Vai ienākumi būs ieguldījumu vērti?

Latvijas valdība pieņēmusi kārtējo ambiciozo lēmumu, proti, nomainīt dzelzceļa sliežu platumu no Krievijas uz Eiropas standartu. Tad pa sliedēm varētu uz Latviju vest kravas pat no Portugāles un Spānijas. Tas atvērtu arī pasažieru pārvadājumu tirgu un, iespējams, interesi par pasažieru satiksmes nodrošināšanu izrādītu citu valstu kompānijas. Lēmums par vienotā sliežu standarta ieviešanu gan vēl jāapstiprina Eiropas parlamentam nākamgad.

Pirmajā mirklī lēmums šķiet pareizs un pieņemts īstajā brīdī, bet iedziļinoties liekas, ka atkal “aizejam” galējībās. Aprēķinus par pāreju uz Eiropas standarta sliežu platumu jau veicis Igaunijas dzelzceļš. Tie liecina, ka 1200 kilometru sliežu ceļu pārbūve izmaksātu aptuveni 7,5 miljardus eiro, kas ir apmēram 6,25 miljoni eiro par viena kilometra pārbūvi.

Latvijas dzelzceļa infrastruktūra ir tehnoloģiski līdzīga Igaunijas dzelzceļiem, tādēļ, ņemot vērā šos, ir iespējams veikt arī aptuvenos Latvijas dzelzceļa sliežu pārbūves aprēķinus. Mūsu valstī dzelzceļa tīkla garums sasniedz 1779 kilometrus. Līdz ar to sliežu ceļu tīkla pārbūve Latvijā izmaksātu apmēram 11,11 miljardus eiro.

Pārejot uz Eiropas platuma sliedēm, pilnībā jāmaina arī elektrifikācijas līnijas un signalizācijas sistēmas, norāda speciālisti. Visam tīklam jābūt tādam, kurā jebkurš pārvadātājs no Spānijas vai Portugāles var atbraukt līdz Latvijai ar savu aprīkojumu, ar savu ritošo sastāvu.

Latvijas valdībai un jaunajam satiksmes ministram tagad priekšā kārtējais izaicinājums – sagatavot plānu, kā Latvijā notiks dzelzceļa sistēmas pārbūve. Kur valsts budžetā rast šim nolūkam nepieciešamos miljardus? Līdzšinējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, viesojoties Alūksnē, vēl gadu pirms Saeimas vēlēšanām pašvaldībai un vietējai presei solīja, ka līdz 14. Saeimas vēlēšanām visā garumā būs pārbūvēta ceļa brauktuve posmā Rīga – Veclaicene. Solījums atzīstams, darbi notika, bet ne līdz galam. Laikam jau tomēr pietrūka finanšu līdzekļu, lai sakārtotu ceļa posmu no Grundzāles līdz pagriezienam uz Alūksni. Pie tam, ceļa posms no Siguldas līdz Rīgai atkal “prasa” ieguldījumus, jo tur, vēl svētdien pa to braucot, pārliecinājos, ka atkal manāmi jūtamas smago auto iebrauktās risies.

Kur valsts budžetā radīs miljardus dzelzceļu pārbūvei? Vai pārvadājumi no Spānijas un Portugāles būs tik ienesīgi, lai tik lieli finansiālie ieguldījumi atmaksātos? Visu nofinansēt tikai ar Eiropas Savienības fondu naudu taču arī nevarēs!