Sandra Apine
Laikam jau maiju šogad vislabāk raksturo karstums. Nu jau kārtējo nedēļu ir karsti tīri fiziski – laikapstākļi sarūpējuši negaidīti agru vasaras noskaņu. Karsti gāja hokeja laukumā Čehijā, ne vienam vien līdzjutējam liekot pazaudēt pēdējos nervus. Kaut varētu pazaudēt arī tikpat daudz kilogramu, kā tos spēles laikā pazaudējis Latvijas izlases vārtsargs Kristers Gudļevskis… Kā zināms, Latvijas valstsvienība čempionātu noslēdza grupas kārtā un kopvērtējumā ieguva 9. vietu, taču neviens vēl nav aizmirsis aizvadītā gada izcīnīto bronzu, kas bija zelta vērtē.
Patiešām ‒ diez vai pasaulē ir vēl kāda valsts (izņemot Kanādu, protams), kura tik kvēli fanotu par hokeju kā Latvija. Lai gan oficiāli pirmā hokeja spēle Latvijas sporta vēsturē notika 1909. gadā, kā sporta veids tas neguva īpašu atzinību sabiedrības acīs, taču simts gadus vēlāk jau ir pavisam cita aina.
Nacionālās hokeja izlases cīņām uz Čehijas ledus alūksnieši šogad varēja sekot līdzi ar divtik lielu azartu. Pērn jau vēstījām, ka Alūksnei ir cieša saikne ar izlases aizsargu Ralfu Freibergu, kurš ir ieprecējies Alūksnē un, pērn mums administratīvās ēkas laukumā atrādot bronzas medaļu, atzina, ka daļēji jau uzskata sevi par alūksnieti. Pieļauju, ka šajā čempionātā cītīgāk sekojām arī izlases jaunpienācēja – uzbrucēja Eduarda Tralmaka gaitām, jo arī viņu varam dēvēt par novadnieku – Eduarda tēvs Normunds ir alūksnietis, un arī Eduardam ar Alūksni ir cieša saikne. Medijiem Eduards stāstījis, ka kovida laikā tēvs piedāvājis piepelnīties ogu un gaileņu biznesā, savācot meža veltes arī Alūksnes novada uzpirkšanas punktos. Tas palīdzējis arī finansiāli atbalstīt jaunā hokejista gaitas. Arī Eduarda jaunākais brālis Ričards aizrāvies ar hokeja spēli, tā kā hokejistu dinastija turpinās.
Tagad Eduardu Tralmaku saukt par jauno hokejistu vairs nevar – 27 gadu vecumā uzbrucējs ir karjeras pilnbriedā. Karjeru jau kopš junioru gadiem viņš veidoja otrpus okeānam – dažādām ASV junioru līgām sekoja četri gadi spēcīgajā ASV koledžu čempionātā NCAA, spēlējot Meinas Universitātē. Pēc tam Tralmaks ceļu uz Nacionālo hokeja līgu centās izlauzt, spēlējot Bostonas “Bruins” fārmklubā Amerikas hokeja līgā, bet pērn atgriezās Eiropā, ar panākumiem spēlējot Čehijas augstākajā līgā. Šis bija viņa pirmais Pasaules čempionāts, turklāt pašmāju izlasē – šādu iespēju viņš gaidījis ilgi. Turnīra septiņos mačos izcēlās ar vārtiem un rezultatīvu piespēli.
“Man ar vecākiem, ģimeni, saknēm ir paveicies. Esmu dzimis Rīgā, bet viss, kas noticis pirms manis, noticis Alūksnē. Tur ir manas saknes,” saka E. Tralmaks. Jāpiebilst, ka Eduarda brālēns, kurš ir ar tikpat dziļām saknēm Alūksnē, ir “Sudden Lights” ģitārists Kārlis Vārtiņš. Ceram, ka ar Eduardu, tāpat kā ar Kārli, nākotnē izdosies īstenot kādu plašāku interviju.
Reklāma