Siltā kāpņu telpa

Divas pēcpusdienas manas daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpu par vietu, kur patverties, bija izvēlējušies divi jaunieši – apmēram 9. klases skolnieki. Lai gan nevienu no viņiem personīgi nepazinu, radās iespaids, ka jauniešiem nav sliktu nodomu, vien atraduši siltu kāpņu telpu, kur pavadīt brīvo laiku. Ja pavisam precīzi – paspēlēt mobilajā telefonā spēlītes. Abi sakņupuši sēdēja uz grīdas, ne mirkli nepaceļot acis.

Ja teikšu, ka negaidīti viesi kāpņu telpā man patīk, melotu. Tomēr šos jauniešus nevis gribējās dzīt prom, bet saprast viņu problēmu un atbalstīt. Kādēļ viņi ir šeit? Beigušās mācību stundas un nav, kur palikt? Viens pie otra nevar iet ciemos, jo vecāki neļauj? Varbūt jāgaida autobuss? Pajautāt viņu atrašanās iemeslu man nebija iespējas. Ja viņu būtu tur bijuši vēl kādu pēcpusdienu, uzjautātu un saņemtu atbildes uz visiem maniem jautājumiem. Šobrīd varu tikai minēt.

Tomēr situācija ieskicē kādu joprojām neatrisinātu problēmu Alūksnē
– jauniešiem nav vietas, kur vienkārši būt. Jauniešu centrs vairāk domāts pulciņiem un dažādām nodarbībām, nevis vienkāršai laika pavadīšanai. Lai arī piedāvājums tur ir ļoti plašs un piemērotu nodarbi varētu atrast katrs, ir reizes, kad to visu negribas. Arī mums, pieaugušajiem, taču tā ir. Kad rudenī intervēju vairākus jauniešus par dzīvi Alūksnē, viņi neslēpa, ka jauniešiem trūkst vietas, kur pavadīt brīvo laiku – neformālā vidē vienkārši tiekoties un darot ko kopīgi. Par to ir runāts vairākkārt, tomēr laiks iet, un nekas nemainās.

Pavisam drīz Alūksnes novadā īstenos vērienīgu izglītības reformu, kas paredz slēgt vairākas skolas novada teritorijā un reformēt arī skolas pilsētā. Kāda būs situācija pēc šīs reformas? Vai šādu bērnu, kuriem nav, kur būt, jo jāgaida autobuss vai jāpavada laiks no mācību beigām līdz kādam pulciņam vai nodarbībai, nebūs vairāk? Jau šobrīd skaidrs, ka pēc katras mācību stundas autobuss uz mājām nekursēs. Būsim reāli – tas būtu neiespējami, lai arī cik ļoti to vecāki vēlētos.

Rakstot šo sleju, atcerējos par ļoti vērtīgu iniciatīvu, ko pirms vairākiem gadiem īstenoja Alūksnē – “Draudzīga vieta bērnam”. Ja bērns redz iniciatīvas uzlīmi logā, tad droši var iegriezties šajā iestādē un būt pārliecināts, ka viņam netiks atteikta palīdzība. Piemēram, ja nepieciešams – uzlādēt tālruni, lai sazvanītu vecākus, patverties no lietus, negaisa vai kādā citā neparedzētā situācijā, padzerties ūdeni, apmeklēt labierīcības. Nekas nav mainījies, un iniciatīvas vēstījums ir svarīgs joprojām. Pirms dzīt prom jaunieti, vērts atcerēties, ka mums katram var gadīties situācija, kad nav kur palikt. Es ticu, ka labais vairo labo!