Sašķeltā sabiedrība

Mana augstskolas lektore pirms šīs slejas uzrakstīšanas teiktu: “Tu skaties, neiešauj sev kājā.” Bet esmu nolēmusi pieskarties šim tematam arī plašākā lokā. Gan pirms svētkiem, gan svētku laikā ir temats, kas pārrunāts vairākkārt, pat tad, ja ieteikts par to labāk nerunāt.
Liela daļa zina, par ko ir runa, atminoties savas ilgās brīvdienas, vismaz reizi ar kādu tas ir pārrunāts. Protams, vakcinēšanās.
“Vakcinētie” un “nevakcinētie”. “Karstākais” temats, kas liek asinīm kūsāt. Arī pati dzirdēju sarunu peldvietā, jo to vienkārši nevarēja nedzirdēt, kur pēc skata pilnībā adekvātas sievietes uzsāka publisku strīdu. Sarunas epicentrā – vakcīna. Tikai viedokļu nesakritība, kāpēc nevakcinēties un kāpēc vakcinēties.
Apmeklējot dažādu amatu meistarus Alūksnē, viedokļi dažādi, kāds nevakcinēsies, un neviens nepiespiedīs to darīt. Kāds vakcinējas piespiedu kārtā. Kāds – lai varētu ceļot. Kāds nevakcinējas, jo nogaida. Un tas viss ir okei!

Vēlos pateikt to, ka mums katram ir savas izvēles. Pēdējā laikā šajās sarunās es klusēju vai saku – labāk nerunājam par to. Tomēr, ja saruna ievirzās, klausos, ko stāsta visi tie, kuri nevakcinējas. Bieži vien šie cilvēki stāsta, kādas ir sekas no vakcinēšanās. Pat nezinot, ka starp viņiem ir cilvēks, kurš ir vakcinējies. Turklāt pat puse no vakcīnas it kā radītajām komplikācijām nav patiesība. Vismaz man tādas nav bijušas. Jā, es esmu vakcinējusies. Un nē, man magnēts pie rokas nelīp. Nē, diemžēl mans internets nav kļuvis ātrāks. Es jūtos lieliski, un nekādas izmaiņas manā veselības stāvoklī nav radušās.
Kad valdībā izskanēja viedokļi par vakcīnu ieviešanu arī Latvijā, biju iedomājusies, ka “vakcinētie” uzbruks “nevakcinētajiem”, kas arī nebūtu pareizi. Bet “vakcinētie” saņem pēc pilnas programmas no tiem, kuri nav vakcinējušies. Ja kāds zina, ka esmu vakcinējusies, arī tad man nācies saņemt pārmetumus par savu it kā nepareizo rīcību.
Ziniet, visus šos viedokļus esmu uzklausījusi. Nesen arī veikalā dzirdēju sarunu, kad kāda pārdevēja mierīgi stāstīja, ka ir vakcinējusies. Otra atbildēja: “Šito indi. Tu traka esi? Tagad arī bērnus grib piespiest. Mēs nekur nevaram iet, mums uz pilsētas svētkiem neļaus iet. Tas taču nav normāli!”
Uz to sieviete atbildēja, ka tagad mums, “vakcinētajiem”, jājūtas vainīgiem pie visa.
Tajā mirklī es saskatījos ar runātāju un apstiprinoši pamāju ar galvu. Lai arī mūsu sejas bija pārklātas ar aizsargmaskām, mēs sapratāmies ar vienu vienīgu acu skatienu – tā vainas apziņa. Tāpēc esmu nolēmusi vairs neklusēt. Visiem, kuri vēlēsies mani nosodīt par manu izvēli, teikšu tā: “Es nenosodu tevi par tavu izvēli, tu nenosodi mani.” Lai visiem laba veselība!