Vai esam gatavi būt atvērtāki?

Cīņa pret narkotikām kā noziedzības veidu ir neveiksmīga, tāpēc no šīs pieejas vajadzētu atteikties un ārstēt narkotiku atkarību kā veselības problēmu, norāda Lielbritānijas parlamentā izveidotā darba grupa narkotiku problēmas apkarošanai. “Mums ir citu valstu piemērs, kam sekot. Labākais ir Portugālē, kas narkotiku lietošanu dekriminalizēja pirms desmit gadiem. Portugālē vēl joprojām ir viens no zemākajiem narkomānijas līmeņiem Eiropā, un narkotiku lietošanas izplatība Portugāles jauniešu vidū mazinās, salīdzinot ar pieaugumu kaimiņvalstīs. Vienlaikus samazinājies arī ieslodzīto skaits Portugāles cietumos,” norādīja darba grupas vadītāja baronese Mīčere. Portugāles piemērs parāda, cik svarīgi ir narkotiku lietotājus nevis sodīt, bet piedāvāt tiem rehabilitāciju vai izpratni. Mūsdienās psihoterapijā pasaulē izmanto arī psihodēliskās vielas, un pat Latvijā ir pieejama rezistentās depresijas ārstēšana ar ketamīnu. Man ir žēl, ka Latvijā šis ceļš ir vēl ļoti tāls. Gan līdz dekriminalizācijai, gan psihodēlisko vielu vai marihuānas izmantošanai medicīnā. Man ir diagnoze – depresija -, un es nevaru izstāstīt, cik grūti ir tad, kad ir ļoti slikti un ārsts izraksta zāles, kuras iedarbosies pēc, minimums, divām nedēļām, bet tā pa īstam tas prasīs mēnesi vai vairāk. Ketamīna terapija vai psihodēlisko vielu terapija palīdz uzreiz un sniedz cilvēkam grūdienu un spēku virzīties tālāk. Taču cilvēki ir pieraduši lietot medikamentus, jo tas ir legāli, un aizmirsties ar alkoholu, jo arī tas ir legāli, bet šausmināties par ikvienu, kurš saka, ka var arī citādāk. Es nekad neesmu lietojusi psihodēliskas vielas, un ir skumji, ka Latvijā es to nevaru darīt legāli terapeitu uzraudzībā, kā tas ir citās valstīs. Ir pierādīts, ka marihuāna palīdz pārvarēt epilepsijas lēkmes, taču mēs labāk zāļojam cilvēkus ar “smagiem” medikamentiem, jo tas ir legāli. Es nenoliedzu klasisko medicīnu, es pati lietoju antidepresantus un medikamentus pret trauksmi nu jau divus gadus bez pārtraukuma. Es zinu, ka nevaru tos pārtraukt šobrīd lietot, jo es pārzinu savu mentālo veselību un nevaru vairs atļauties pat iedomāties, ka ar domu spēku visu varu sakārtot. Es varu sev tā palīdzēt, bet, visticamāk, man būs vajadzīgas kādas palīgvielas visu mūžu. Es gribētu, lai mūsu valstī būtu pieejamas arī alternatīvas metodes. Gribētu, lai mūsu valstī cilvēki nebaidās no narkotiskajām vielām kā no uguns. Es, protams, nerunāju par “smagajām” narkotikām, bet diemžēl Latvijā visas narkotiskās vielas uzskata par vienlīdz bīstamām. Arī es agrāk biju ļoti pret šo tēmu un man bija ass viedoklis pret visiem, kuri, piemēram, lietoja marihuānu. Ar laiku tas mainījās, jo savas mentālās veselības dēļ sāku lasīt par alternatīvajām metodēm. Man gribas jūs aicināt uz eksperimentu – kad iesiet Alūksnes ielās, paņemiet līdzi blociņu un pierakstiet, cik nekārtības veic cilvēki alkohola reibumā un cik, ja jums šķiet, ka viņi lietojuši narkotikas. Tas nevar jums neatvērt acis.