Piedāvājums robežojas ar uzbāšanos

Pēdējā laikā publiskajā telpā arvien vairāk runājam par dažādu veidu krāpniekiem, kuri tīko pēc citu cilvēku naudas, to mēģinot izspiest telefoniski, sociālajos tīklos, ar e – pastu palīdzību un citos veidos. Tomēr arvien uzmācīgāki kļūst arī dažādu preču un pakalpojumu piedāvātāji. Ieejot internetā kādā no preču pārdevēju mājas lapām, pirms piedāvājuma apskates ir norāde par sīkdatņu lietošanu/nelietošanu, kas mums jāapstiprina. Kas tad īsti ir sīkdatne? Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā norādīts, ka sīkdatnes ir nelielas teksta datnes, kas tiek nosūtītas uz jūsu datora atmiņu mājas lapas apmeklēšanas laikā. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes mājas lapu vai uz citu mājas lapu, kas atpazīst šo sīkdatni. Tās darbojas kā konkrētas mājas lapas lokāli glabāta atmiņa, ļaujot šai lapai atcerēties jūsu datoru nākamajās apmeklējuma reizēs. Īsāk izsakoties, nākamajā reizē atverot savu datoru, lai apmeklētu kādu no sociālo tīklu vietnēm, jūs automātiski jau ieraudzīsiet nesen aplūkoto kurpju pāri vai drēbju skapi un vēl kādus simts tiem līdzīgus.

Vēl uzmācīgāki ir preču izplatītāji, kuri tagad mēdz zvanīt telefoniski. Parasti pieklājīgi cenšos paskaidrot, ka man šī prece neinteresē un es to nepirkšu, lai cilvēks netērē savu un manu laiku, to reklamējot un piedāvājot par, viņaprāt, izdevīgāko cenu. Reizēm, kad man ir laiks un ķecerīgs noskaņojums, mēdzu iesaistīties sarunās. Kad noklausos viņu piedāvājumu, arī es izmantoju iespēju piedāvāt viņiem iegādāties ko no manis, nu, piemēram, laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” abonementu. Skaidrs, ka rīdziniekam, kurš diezin vai interesējas par notikumiem Alūksnes novadā, divas reizes nedēļā saistošs būs mūsu avīzes saturs, par ko viņam jāmaksā. Tad parasti iestājas klusuma pauze, kam seko atbilde – nē, nevajag. Nu, lūk, tagad saprotiet, ka arī man jūsu piedāvāto preci nevajag.

Reiz man piedāvāja saņemt līdz 7000 eiro lielu kredītu ar konkrētas dienas komisijas maksas atlaidi. Teicu, ka tajā dienā man papildu nauda nav nepieciešama. Bet zvanītāja neatlaidās pajautājot: “Varbūt to jums vajadzēs rīt? Tad zvaniet!” Sasmējos…

Tomēr citi komersanti tagad ir pamanījušies ar piedāvājumu sūtīt īsziņas. Katru mēnesi aicina pirkt “Dormeo” segas un spilvenus, citi vitamīnus, bet katru nedēļu arī naudas aizdevumu, norādot, ka “laimīgā trešdiena ir klāt”. Saņem 5000 eiro ar 50 % atlaidi komisijas maksai, bet aizmirst piebilst, ka šī nauda ar ievērojamiem procentiem man būs arī jāatdod. Vienīgā iespēja ir šos tālruņa numurus bloķēt, jo atrakstīties no īsziņu saņemšanas nav iespējams. Es jau saprotu – katram ir savs darbs darāms, bet nevajag pārspīlēt, tā jau ir uzbāšanās, kas uzņēmuma reputācijai par labu nenāk.