Skatīties plašāk un saredzēt

Reaģējot uz Satversmes tiesas spriedumiem, kuros tā par pretlikumīgām atzina likuma normas, kas neparedzēja vienlīdzīgas tiesības viendzimuma pāriem bērnu kopšanas atvaļinājuma un mantojuma jautājumos, Saeima pirmajos divos lasījumos pieņēma Civilās savienības likumu. Tas ļautu kopdzīvi reģistrēt arī viendzimuma pāriem. Tomēr trešajā un galīgajā lasījumā deputātu vairākums, kaut atradās Saeimas sēžu zālē, balsojumā nepiedalījās. Līdz ar to likumprojekts nav ne noraidīts, ne apstiprināts, bet vienkārši “iestrēdzis” parlamentā. Paralēli šim balsojumam dažādas reliģiskās organizācijas un konfesijas vāc parakstus pret šāda likumprojekta izvirzīšanu, jo vēlas aizsargāt ģimenes vērtības.

Kā norādīts likumprojekta “Civilās savienības likums” anotācijā, ar likumprojektu tiek nodrošināts, ka civilajās savienībās stāvoši pāri var kļūt valstij “redzami”, ja tie likumprojektā noteiktajā kārtībā noformē savstarpējās attiecības, tādējādi saņemot aizsardzību personiskajām un mantiskajām attiecībām tajā paredzētajā apmērā. Kā kontrargumentu varam dzirdēt – apprecieties un miers! Bet, ja nu pāris nevēlas precēties? Ja nu pāris nemaz nav pāris, bet divas kundzes gados vai kungi, kuri draudzības vārdā stutē viens otru un, atbalstot cits citu, vienkārši dzīvo kopā? Es izprotu reliģisko cilvēku nostāju, taču aicinu uz šo jautājumu skatīties plašāk – kāpēc liegt cilvēciskās tiesības, piemēram, arī kādam no jūsu draugiem, kurš savu dzīvi vēlas veltīt citam draugam, draudzenei? Ja jūs neatbalstāt homoseksuālas attiecības, tad aicinu pavērties sev apkārt. Vai tiešām jums nav zināmi tādi “pāri”, kuri nemaz nav pāri, bet dzīvo zem viena jumta, lai atvieglotu saimniecības gaitu vai stutētu viens otru? Es šādus gadījumus zinu. Šie cilvēki likuma priekšā nevar saņemt nekādu atbalstu un būtu neētiski likt apprecēties draugiem, kurus vispār nesaista intīmas mīlestības jūtas.

Tieši šāda scenārija gaismā aicinu aplūkot šo likumu un apdomāt, pirms jūs liekat parakstu “pret” Civilās savienības likumu. Neviens jums neliek pieņemt homoseksuālu cilvēku laulību, jo jums ir tiesības uz savu reliģisko pārliecību, taču mums visiem ir pienākums skatīties plašāk un saredzēt, ka šis likums nav tikai par un ap homoseksuāliem cilvēkiem. Tas ir arī par ko pavisam citu. Ja homoseksuāli cilvēki vēlas precēties, viņi to izdarīs kaut vai ārvalstīs, kur tas ir ļauts, jūs nepadarīsiet nevienu par “mazāk homoseksuālu” ar savu parakstu “pret”, bet liegsiet iespējas arī citiem cilvēkiem, kuri dažādu apstākļu dēļ izvēlas dzīvot vienā mājsaimniecībā vai veltīt viens otram savu dzīvi, laiku un veselību. Cīnoties pret vienu jūsu nodefinētu “ienaidnieku”, jūs liedzat tiesības arī daudziem citiem.