Aivita Lizdika
Tikko beigusies vasaras tūrisma sezona, kad ārzemnieki novērtēja ne vien mūsu mīļās Alūksnes un Latvijas skaistumu, bet arī preču cenas veikalos. Ārzemju tūristi novērojuši, ka tieši Alūksnē viss ir īpaši dārgi un alūksniešus atzinuši par bagātiem, ja varam atļauties pirkt tik dārgas pārtikas preces. Tomēr, ja pavērojam paši uzmanīgāk, lielveikalu plauktos vispirms tukšas paliek tās daļas, kurās bijusi prece ar atlaidi. Vakaros, kad atlaižu preču sortiments sarucis pavisam, arī vietējie iedzīvotāji kļūst par tūristiem veikalā. Staigā, apskata un atkal noliek atpakaļ plauktā, jo rocība neatļauj preci nopirkt.
Cenu dārdzību veikalos ievērojusi Ekonomikas ministrija, tādēļ nākusi klajā ar plānu, kā ierobežot pārtikas preču cenu kāpumu. Nozares ministrs Viktors Valainis domā, ka jāierobežo uzcenojums, jāpiedāvā pārskatāmi cenu veidošanas rīki un jāaizstāv arī vietējie ražotāji, tā panākot, lai pirmās nepieciešamības preces būtu vismaz par 20 procentiem lētākas. Ministra ieskatā, veikalnieki esot uzkundzējušies ražotājiem, kuri plānojot, kā savu preci saražot lētāk, bet veikalu plauktos tās cena nevis krītas, bet tieši otrādi – arvien pieaug. Līdzīgs plāns ir arī veselības ministram Hosamam Abu Meri, kurš sola, ka nākamgad “kritīs” kompensējamo medikamentu cenas.
Tirgotāju asociācijā gan ministrijas plānam kategoriski nepiekrīt, norādot, ka preces nav nepamatoti dārgas. Piemēram, piena produktus tirgotāji tirgojot zem pašizmaksas, bet tas nenozīmējot, ka viņi kompensē uz citām precēm. Galu galā arī tirgotājiem ir jādomā, kā segt elektroenerģijas patēriņu, transporta izdevumus par preču piegādēm, kā samaksāt nodokļus un atalgot savus darbiniekus. Ne velti Alūksnē lielveikalā Pils ielā 9b vakaros sen darbojas vien pašapkalpošanās kases.
Ekonomikas ministra ideja, kā samazināt pārtikas preču cenas, izklausās pēc sociālisma laiku paliekas. Nedomāju, ka brīvā tirgus ekonomikas laikmetā ir pieļaujams valstij iejaukties uzņēmēja izstrādātajā cenu politikā. Šim nolūkam darbojas Konkurences padome, kuras uzdevums ir uzraudzīt, vai valsts, pašvaldības un tām piederošas kapitālsabiedrības nekropļo konkurenci. Turklāt, Ekonomikas ministrija nonāk pretrunā ar sevi – uzņēmējus cenu paaugstināšanā ierobežos, bet daudzas valsts iestādes no nākamā gada 1. janvāra produktu un pakalpojumu cenas paaugstinās, ar papildu nodokļiem atkal būs aplikts autotransports un degviela. Cik pielika pensionāriem pie pensijas, strādājošajiem nākamgad klāt pie minimālās aldziņas, tik un vēl vairāk atņems. Kur lai uzņēmējs ņem šo naudu kaut vai minimālās algas palielināšanai saviem darbiniekiem?
Reklāma