Vai tiešām brīvība it visā?

Latvija 21. augustā atzīmēja savas valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu un līdztekus arī Latvijas Zemessardzes 30. gadadienu, kas ir 23. augustā. Par to jāpriecājas, no sirds, tomēr šie svētki, gribot vai negribot, tiek atzīmēti arī “Covid-19” ēnā, šo slimību un sabiedrības šķelšanos pieminot daudzās publiskajās uzrunās, vairāk koncentrējoties uz to sabiedrības daļu, kuri joprojām nav vakcinējušies, lai gan vakcīna pret šo slimību pieejama jau vairākus mēnešus. Tā ir iespēja, ko var izmantot, bet daļa sabiedrības to atsakās darīt. Un viņus var gan saprast, gan tomēr nedaudz arī nesaprast, jo tas ir kā apburtais loks. Jā, iespēja saņemt šo vakcīnu ir brīvprātīga, bet tomēr līdzās tā ir arī atbildība pret kopienu un sabiedrību, kurā katrs dzīvojam, kā arī pret sevi un sev tuvajiem.

Vēl skumjāk ir tas, ka šo sabiedrības daļu, kas nevēlas vakcinēties, izmanto politiķi, kuri šobrīd valstī veido atkal jaunas partijas, lai kandidētu nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Šī sabiedrības daļa ir viegli iegūstama un manipulējama, jo “citi taču viņus nedzird, spiež vakcinēties”, bet Gobzems uzkāpj piketa laikā uz autobusa jumta un ir savējais, jo runā tāpat, kā viņi, un tā, kā viņi vēlas…

Daudzi antivakseri uzsver: viņiem nepatīk, ka viņus tā sauc, jo viņi esot nevis pret vakcināciju, bet par to, ka šī vakcīna ir brīvprātīga. Taču redzot, kas joprojām notiek pasaulē, un to, ka arī Latvijā atkal arvien vairāk ir saslimušo ar “Covid-19”, varbūt tomēr vajadzētu pašiem vairāk izglītoties, iegūt informāciju no pārbaudītiem avotiem, zinātnē balstītu, un tomēr izšķirties. Jo – ja liels sabiedrības vairākums nebūs tomēr vakcinējies, tad arī tiem, kuri nav vakcinējušies un būs mazākumā, nebūs pat iespējas cerēt uz pūļa efektu, lai sevi pasargātu, jo šī pūļa vienkārši diemžēl nebūs tādēļ, ka izpotējusies būs mazākā sabiedrības daļa. Vai tiešām kāds vēlas atkal piedzīvot visu to, kas bija pasaulē, Latvijā vēl nesen, kad maksimāli visiem bija jāatrodas mājās un jāievēro milzum daudz ierobežojumu? Es to tiešām nevēlos… Un neizprotu to domāšanu – ja cilvēkam ir iespēja sevi pasargāt, kādēļ to neizmanto? Izņēmums ir tikai gadījumi, kad tiešām objektīvu iemeslu dēļ nevar saņemt šo vakcīnu.

Es pat teiktu, ka antivakseri nu jau nemitīgi runā, uzsver un varbūt pat paši sev atgādina vienu un to pašu – ka nevakcinēsies. Savas idejas, simbolus viņi radīt nespēj, tādēļ nu jau ir nozaguši dziesmu “Atmostas Baltija” – tautas atmodas simbolu, kad latvieši, lietuvieši un igauņi vienojās Baltijas ceļā 1989. gadā, sadevās rokās starp šīm trim valstīm, lai iestātos par neatkarību un demokrātiju. Tagad mums ir gan neatkarība, gan demokrātija, bet diemžēl bieži tā tiek pārprasta un izmantota pavisam citos nolūkos, ar to tikai atrunājoties un, reizēm pat gribas teikt, – nenovērtējot… Tomēr mums katram tā būtu tieši jāsargā, nevis jāatbalsta sabiedrības šķelšanās.