru es intervēju, viņai nav itin nekas pret krievu valodu, bet pret Krievijas politiku gan. Mums katram ir svarīga sava suverenitāte un ir svarīgi saglabāt savas vērtības – valodas un tradīciju vērtības, taču atļausim valodai vienkārši būt valodai. Mana zeme un tradīcijas ir svarīgas, un mums ir jāsargā šis savs dārgums. Tu neesi mūsu ienaidnieks, ja runā citā valodā. Ienaidnieks ir tikai tas, kurš vēlas iznīcināt mūsu mazās dzimtenes pamatvērtības.