Sandra Apine
Naktī uz pirmdienu pēc Latvijas laika Losandželosā noslēgusies “Zelta globusu” ceremonija, kurā Latvijas filmas “Straume” starptautiskajiem panākumiem pievienojies viens no prestižākajiem apbalvojumiem ASV kino industrijā, proti, iegūts labākās animācijas filmas tituls. Šo sleju sāku svētdien vakarā un nudien nebiju pārsteigta, ka pirmdien pamodos ar lepnumu, ka latviešu multfilma kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas šo novērtējumu ieguvusi. Šajā kategorijā bija nominēti arī tādu leģendāru kinokompāniju kā “Disney” un “DreamWorks” darbi, bet statueti pasniedza pats Harisons Fords. Šī ir milzīga atzinība nelielas valsts nelielai industrijai un talantīgajiem autoriem, kuri šajā pieticīgajā realitātē spējuši radīt brīnumu. Turklāt filmas izplatītājam ASV – kompānijai “Sideshow/Janus films” – “Straume” kļuvusi par ienesīgāko viņu pastāvēšanas vēsturē.
Ja kāds vēl nezina – pilnmetrāžas filma “Straume” ir 3D animācijas tehnikā veidots darbs, kas stāsta par Kaķi – vientuļnieku un individuālistu, kurš negaidītu un lielu plūdu dēļ pazaudē savas mājas un nonāk nelielā laivā, kurā spiests sadarboties ar citiem zvēriem, lai izdzīvotu. Iespēju filmu redzēt Alūksnes Kultūras centrā palaidu garām, tādēļ, kopš multenīti par kaķi sāka burtiski apbērt ar starptautiskām balvām, meklēju iespēju to noskatīties, lai saprastu – kas tad tāds šajā filmā ir? Beidzot tāda iespēja radās, un nu es varu teikt – visupirms tur ir Kaķis. Un vēl – izkāpšana no savas komforta zonas, nerimstoša kustība un sadarbība, ja vēlies izdzīvot. Reizēm katrs kļūstam par Kaķi, kurš varbūt kaut ko uzreiz nevar, nepaspēj un negrib, bet palēnām mācās sevi veselīgi lauzt. Tas ir arī vizuāli grandiozs ceļojums cauri pārplūdušai pasaulei, kurā no cilvēkiem nav ne miņas. Nav cilvēku, nav pļāpīguma, kas reizēm ļoti kaitina. Neviena pušplēsta vārda – filma ir brīva no dialogiem.
Skatoties šo kinolenti, raisās pārdomas ķēdes par globāliem un filozofiskiem jautājumiem, bet tā sasilda arī ar savu cilvēciskumu, atgādinot, ka pasaulē neviens nav un nemaz nevar atļauties būt viens. Arī šīs multfilmas fenomenu radījusi komanda. Tā māca, ka katastrofas priekšā jāmācās sadarboties un apslāpēt savu egoismu. Un nepieradināmais individuālists kaķis kļūst par šīs sadarbošanās centrālo figūru, vienojot tik dažādos zvērus iedomātajā Noasa šķirstā. Sadarbība ir atslēgas vārds, un tā slēdz vaļā skatītāju sirdis.
Tādēļ līdz ar citiem Straumē ierautajiem aicinu jaunajā gadā katram novērtēt sadarbības nozīmību. Sākot no ģimenes, turpinot ar kolēģiem, kaimiņiem, kopienu, valsti. Sadarbosimies arī mēs – laikraksts un tā lasītāji, kopā radot labāko iespējamo versiju. Lai filmas panākumi turpinās un aizrauj mūs visus līdzi savos ūdeņos – spēkā, mīlestībā, draudzībā, iespēju ieraudzīšanā, sadarbībā, darītspējā un sasniegumos!
Reklāma