Diāna Lozko
Daudzi, kuri neatbalsta šīs konvencijas ratifikāciju, attaisnojas ar to, ka Latvijas krimināllikums jau paredz sodu varmākam un šis likums nebūt nebūtu jāpapildina. Šobrīd Krimināllikuma 132. pants paredz, ka par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Daudzus biedē, ka tā paredz “gender”(dzimte) ideoloģijas mācīšanu skolās, taču – esmu ilgi strādājusi ar jauniešiem un varu teikt, ka bērni un jaunieši jau tā visu zina, jo internetā viss ir pieejams. Gan “gender” jautājumi, gan tēmas par homoseksualitāti, transgenderismu un tā tālāk. Stambulas konvencija paredz vien to, ka arī šie cilvēki tiek aizsargāti (vismaz centienu līmenī) no vardarbības ģimenes lokā. Izlasot vārdu salikumu “gender stereotipi”, daudzi iedomājas, ka tā būs jauna ideoloģija par dzimuma lomu maiņu, taču pasakiet, kas gan ļauns notiktu, ja mūsu bērniem skolā arī mācītu par to, ka neviens nav pelnījis būt vardarbības upuris, pat, ja šis cilvēks ir ar citādāku seksualitāti? Vai es ticu tam, ka jauniešus var ietekmēt šo jautājumu pārrunāšana? Varbūt. Neizslēdzu, ka kādam tā varētu būt arī modes lieta, taču vairāk sliecos domāt par to, ka seksualitāte ir preference, kuru nevar tā vienkārši mainīt. Ja jums negaršo zemeņu saldējums, bet visi apkārt par to runā, var jau būt, ka kāds, kuram šis saldējums negaršo, gribēs pamēģināt to nogaršot, bet kā var ēst to, kas negaršo visu laiku – tas gan man nav īsti saprotams. Vecāku uztraukums, ka viņu bērni gribēs kļūt par homoseksuāliem vai “transgender” pārstāvjiem, man īsti nav izprotams. Stambulas konvencijā figurē jēdziens “sociālais dzimums”, kas varētu biedēt konvencijas pretiniekus, taču ar šo jēdzienu domāts priekšstatu kopums par to, kas ir “vīrišķīgs” un, kas ir “sievišķīgs”. Konvencija arī uzsver, ka formālajā izglītībā tiek iekļauti jautājumi, kuri informētu bērnus un jauniešus par sieviešu un meiteņu tiesībām, kas palīdzētu novērst negatīvu stereotipu un attieksmes pret sievietēm veidošanos. Stambulas konvencijas dēļ nav plānots mainīt izglītības saturu.
Manuprāt, šis ir vien kārtējais bubulis, ar kuru ir bezjēdzīgi cīnīties. Viss tomēr tik tiešām sākas ģimenē, un ir svarīgi, par ko un kā jūs runājat. Neviena konvencija vai aizliegums neapturēs kādu, kurš vēlas ko pamēģināt. Ja es nevēlos pīpēt, es nepīpēšu, lai cik man par to apkārt stāstītu. Gluži tāpat ir ar dzimumu. Māciet savas pārliecības ģimenē un neuztraucieties tik ļoti par Stambulas konvenciju, kas vēlas tikai un vienīgi samazināt vardarbības iespējamību ģimenēs.
Reklāma