Stingrāk uzraudzīsim veselību

Lai veicinātu sievietes pievērst pastiprinātu uzmanību savai veselībai, fonds “Rozā vilciens” sadarbībā ar reklāmas aģentūru “McCann Rīga” radījuši sociālu kampaņu “Tavu krūšu drošībai”. Šī kampaņa aicinās sabiedrību ziedot, lai atbalstītu sievietes, kuras skāris krūts vēzis. Vai zinājāt, ka šī diagnoze ir viens no nāvējošākajiem vēža tipiem? Un kāpēc atsaucība uz krūts vēža skrīninga izmeklējumiem ir viena no zemākajām?

Ir taču tā, ka sievietes biežāk apmeklē ārstu, rūpējas par savu veselību kā vīrieši. Bet vai šajā gadījumā tā ir? Diemžēl nē. Nezinu, tās ir bailes vai arī sajūta “nu, ar mani gan nekas tāds nevar notikt”. Vai tiešām mēs, cilvēki, savu dzīvību novērtējam tikai tad, kad tā ir apdraudēta? Ceru, ka nē, un tiešām iesaku savā kalendārā iekļaut regulāras ārsta vizītes. Man nav ne jausmas, vai no visām dzīves likstām var izrāpties ārā, bet, domāju, savas veselības stingrāka uzraudzība noteikti palīdz saglabāt kvalitāti. Un vēl – nekad, tiešām nekad, nevajag šādu diagnozi slēpt no tuvākajiem. Nevajag palikt vienam ar to. Un, jā, smagi ir ne tikai pieredzēt šo slimību, bet arī būt līdzās. Cik mēs protam būt empātiski, stipri, uzticami? Noteikti ir vērts runāt arī ar psihologiem, lai krīzes situāciju veiksmīgāk izturētu. Vienmēr ir vērts vērsties pie speciālista ne tikai pēc mierinājuma, bet arī pēc reālas palīdzības, padomiem. Kāpēc es par to šoreiz runāju? Tas ir svarīgi – pamanīt, būt blakus, palīdzēt.

Viena no emocionālākajām grāmatām, kas nonākusi manās rokās, ir Initas Silas “Tango ar diviem misteriem V” – iesaku izlasīt kā vīriešiem, tā sievietēm. Piedzīvojot attiecību un karjeras krīzi, viņa uzzina arī savu diagnozi – krūts vēzis. Grāmata ir par mīlestību, par patiesu sevis pieņemšanu un iemīlēšanu. Par neciešamām sāpēm – kā garīgām, tā fiziskām. Kā viņa pati ir teikusi: “Lai gan no citu kļūdām nemācās, ceru, ka mani laimes meklējumi ar daudzajiem klupieniem un sāpēm var palīdzēt citām sievietēm tās nepieļaut, kā arī novērtēt to, kas dots, lai būtu laimīgas.”

Varbūt banāli skan, bet tā ir – mums katru dienu jānovērtē dzīve, jāatrod prieka stars savā ikdienā. Droši vien vairāk jākustas, jādodas pastaigās, jo kustība un daba ārstē. Velciet no pagrabiem ārā savus velosipēdus, sameklējiet ērtākās pastaigu kedas un dodieties piknikā – beidzot arī mūsu platuma grādos var just saules staru pieskārienus! Straujiem soļiem tuvojas pavasaris, un noteikti kādā citā reizē parunāsim par gaišākām tēmām. Lai jums visiem laba veselība!