Vai pietiks ar 12 gadiem?

Koronavīrusa pandēmija visām skolēnu izglītības procesā iesaistītajām pusēm parādījusi, ka uz attālinātām mācībām mēs vairs nevaram raudzīties kā īslaicīgu krīzes laika risinājumu.

Vecāko klašu skolēni un pedagogi visu 2020./2021. mācību gadu būtībā strādā attālināti. Šāds darba un mācību veids nu jau kļuvis par izglītības sistēmas procesa ikdienu. Skolēni mācās, pedagogi strādā, bet, vai iegūto zināšanu līmenis un apjoms ir tāds pats kā tad, ja pandēmija nebūtu izvērsusies? Cik liels ir attālums starp to, kas bija jāapgūst, un to, kas apgūts? Daudzi pedagogi ir tuvu izdegšanai, bet atsevišķiem skolēniem un viņu vecākiem nepieciešama psihologa palīdzība, ja vien tā palīdzētu tikt pāri šajā laikā pārdzīvotajam. Tās bija straujas, negaidītas pārmaiņas, kas nav vieglas, kas no katra prasa papildu spēku, un ierastās ikdienas rutīnas maiņa rada diskomfortu ģimenēs. Līdz ar negaidīto pāreju uz attālinātām mācībām skolēni būtībā “tika izmesti no laivas” un šīs sekas izjutīs vēl ilgi. Pie tam, ja attālinātais mācību process turpināsies ilgstoši, vai pietiks ar 12 mācību gadiem skolās, lai apgūtu nepieciešamo mācību vielu?

Tomēr speciālisti spriež, ka arī turpmāk, pēc pandēmijas beigām, ja tādas vien pienāks, būtu vēlams veidot jaukta tipa mācību procesu, kur mācības klātienē varētu kombinēt ar mācībām interneta vidē, norādot, ka tam būs vairāki ieguvumi. Pirmkārt, skolēni pilnveidos prasmes strādāt attālināti, kas palīdzēs, ja atkal nāks kāda krīze. Otrkārt, tas sekmēs digitālo prasmju padziļinātu apgūšanu. Un – treškārt, tas palīdzēs risināt jautājumus skolu tīkla optimizācijā. Šķiet pēdējais, trešais, nosacījums ir tas, kas visizdevīgākais pašvaldībām, lai realizētu Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēto skolu tīkla reformu. Tagad taču ir neapgāžams arguments, kādēļ to darīt bez lieliem sirdsapziņas pārmetumiem, jo skolēnam vienmēr nav jābūt skolā, lai apgūtu mācību vielu. Ir pilnīgi skaidrs, ka uzturēt mācību iestādes izmaksā dārgāk, nekā skolēnus mācīt attālināti. Piemēram, izdevniecības “Jāņa sēta” speciālisti izanalizējuši Smiltenes novadā nereformēto skolu produktivitāti, un aprēķini parāda, ka, slēdzot desmit minūšu sasniedzamībā no pilsētas esošās pustukšās skolas, esošā finansējuma ietvaros iespējams pusotrkāršot pilnas slodzes skolotāja atalgojumu. Bet, veicot pilnīgu skolu tīkla reformu, Smiltenes novada pašvaldībai no skolu uzturēšanas budžeta gadā atbrīvotos 187 000 eiro.