Sapnis par Ameriku

Sapni par ceļojumu uz Ameriku lolo ne viens vien lielāks vai mazāks ceļotājs šaipus okeānam, un arī man vienmēr bijis vilinājums aizdoties pāri Atlantijas okeānam, lai apskatītu lielo iespēju zemi. Priecājos, ka man tāda iespēja bija, un pašlaik mēģinu atgūties no teju divās nedēļās piedzīvotā. Ceļojums pa septiņiem štatiem ar vareno Amerikas austrumu krasta pilsētu, tostarp Ņujorkas, apciemojumu un tur gūtie bagātīgie iespaidi ir vairāku stāstu vērti, bet viens ir skaidrs – Ameriku var mīlēt, Ameriku var ienīst, bet vienaldzīgo nav. Šajā zemē elpa aizraujas ne tikai no varenajiem debesskrāpjiem, bet arī no tās daudzveidības un krāsainības visās nozīmēs. Šajā pasaules varenākajā valstī var sastapt dažādu nāciju un kultūru cilvēkus, mūziku, ēdienu, te var piedzīvot jebkādu klimatu vai dabas ainavu, kādu vien iedomājies, turklāt katrā reģionā ir pavisam dažādas tradīcijas, katrā lielpilsētā – ir gan mazā Itālija, gan Ķīna, gan citu nāciju kopienas. Grūti vispārināt to, ko ir iespējams darīt un redzēt šajā valstī, kur katra ciemata un pilsētas lepnums balstās uz savu unikālo vēsturi un dzīves stilu.

Stāstot par klasisko amerikāņu sapni, ceļojumā iepazītā Amerikas vēstures zinātāja teica, ka šī ir zeme, kur katram dotas iespējas ar izglītību un darbu tikt uz priekšu un sasniegt labākas dzīves virsotnes. Proti, katrs bērns te dzimst ar apziņu, ka arī viņam ir iespēja kļūt par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, un reizēm visneiedomājamākie cilvēki par tādiem kļūst. Līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa atkārtotu ievēlēšanu gan šeit daudz kas mainījies un solās mainīties, un kaut vai, piemēram, sapni par iespēju zemi Ameriku būs grūtāk sasniegt daudziem ieceļotājiem. Taču ne tikai. Amerikā gadījās būt laikā, kad visa pasaule aizmirsa par rūpēm pašu sētā un ar aizturētu elpu sekoja līdzi notikumiem Baltajā namā. Sākot ar Trampa centieniem Ovālajā kabinetā pazemot Ukrainas prezidentu Zelenski un turpinot ar visas pasaules reakcijām, uztraucoties par Trampa tuvināšanos ar Krieviju. Tobrīd, vērojot gājējus Ņujorkas ielās, domāju – nudien, trakie amerikāņi, ko gan viņi ir iebalsojuši! Taču arī amerikāņi bija saskaitušies – nejauši izdevās kļūt par liecinieku vērienīgam mītiņam Linkolna parkā Vašingtonā, kur iebilda Trampa un viņa padomnieka Īlona Maska politikai izglītības un veselības jomā. Tāpat bija aizkustinoši redzēt Ņujorkā Taimskvērā izkārtos Ukrainas karogus. Pat pārdevēja nomaļā Ņūdžersijas “Marshalls” veikalā, apjautājoties, no kurienes esmu, noteica “Wow!”, un pastāstīja, cik ļoti viņai nepatīk savas valsts prezidents.

Labi, ka tieši tobrīd citā Amerikas piekrastē norisinājās priecīgs notikums, kas mazliet aizēnoja globālo politikas skatuvi, proti, visas pasaules kino industrijas kārotāko apbalvojumu “Oskars” Losandželosā saņēma latviešu kaķis, parādot pasaulei, kā būtu jāsadarbojas, lai izdzīvotu gan Latvijā, gan Amerikā.